Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Meijendorfi

Indekss Meijendorfi

Baronu Meijendorfu dzimtas ģerbonis (1882). Meijendorfu dzimtai piederējusī Mazstraupes pils. Meijendorfi, arī Meijendorfi no Ikšķiles (Meijendorff von Yxkull, Uexküll-Meyendorf) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 16.

Satura rādītājs

  1. 26 attiecības: Ainažu muiža, Alberts fon Bukshēvdens, Aleksandrs fon Meijendorfs (ierēdnis), Aleksandrs fon Meijendorfs (politiķis), Augstrozes pils, Fēlikss fon Meijendorfs, Frīdrihs fon Meijendorfs, Georgijs Čičerins, Georgs fon Meijendorfs, Ikskili, Kazimirs fon Meijendorfs, Kārlis Eduards Napjerskis, Konrāds no Meiendorpas, Kurzemes bruņniecība, Livonijas bruņniecība, Maskava, Mazstraupes pils, Pēteris fon Meijendorfs, Raplas apriņķis, Rīga, Rīgas vietniecība, Somija, Vācbaltieši, Vecbebru muiža, Vidzemes landmaršali, Zviedru Igaunija.

Ainažu muiža

Ainažu muiža bija Vidzemes muiža, kas atradās mūsdienu Ainažu pilsētas teritorijā.

Skatīt Meijendorfi un Ainažu muiža

Alberts fon Bukshēvdens

Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.

Skatīt Meijendorfi un Alberts fon Bukshēvdens

Aleksandrs fon Meijendorfs (ierēdnis)

Kristofs Gutavs Aleksandrs fon Meijendorfs (dzimis, pēc citām ziņām, miris) bija Rīgā dzimis vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas valsts darbinieks un ekonomists.

Skatīt Meijendorfi un Aleksandrs fon Meijendorfs (ierēdnis)

Aleksandrs fon Meijendorfs (politiķis)

Aleksandrs fon Meijendorfs (1869—1964) bija vācbaltiešu izcelsmes jurists un politiķis, Mazstraupes pilsmuižas īpašnieks.

Skatīt Meijendorfi un Aleksandrs fon Meijendorfs (politiķis)

Augstrozes pils

Augstrozes pilsdrupas mūsdienās. Augstrozes pils, līdz 16.

Skatīt Meijendorfi un Augstrozes pils

Fēlikss fon Meijendorfs

Fēlikss fon Meijendorfs (1834—1871) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas diplomāts, Mazstraupes pilsmuižas īpašnieks.

Skatīt Meijendorfi un Fēlikss fon Meijendorfs

Frīdrihs fon Meijendorfs

Frīdrihs Gotlībs Aleksandrs Kazimirs brīvkungs fon Meijendorfs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu muižnieks un politiķis.

Skatīt Meijendorfi un Frīdrihs fon Meijendorfs

Georgijs Čičerins

Georgijs Čičerins (dzimis, miris) bija krievu revolucionārs un politiķis.

Skatīt Meijendorfi un Georgijs Čičerins

Georgs fon Meijendorfs

Georgs fon Meijendorfs (1795—1863) bija vācbaltiešu izcelsmes Mazstraupes pilsmuižas īpašnieks.

Skatīt Meijendorfi un Georgs fon Meijendorfs

Ikskili

Baronu Ikskilu ģerbonis Fon Ikskili jeb Ikšķili ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.

Skatīt Meijendorfi un Ikskili

Kazimirs fon Meijendorfs

Kazimirs fon Meijendorfs (1749—1813) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas kavalērijas ģenerālis (1799), Mazstraupes pilsmuižas īpašnieks.

Skatīt Meijendorfi un Kazimirs fon Meijendorfs

Kārlis Eduards Napjerskis

Kārlis Eduards Napjerskis (1793-1864) bija no Šteinhaueru dzimtas cēlies vācbaltiešu vēsturnieks, izdevis vairākas grāmatas par Latvijas vēsturi un Baltijas provinču rakstnieku un zinātnieku leksikonu.

Skatīt Meijendorfi un Kārlis Eduards Napjerskis

Konrāds no Meiendorpas

Konrāds no Meiendorpas bija krusta karotājs Livonijā laikā no 1185.

Skatīt Meijendorfi un Konrāds no Meiendorpas

Kurzemes bruņniecība

Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada). Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības.

Skatīt Meijendorfi un Kurzemes bruņniecība

Livonijas bruņniecība

Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.

Skatīt Meijendorfi un Livonijas bruņniecība

Maskava

Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.

Skatīt Meijendorfi un Maskava

Mazstraupes pils

Mazstraupes muižas pils 1795. gadā (no Broces kolekcijas). Mazstraupes muižas pils 1830. gadā (no Pauluči albuma). Mazstraupes pils tornis 20. gs. sākumā (nojaukts 1938). Mazstraupes pils bija 15.

Skatīt Meijendorfi un Mazstraupes pils

Pēteris fon Meijendorfs

Pēteris fon Meijendorfs (1796—1863) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas diplomāts.

Skatīt Meijendorfi un Pēteris fon Meijendorfs

Raplas apriņķis

Raplas apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.

Skatīt Meijendorfi un Raplas apriņķis

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Skatīt Meijendorfi un Rīga

Rīgas vietniecība

Rīgas vietniecība bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā (1783–1796), kurā ietilpa Latvijas Vidzemes kultūrvēsturiskais novads un Igaunijas dienvidi.

Skatīt Meijendorfi un Rīgas vietniecība

Somija

Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.

Skatīt Meijendorfi un Somija

Vācbaltieši

Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).

Skatīt Meijendorfi un Vācbaltieši

Vecbebru muiža

Vecbebru muiža bija Vidzemes muiža, kas atradās mūsdienu Aizkraukles novada Vecbebru ciemā.

Skatīt Meijendorfi un Vecbebru muiža

Vidzemes landmaršali

Vidzemes landmaršals jeb Livonijas landmaršals bija Vidzemes bruņniecības priekšstāvis un Vidzemes landtāga priekšsēdis.

Skatīt Meijendorfi un Vidzemes landmaršali

Zviedru Igaunija

Zviedru Baltijas provinces 17. gadsimtā. Zviedru Igaunija (1561-1721) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei mūsdienu Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Zviedrijas valdījumā 1561.

Skatīt Meijendorfi un Zviedru Igaunija

Zināms kā Meijendorfs.