Satura rādītājs
32 attiecības: Austrumeiropa, Ģipka, Āzija, Baltā krāsa, Biotops, Brūnā krāsa, Centrāleiropa, Ciņusmilgas, Eiropa, Francija, Japāna, Jūlijs, Jūnijs, Kārlis Linnejs, Lakstaugs, Latvija, Latvijas Sarkanā grāmata, Mērenā josla, Milimetrs, Oranžā krāsa, Parastā kamolzāle, Pļava, Pelēkā krāsa, Plieņciems, Purvs, Raibeņu dzimta, Samteņu cilts, Sīksamteņi, Skandināvija, Skarenes, Spārnu plētums, Tauriņi.
Austrumeiropa
Dienvideiropa Varšavas pakta valstis (gaiši oranžs), citi komunistiskie režīmi (visgaišāk oranžs). Austrumeiropa ir Eiropas daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Albānija, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Kosova, Krievija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Moldova, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Ukraina, kā arī Kaukāza valstis Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija.
Skatīt Meža sīksamtenis un Austrumeiropa
Ģipka
Ģipka, agrāk arī Ģibka un Ģibk(a)s ciems, ir vidējciems Latvijā, Talsu novada Rojas pagastā, Baltijas jūras Rīgas līča krastā, autoceļu P131 (Tukums—Ķesterciems—Mērsrags—Kolka) un V1368 (Dundaga—Ģipka) krustojumā.
Skatīt Meža sīksamtenis un Ģipka
Āzija
Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.
Skatīt Meža sīksamtenis un Āzija
Baltā krāsa
Baltā krāsa jeb vienkārši balts ir ahromatiskā krāsa līdzās melnajai un pelēkajai.
Skatīt Meža sīksamtenis un Baltā krāsa
Biotops
lietus mežu biotops Biotops ((bios) — 'dzīve' un (topos) — 'vieta') jeb dzīvotne ir samērā viendabīga sauszemes vai ūdens teritorija, kuras pazīmes nosaka dabīgi vai daļēji dabīgi ģeogrāfiskie, biotiskie un abiotiskie faktori un kas piemērota konkrētas sugas eksistencei.
Skatīt Meža sīksamtenis un Biotops
Brūnā krāsa
Brūnā krāsa jeb brūns ir krāsa, kas netiek īpaši izdalīta spektrā.
Skatīt Meža sīksamtenis un Brūnā krāsa
Centrāleiropa
archive-url.
Skatīt Meža sīksamtenis un Centrāleiropa
Ciņusmilgas
Ciņusmilgas ir graudzāļu dzimtas ģints.
Skatīt Meža sīksamtenis un Ciņusmilgas
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt Meža sīksamtenis un Eiropa
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Skatīt Meža sīksamtenis un Francija
Japāna
Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.
Skatīt Meža sīksamtenis un Japāna
Jūlijs
Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Siena jeb liepu mēnesis” Jūlijs ir gada septītais mēnesis.
Skatīt Meža sīksamtenis un Jūlijs
Jūnijs
Jūnijs ir gada sestais mēnesis.
Skatīt Meža sīksamtenis un Jūnijs
Kārlis Linnejs
Kārlis Linnejs (dzimis, miris) bija zviedru botāniķis, ārsts un zoologs, kas lika pamatus mūsdienu binārās nomenklatūras shēmai.
Skatīt Meža sīksamtenis un Kārlis Linnejs
Lakstaugs
Lakstaugs Lakstaugs vai zālaugs ir viens no galvenajām un izplatītākajām augu formām, kura virszemes daļas (stumbrs, lapas) veģetatīvā perioda beigās atmirst.
Skatīt Meža sīksamtenis un Lakstaugs
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Meža sīksamtenis un Latvija
Latvijas Sarkanā grāmata
Latvijas Sarkanā grāmata ir reģistrs, kurā apkopoti dati par Latvijā reti sastopamiem un apdraudētiem augiem, sēnēm un dzīvniekiem.
Skatīt Meža sīksamtenis un Latvijas Sarkanā grāmata
Mērenā josla
Mēreno joslu atrašanās vietas uz Zemes Mērenajā joslā cauru gadu valda mēreno platumu gaisa masas.
Skatīt Meža sīksamtenis un Mērenā josla
Milimetrs
Milimetrs (mm) ir SI garuma mērvienība, kas ir vienāda ar vienu tūkstošo daļu no metra.
Skatīt Meža sīksamtenis un Milimetrs
Oranžā krāsa
Oranžās krāsas toņi Oranžā krāsa jeb vienkārši oranžs ir krāsa, kura redzamajā gaismā atrodas starp sarkano un dzelteno krāsu, kura viļņa garums ir no 585 līdz 620 nanometriem.
Skatīt Meža sīksamtenis un Oranžā krāsa
Parastā kamolzāle
Parastā kamolzāle ir daudzgadīgs 60—120 cm augsts graudzāļu dzimtas lakstaugs.
Skatīt Meža sīksamtenis un Parastā kamolzāle
Pļava
Pļavas augi Pļava ir ekosistēmas veids — augājs, kuru veido galvenokārt daudzgadīgie lakstaugi, it sevišķi zālaugi un grīšļi.
Skatīt Meža sīksamtenis un Pļava
Pelēkā krāsa
Pelēkā krāsa jeb vienkārši pelēks ir krāsa, kuras toņi ietilpst diapazonā no baltās līdz melnajai krāsai.
Skatīt Meža sīksamtenis un Pelēkā krāsa
Plieņciems
Plieņciems ir ciems Tukuma novada Engures pagastā, pie Plieņupes ietekas Rīgas līča piekrastē.
Skatīt Meža sīksamtenis un Plieņciems
Purvs
Mīrica nacionālajā parkā Purvs ir sauszemes platība, kurai raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska augu valsts un kūdras uzkrāšanās.
Skatīt Meža sīksamtenis un Purvs
Raibeņu dzimta
Raibeņu dzimta (Nymphalidae) ir lielākā zvīņspārņu kārtas (Lepidoptera) dzimta, kas pieder pie dižtauriņu virsdzimtas (Papilionoidea).
Skatīt Meža sīksamtenis un Raibeņu dzimta
Samteņu cilts
Samteņu cilts (Satyrini) ir samteņu apakšdzimtas (Satyrinae) cilts, kas apvieno apmēram 25% no visiem raibeņu dzimtas tauriņiem.
Skatīt Meža sīksamtenis un Samteņu cilts
Sīksamteņi
Sīksamteņi jeb samtenīši (Coenonympha) ir samteņu cilts (Satyrini) ģints, kas pieder pie sīksamteņu apakšcilts (Coenonymphina).
Skatīt Meža sīksamtenis un Sīksamteņi
Skandināvija
Ziemeļvalstu teritorijas, kuras arī reizēm pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm. Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions Skandināvijas pussalā.
Skatīt Meža sīksamtenis un Skandināvija
Skarenes
Skarenes ir graudzāļu dzimtas ģints, kurā ir klasificētas apmēram 570 lakstaugu sugas, kuras savvaļā ir sastopamas abu pusložu mērenajā joslā.
Skatīt Meža sīksamtenis un Skarenes
Spārnu plētums
Nogriežņa AB garums ir lidmašīnas ''Boeing 777-200ER'' spārnu plētums Spārnu plētums ir attālums no lidmašīnas vai putna viena spārna gala līdz otram.
Skatīt Meža sīksamtenis un Spārnu plētums
Tauriņi
Tauriņi (Lepidoptera) jeb tauriņu kārta, ir kukaiņu grupa, ko formāli mēdz iedalīt dienastauriņos un naktstauriņos veido zvīņspārņu kārtu.
Skatīt Meža sīksamtenis un Tauriņi
Zināms kā Coenonympha hero.