Ātrāk nekā pārlūku!
18 attiecības: Baltā kustība, Belgrada, Brīvprātīgo armija (Krievija), Februāra revolūcija, Krasnodara, Krasnodaras novads, Krievijas Impērija, Krievijas pilsoņu karš, Krievijas—Japānas karš, Krievu—turku karš (1877—1878), Nikolaja Ģenerālštāba akadēmija, Nikolajs II Romanovs, Nikolajs Nikolajevičs, Novočerkaska, Oktobra revolūcija, Pirmais pasaules karš, Smoļenskas apgabals, Smoļenskas guberņa.
Baltā kustība
Baltās kustības plakāts, kas aicina cīnīties par vienotu Krieviju Baltā kustība (tāpat tiek izmantoti nosaukumi Baltā gvarde, Baltā lieta, Baltā ideja bija kustība Krievijas pilsoņu karā, kura gan politiski, gan militāri apvienoja pret boļševikiem noskaņotus cilvēkus laikā no 1917. līdz 1923. gadam, kā arī vēlākajā emigrācijā. Šajā kustībā iekļāvās visdažādāko politisko uzskatu cilvēki, kuri pirms Februāra un vēlākās Oktobra revolūcijas nereti bija pat naidīgi noskaņoti savā starpā. Tāpat šai kustībai nebija vienotu ideoloģisku nostādņu. Šie un citi faktori noveda pie tā, ka kustība nekad nebija vienota ne mērķos, ne arī darbībā. Militārajā jomā lielu nozīmi Baltās kustības karaspēkā spēlēja bijušie Krievijas Impērijas armijas virsnieki. Pēc Oktobra revolūcijas lielākajai daļa no viņiem draudēja represijas, kā arī daudzi tika padzīti pēc tam, kad notika karaspēku vienību vēlēšanas, kurās karavīri ievēlēja savus komandierus. Šīs kustības atbalstītāju un dalībnieku vidū bija arī vairāki tūkstoši latviešu virsnieku un karavīru, piemēram, Rūdolfs Bangerskis, Kārlis Goppers, kuri baltgvardu armijā ieņēma augstus amatus. Krievijas pilsoņu kara laikā Baltās kustības karaspēka vienībām, kuras karoja pret boļševikiem dažādās frontēs, izdevās gūt ievērojamus panākumus, iegūstot kontroli pār lielām teritorijām bijušās impērijas perifērijā, tomēr Krievzemes vēsturiskā pamatdaļa un divas galvaspilsētas — Petrograda un Maskava — netika ieņemtas. Cerība uz rietumvalstu palīdzību neattaisnojās, jo tās pēc Pirmā pasaules kara nebija gatavas tieši iesaistīties karadarbībā. Boļševikiem pēc ilgām un smagām cīņām izdevās sakaut baltgvardu armijas dažādās frontēs citu pēc citas, līdz beigās boļševiki guva uzvaru visā Krievijas pilsoņu karā. Baltās kustības pārstāvji bija spiesti doties emigrācijā, kur izveidoja nozīmīgu krievu diasporu, kurā attīstījās sava kultūras un politiskā dzīve.
Jaunums!!: Mihails Aleksejevs un Baltā kustība · Redzēt vairāk »
Belgrada
Belgrada ir Serbijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Mihails Aleksejevs un Belgrada · Redzēt vairāk »
Brīvprātīgo armija (Krievija)
Brīvprātīgo armijas vienība, 1918. gada janvāris Ar angļu piegādātu tanku "Ģenerālis Drozdovskis" (1919). Maksimālā balto armiju kontrolētā teritorija Krievijas dienvidos, 1919. gada oktobris Brīvprātīgo armija (krievu: Добровольческая армия) bija viena no pirmajām organizētajām bruņotajām vienībām, kas sāka militāru pretestību boļševiku Oktobra revolūcijai, tādējādi iesākot Krievijas Pilsoņu karu.
Jaunums!!: Mihails Aleksejevs un Brīvprātīgo armija (Krievija) · Redzēt vairāk »
Februāra revolūcija
Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.
Jaunums!!: Mihails Aleksejevs un Februāra revolūcija · Redzēt vairāk »
Krasnodara
Krasnodara ir pilsēta Krievijas Federācijas Eiropas daļas dienvidos pie Kubaņas upes.
Jaunums!!: Mihails Aleksejevs un Krasnodara · Redzēt vairāk »
Krasnodaras novads
Krasnodaras novads, neoficiāli arī Kubaņa (Кубань), ir viens no Krievijas Federācijas novadiem.
Jaunums!!: Mihails Aleksejevs un Krasnodaras novads · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Mihails Aleksejevs un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievijas pilsoņu karš
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.
Jaunums!!: Mihails Aleksejevs un Krievijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »
Krievijas—Japānas karš
Krievijas—Japānas kara kaujaslauks Krievijas—Japānas karš, saukts arī par Krievu—japāņu karu bija karš, kas norisinājās no 1904.
Jaunums!!: Mihails Aleksejevs un Krievijas—Japānas karš · Redzēt vairāk »
Krievu—turku karš (1877—1878)
Krievu—turku karš (1877—1878) bija militārs konflikts starp Osmaņu impēriju un Krievijas Impēriju, kas izrietēja no Krievijas centieniem iegūt piekļuvi Vidusjūrai, pakļaujot Osmaņu impērijai piederošās Balkānu pussalas teritorijas.
Jaunums!!: Mihails Aleksejevs un Krievu—turku karš (1877—1878) · Redzēt vairāk »
Nikolaja Ģenerālštāba akadēmija
Akadēmijas ēka Nikolaja Ģenerālštāba akadēmija (krievu: Николаевская академия Генерального штаба) bija Krievijas Impērijas armijas augstākās militārās izglītības iestāde.
Jaunums!!: Mihails Aleksejevs un Nikolaja Ģenerālštāba akadēmija · Redzēt vairāk »
Nikolajs II Romanovs
Nikolajs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas ķeizars (1894—1917), Polijas karalis (1894—1915), kā arī Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Jaunums!!: Mihails Aleksejevs un Nikolajs II Romanovs · Redzēt vairāk »
Nikolajs Nikolajevičs
Lielkņazs Nikolajs Nikolajevičs saukts Jaunākais (dzimis, miris) bija cara Nikolaja I mazdēls, Krievijas karaspēka virspavēlnieks Pirmā pasaules kara sākumposmā (līdz 1915. gada 23. augustam).
Jaunums!!: Mihails Aleksejevs un Nikolajs Nikolajevičs · Redzēt vairāk »
Novočerkaska
Novočerkaska ir pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā.
Jaunums!!: Mihails Aleksejevs un Novočerkaska · Redzēt vairāk »
Oktobra revolūcija
Petrogradā 1917. gada oktobrī. Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē, daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas.
Jaunums!!: Mihails Aleksejevs un Oktobra revolūcija · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Mihails Aleksejevs un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Smoļenskas apgabals
Smoļenskas apgabals ir viens no Krievijas federālajiem apgabaliem.
Jaunums!!: Mihails Aleksejevs un Smoļenskas apgabals · Redzēt vairāk »
Smoļenskas guberņa
Guberņas ģerbonis (1856). Smoļenskas guberņa Krievijas Impērijas kartē (1914). Smoļenskas guberņa bija Krievijas administratīvi teritoriālā vienība, kas izveidota 1708.
Jaunums!!: Mihails Aleksejevs un Smoļenskas guberņa · Redzēt vairāk »
