Satura rādītājs
16 attiecības: Čaula, Dīgļkamera, Dzimumvairošanās, Elektronmikroskops, Fleksostils, Foraminīferas, Gameta, Kalcīts, Karbons, Kristāls, Magnijs, Meandropsinīdas, Miliolīdas, Peneroplīdas, Soritīdas, Soritoīdas.
Čaula
Foraminīferu čaulas Gliemeņvēža čaula Sprogkāju ''Coronula diadema'' čaulas Molusku čaulas Fosilo pleckāju čaulas Čaula ir ārējs skeleta veidojums, kas klāj dažādu bezmugurkaulnieku un vienšūņu grupu pārstāvju ķermeņus.
Skatīt Miliolinu apakškārta un Čaula
Dīgļkamera
Dīgļkamera ir foraminīferu čaulas sākotnējā kamera, kas vēl nav izgājusi juvenīlo diferencēšanos.
Skatīt Miliolinu apakškārta un Dīgļkamera
Dzimumvairošanās
Cilvēka spermatozoīds olšūnas apaugļošanas brīdī Dzimumvairošanās ir vairošanās veids, kad organisma pēcnācēju radīšanai ir vajadzīgas divas gametas — olšūna un spermatozoīds.
Skatīt Miliolinu apakškārta un Dzimumvairošanās
Elektronmikroskops
Viens no veco modeļu elektronmikroskopiem. Elektronmikroskops ir mikroskopa veids, kurā tiek izmantoti elektroni, lai apgaismotu paraugu un izveidotu tā palielinātu attēlu.
Skatīt Miliolinu apakškārta un Elektronmikroskops
Fleksostils
Fleksostils ir porcelānveidīgajām foraminīferām dīgļkameru sieniņas karnīzveida turpinājums, kas griezumā veido U-veida telpu ap dīgļkameras daļu.
Skatīt Miliolinu apakškārta un Fleksostils
Foraminīferas
Foraminīferas (Foraminifera, Foramminiferida) ir vienšūņu organismu grupa, kas dažādās klasifikācijās variē no tipa līdz kārtai.
Skatīt Miliolinu apakškārta un Foraminīferas
Gameta
olšūnu Gameta (no (gametḗ) — 'sieva' vai γαμέτης (gamétēs) — ‘vīrs’) ir šūna, kas veidojas organismos, lai vairotos dzimumiski un apaugļošanās laikā saplūst kopā ar citu pretējā dzimuma gametu, veidojot apaugļotu olšūnu — zigotu.
Skatīt Miliolinu apakškārta un Gameta
Kalcīts
Kalcīts (no, kas saukārt no — 'kaļķis') ir viens no izplatītākajiem mūsu planētas minerāliem ar ļoti daudzveidīgām kristālu formām.
Skatīt Miliolinu apakškārta un Kalcīts
Karbons
Karbons bija piektais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 60 miljonus gadu (358,9 ± 0,4 — 298,9 ± 0,15 Ma).
Skatīt Miliolinu apakškārta un Karbons
Kristāls
Kvarca kristāls Kristāls (no grieķu valodas (κρύσταλλος), sākotnēji vārds apzīmēja — ledu, vēlāk — kalnu kristālu) ķīmijā un mineraloģijā ir cietviela, kuru veidojošie atomi, molekulas vai joni ir izkārtoti noteiktā, regulārā kārtībā, šai kārtībai cikliski atkārtojoties visās trīs telpiskajās dimensijās.
Skatīt Miliolinu apakškārta un Kristāls
Magnijs
Magnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Mg un atomskaitli 12.
Skatīt Miliolinu apakškārta un Magnijs
Meandropsinīdas
Meandropsinīdas (Meandropsinidae) ir izmirušu bentisku foraminiferu dzimta miliolīdu kārtā.
Skatīt Miliolinu apakškārta un Meandropsinīdas
Miliolīdas
Miliolīdas (Miliolida) ir ir foraminīferu kārta.
Skatīt Miliolinu apakškārta un Miliolīdas
Peneroplīdas
Peneroplīdas (Peneroplidae) ir bentisku foraminiferu dzimta Miliolīdu kārtā.
Skatīt Miliolinu apakškārta un Peneroplīdas
Soritīdas
Soritīdas (Soritidae) ir bentisku foraminiferu dzimta miliolīdu kārtā.
Skatīt Miliolinu apakškārta un Soritīdas
Soritoīdas
Soritoīdas (Soritoidea) ir miliolīdu kārtas bentisko foraminiferu virsdzimta.
Skatīt Miliolinu apakškārta un Soritoīdas
Zināms kā Miliolina, Miliolinas.