Satura rādītājs
6 attiecības: Gaja, Grieķu valoda, Mūzas, Sengrieķu mitoloģija, Urāns (dievs), Zevs.
Gaja
Gaja Gaja (Zeme) jeb Gēja bija dieviete sengrieķu mitoloģijā, Zemes personifikācija.
Skatīt Mnēmosine un Gaja
Grieķu valoda
Grieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, par kuras lietošanu ziņas sniedzas 3500 gadus senā vēsturē.
Skatīt Mnēmosine un Grieķu valoda
Mūzas
Deviņas sengrieķu mūzas: Klio, Talija, Erato, Eiterpe, Polihimnija, Kalliope, Terpsihora, Urānija un Melpomene Mūzas sengrieķu mitoloģijā ir Zeva un Mnēmosines meitas, poēzijas, mākslu un zinātņu dievietes.
Skatīt Mnēmosine un Mūzas
Sengrieķu mitoloģija
Grieķijas trīsvienība un triju Zemes valstību sadalījums: Zevs (debesis), Poseidons (iūras un okeāni) un Aīds (pazeme). Teosi (nelieli dievi) ir šīs trīsvienības bērni Zeva atveidojums Sengrieķu mitoloģija ir mītu un leģendu kopums par dieviem, varoņiem un rituāliem Senajā Grieķijā.
Skatīt Mnēmosine un Sengrieķu mitoloģija
Urāns (dievs)
''Urāna kastrēšana'': Džordžo Vazāri and Kristofano Džerardi freska, 1560. gads. (''Palazzo Vecchio'', Florence) Urāns ir debesis personificējoša dievība grieķu mitoloģijā, Gajas vīrs, viena no pirmatnējām dievībām.
Skatīt Mnēmosine un Urāns (dievs)
Zevs
Zeva statuja (Olimpija) Zevs (grieķu Ζεύς; radniecīgi vārdi ir sanskrita Dyaus, senvācu Ziu un latīņu Jupiter - no Diovis pater) sengrieķu mitoloģijā ir dievu valdnieks, kā arī debesu un pērkona dievs.
Skatīt Mnēmosine un Zevs