Satura rādītājs
24 attiecības: Aktinīdi, Atomskaitlis, Blīvums, Izotops, Kalifornijas Universitāte (Bērkli), Kodolieroči, Kristāliskā struktūra, Kušanas temperatūra, Kubiskā singonija, Masas skaitlis, Metāli, Molmasa, Neitrons, Neptūns (planēta), Niķelis, Oksidēšanas pakāpe, Plutonijs, Pussabrukšanas periods, Radioaktivitāte, Rombiskā singonija, Tetragonālā singonija, Urāns (elements), Urāns (planēta), Viršanas temperatūra.
- Aktinīdi
Aktinīdi
Aktinīdi jeb aktinoīdi ir četrpadsmit ķīmisko elementu saime, kuru atomskaitļi ir no 90 līdz 103 (no torija līdz lourensijam).
Skatīt Neptūnijs un Aktinīdi
Atomskaitlis
Atomskaitlis ir vienāds ar protonu skaitu atoma kodolā.
Skatīt Neptūnijs un Atomskaitlis
Blīvums
Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.
Skatīt Neptūnijs un Blīvums
Izotops
Ūdeņraža izotopu atomu uzbūve Izotopi (no grieķu ισος — vienāds, un τόπος — vieta) ir atomi, kuru kodolos ir vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits neitronu.
Skatīt Neptūnijs un Izotops
Kalifornijas Universitāte (Bērkli)
Kalifornijas Universitāte Bērkli ir uz mācīšanu un pētniecību orientēta publiska universitāte.
Skatīt Neptūnijs un Kalifornijas Universitāte (Bērkli)
Kodolieroči
1945. gadā Kodolieroči ir masu iznīcināšanas ieroči, kuros izmanto kodolreakciju enerģiju.
Skatīt Neptūnijs un Kodolieroči
Kristāliskā struktūra
bismuta kristāls Par kristālisko struktūru mineraloģijā un kristalogrāfijā dēvē likumsakarīgu atomu izkārtojumu kristālā.
Skatīt Neptūnijs un Kristāliskā struktūra
Kušanas temperatūra
Kušanas temperatūra ir temperatūra, kurā viela kūst (paaugstinot temperatūru) vai kristalizējas (pazeminot temperatūru).
Skatīt Neptūnijs un Kušanas temperatūra
Kubiskā singonija
Kristalogrāfijā kubiskā singonija (izometriskā singonija) ir viena no 7 singonijām.
Skatīt Neptūnijs un Kubiskā singonija
Masas skaitlis
Atoma masas skaitlis ir kodolā esošo protonu un neitronu kopīgais skaits.
Skatīt Neptūnijs un Masas skaitlis
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.).
Skatīt Neptūnijs un Metāli
Molmasa
Molmasa (apzīmē ar M \) ir vielas masa, kuras daudzums ir viens mols.
Skatīt Neptūnijs un Molmasa
Neitrons
Neitrons (no - 'neitrāls; ne viens, ne otrs') ir atoma kodola sastāvā esošas subatomāras daļiņas, kas ir bez lādiņa.
Skatīt Neptūnijs un Neitrons
Neptūns (planēta)
Neptūns ir viena no Saules sistēmas milzu planētām un astotā planēta no Saules.
Skatīt Neptūnijs un Neptūns (planēta)
Niķelis
Niķelis ir ķīmiskais elements ar simbolu Ni un atomskaitli 28.
Skatīt Neptūnijs un Niķelis
Oksidēšanas pakāpe
Oksidēšanas pakāpe ir ķīmiskā elementa atoma nosacīts elektriskais lādiņš molekulā (pieņemot, ka savienojums sastāv no joniem un elektronu pāreja no viena atoma pie otra ir pilnīga).
Skatīt Neptūnijs un Oksidēšanas pakāpe
Plutonijs
Plutonijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Pu un atomskaitli 94.
Skatīt Neptūnijs un Plutonijs
Pussabrukšanas periods
Radioaktīvās sabrukšanas simulācija, sākotnēji ņemot četrus vai 400 atomus. Skaitlis augšā ir pagājušo pussabrukšanas periodu skaits. Jo vairāk atomu, jo labāk darbojas lielā skaita likums. Pussabrukšanas periods ir laiks, kurā kādu nestabilu, eksponenciāli sadalošos objektu skaits samazinās divas reizes jeb laiks, kurā nestabila objekta sabrukšanas varbūtība ir 1/2.
Skatīt Neptūnijs un Pussabrukšanas periods
Radioaktivitāte
Radioaktivitāte (no — 'izstarot' un activus — 'aktīvs, darbīgs') — dažu atomu kodolu spēja pašiem no sevis sabrukt, veidojot jaunus, atšķirīgus kodolus (vai arī mainās kodola iekšējā enerģija).
Skatīt Neptūnijs un Radioaktivitāte
Rombiskā singonija
Kristalogrāfijā rombiskā singonija (nereti no angļu valodas pārmanto terminu - "ortorombiskā singonija") ir viena no 7 singonijām.
Skatīt Neptūnijs un Rombiskā singonija
Tetragonālā singonija
Kristalogrāfijā tetragonālā singonija ir viena no 7 singonijām.
Skatīt Neptūnijs un Tetragonālā singonija
Urāns (elements)
Urāns ir ķīmiskais elements ar simbolu U un atomskaitli 92.
Skatīt Neptūnijs un Urāns (elements)
Urāns (planēta)
Urāns (— 'debess') ir viena no Saules sistēmas milzu planētām, kā arī septītā planēta no Saules, kuru 1781.
Skatīt Neptūnijs un Urāns (planēta)
Viršanas temperatūra
Viršanas jeb vārīšanās temperatūra ir temperatūra, kurā viela no šķidrā agregātstāvokļa pāriet gāzveida stāvoklī (pievadot enerģiju) (vai kondensējas (aizvadot enerģiju)).
Skatīt Neptūnijs un Viršanas temperatūra
Skatīt arī
Aktinīdi
- Aktinīdi
- Aktīnijs
- Amerīcijs
- Berklijs
- Einšteinijs
- Fermijs
- Kalifornijs
- Kirijs
- Lourensijs
- Mendeļejevijs
- Neptūnijs
- Nobēlijs
- Plutonijs
- Protaktīnijs
- Torijs
- Urāns (elements)
Zināms kā Neptunium.