Satura rādītājs
29 attiecības: Aktīnijs, Amerīcijs, Atomskaitlis, Ķīmiskais elements, Ķīmisko elementu periodiskā tabula, Berklijs, Dmitrijs Mendeļejevs, Einšteinijs, Fermijs, Hidrīdi, Kalifornijs, Kirijs, Lantanīdi, Lantāns, Lourensijs, Mendeļejevijs, Metāli, Nemetāli, Neptūnijs, Nobēlijs, Orbitāle, Pārejas metāli, Plutonijs, Protaktīnijs, Radioaktivitāte, Sārmi, Skābes, Torijs, Urāns (elements).
- Periodiskā tabula
Aktīnijs
Aktīnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ac un atomskaitli 89.
Skatīt Aktinīdi un Aktīnijs
Amerīcijs
Amerīcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Am un atomskaitli 95.
Skatīt Aktinīdi un Amerīcijs
Atomskaitlis
Atomskaitlis ir vienāds ar protonu skaitu atoma kodolā.
Skatīt Aktinīdi un Atomskaitlis
Ķīmiskais elements
zemes un ūdens (attēlā angļu valodā attēlota saistība starp šiem elementiem). Šāds uzskats pastāvēja līdz pat 18. un 19. gadsimtam Ķīmiskais elements ir viena veida atomu kopums, kurus nevar sadalīt sīkāk vai pārveidot citos elementos ar ķīmiskām metodēm.
Skatīt Aktinīdi un Ķīmiskais elements
Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Ķīmisko elementu periodiskā tabula Ķīmisko elementu periodiskā tabula ir tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā).
Skatīt Aktinīdi un Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Berklijs
Berklijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Bk un atomskaitli 97.
Skatīt Aktinīdi un Berklijs
Dmitrijs Mendeļejevs
Dmitrijs Mendeļejevs (dzimis, miris) bija krievu ķīmiķis, kas izveidoja ķīmisko elementu periodisko sistēmu.
Skatīt Aktinīdi un Dmitrijs Mendeļejevs
Einšteinijs
Einšteinijs ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Es un atomskaitli 99.
Skatīt Aktinīdi un Einšteinijs
Fermijs
Fermijs ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Fm un atomskaitli 100.
Skatīt Aktinīdi un Fermijs
Hidrīdi
Litija borhidrīda paraugs Hidrīdi (- ūdens) ir ūdeņraža binārie savienojumi ar tādiem elementiem, kas ievērojami mazāk elektronegatīvi par to.
Skatīt Aktinīdi un Hidrīdi
Kalifornijs
Kalifornijs ir mākslīgi radīts radioaktīvs ķīmiskais elements ar simbolu Cf un atomskaitli 98.
Skatīt Aktinīdi un Kalifornijs
Kirijs
Kirijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Cm un atomskaitli 96.
Skatīt Aktinīdi un Kirijs
Lantanīdi
Lantanīdu oksīdi Lantanīdi jeb lantanoīdi ir četrpadsmit ķīmisko elementu saime, kuru atomskaitļi ir no 58 līdz 71 (no cērija līdz lutēcijam).
Skatīt Aktinīdi un Lantanīdi
Lantāns
Lantāns ir ķīmiskais elements ar simbolu La un atomskaitli 57.
Skatīt Aktinīdi un Lantāns
Lourensijs
Lourensijs ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Lr un atomskaitli 103.
Skatīt Aktinīdi un Lourensijs
Mendeļejevijs
Mendeļejevijs jeb mendelevijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Md un atomskaitli 101.
Skatīt Aktinīdi un Mendeļejevijs
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.).
Skatīt Aktinīdi un Metāli
Nemetāli
Nemetāli ir ķīmiskie elementi, kuriem vienkāršas vielas veidā nepiemīt metālu īpašības, vai arī piemīt tikai dažas no tām.
Skatīt Aktinīdi un Nemetāli
Neptūnijs
Neptūnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Np un atomskaitli 93.
Skatīt Aktinīdi un Neptūnijs
Nobēlijs
Nobēlijs ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu No un atomskaitli 102.
Skatīt Aktinīdi un Nobēlijs
Orbitāle
Dažādi atomu orbitāļu veidi (''s'', ''p'', ''d'' un ''f'' orbitāles) Orbitāle jeb, precīzāk, atomārā orbitāle, vienkāršotā skaidrojumā ir tā telpas daļa ap atoma kodolu, kur elektrona atrašanās vieta ir visvarbūtīgākā.
Skatīt Aktinīdi un Orbitāle
Pārejas metāli
KMnO4 (violets) Pārejas metāli ir ķīmiskie elementi, kuru atomskaitlis ir no 21 līdz 30, no 39 līdz 48, 57, no 72 līdz 80, 89 un no 104 līdz 112.
Skatīt Aktinīdi un Pārejas metāli
Plutonijs
Plutonijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Pu un atomskaitli 94.
Skatīt Aktinīdi un Plutonijs
Protaktīnijs
Protaktīnijs, agrāk protoaktīnijs, ir ķīmiskais elements ar simbolu Pa un atomskaitli 91.
Skatīt Aktinīdi un Protaktīnijs
Radioaktivitāte
Radioaktivitāte (no — 'izstarot' un activus — 'aktīvs, darbīgs') — dažu atomu kodolu spēja pašiem no sevis sabrukt, veidojot jaunus, atšķirīgus kodolus (vai arī mainās kodola iekšējā enerģija).
Skatīt Aktinīdi un Radioaktivitāte
Sārmi
Sārmi ir šķīstošie hidroksīdi — sārmu metālu un sārmzemju metālu, kā arī amonija hidroksīdi.
Skatīt Aktinīdi un Sārmi
Skābes
Skābes ir elektrolīti, kas šķīdumā spēj atšķelt protonus, veidojot ūdeņraža jonus, vai arī spēj piesaistīt nedalītos elektronu pārus (Lūisa skābes).
Skatīt Aktinīdi un Skābes
Torijs
Torijs ir vāji radioaktīvs ķīmiskais elements ar simbolu Th un atomskaitli 90.
Skatīt Aktinīdi un Torijs
Urāns (elements)
Urāns ir ķīmiskais elements ar simbolu U un atomskaitli 92.
Skatīt Aktinīdi un Urāns (elements)
Skatīt arī
Periodiskā tabula
- Aktinīdi
- Halkogēni
- Lantanīdi
- Nemetāli
- Periodiskās tabulas grupa
- Periodiskās tabulas periods
- Pusmetāli
- Pārejas metāli
- Sārmu metāli
- Sārmzemju metāli
- Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Zināms kā Aktinoīdi, Aktinoīds, Aktinīds.