Ātrāk nekā pārlūku!
30 attiecības: Argons, Atomskaitlis, Blīvums, Cērijs, Fluors, Fosfors, Grieķu valoda, Hidroksīdi, Hlors, Itrijs, Izotops, Jons, Karbonāti, Kobalts, Kompleksie savienojumi, Kušanas temperatūra, Lantanīdi, Lēca, Masas skaitlis, Metāli, Nemetāli, Ogleklis, Sakausējums, Sāļi, Sārmu metāli, Skābeņskābe, Skābeklis, Slāpekļskābe, Viršanas temperatūra, Zemes garoza.
Argons
Argons ir ķīmiskais elements ar simbolu Ar (līdz 1957. gadam tā simbols bija A) un atomskaitli 18.
Jaunums!!: Lantāns un Argons · Redzēt vairāk »
Atomskaitlis
Atomskaitlis ir vienāds ar protonu skaitu atoma kodolā.
Jaunums!!: Lantāns un Atomskaitlis · Redzēt vairāk »
Blīvums
Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.
Jaunums!!: Lantāns un Blīvums · Redzēt vairāk »
Cērijs
Cērijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ce un atomskaitli 58.
Jaunums!!: Lantāns un Cērijs · Redzēt vairāk »
Fluors
Fluors ir ķīmiskais elements ar simbolu F un atomskaitli 9.
Jaunums!!: Lantāns un Fluors · Redzēt vairāk »
Fosfors
Fosfors ir ķīmiskais elements ar simbolu P un atomskaitli 15.
Jaunums!!: Lantāns un Fosfors · Redzēt vairāk »
Grieķu valoda
Grieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, par kuras lietošanu ziņas sniedzas 3500 gadus senā vēsturē.
Jaunums!!: Lantāns un Grieķu valoda · Redzēt vairāk »
Hidroksīdi
cinka hidroksīdi Hidroksīdi ir neorganiskas vielas, kas satur hidroksilgrupu −OH.
Jaunums!!: Lantāns un Hidroksīdi · Redzēt vairāk »
Hlors
Hlors ir ķīmiskais elements ar simbolu Cl un atomskaitli 17.
Jaunums!!: Lantāns un Hlors · Redzēt vairāk »
Itrijs
Itrijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Y un atomskaitli 39.
Jaunums!!: Lantāns un Itrijs · Redzēt vairāk »
Izotops
Ūdeņraža izotopu atomu uzbūve Izotopi (no grieķu ισος — vienāds, un τόπος — vieta) ir atomi, kuru kodolos ir vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits neitronu.
Jaunums!!: Lantāns un Izotops · Redzēt vairāk »
Jons
Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
Jaunums!!: Lantāns un Jons · Redzēt vairāk »
Karbonāti
Karbonātjona modelis Karbonāti ir ogļskābes (H2CO3) sāļi.
Jaunums!!: Lantāns un Karbonāti · Redzēt vairāk »
Kobalts
Kobalts ir ķīmiskais elements ar simbolu Co un atomskaitli 27.
Jaunums!!: Lantāns un Kobalts · Redzēt vairāk »
Kompleksie savienojumi
Cisplatīna kompleksa molekulas modelis Kompleksie savienojumi jeb koordinācijas savienojumi (- sakars, savienojums) ir neitrālas molekulas vai elektriski lādēti joni, kas veidojas, pie centrālā atoma (parasti metāla) pievienojoties citām molekulām vai joniem, ko sauc par ligandiem.
Jaunums!!: Lantāns un Kompleksie savienojumi · Redzēt vairāk »
Kušanas temperatūra
Kušanas temperatūra ir temperatūra, kurā viela kūst (paaugstinot temperatūru) vai kristalizējas (pazeminot temperatūru).
Jaunums!!: Lantāns un Kušanas temperatūra · Redzēt vairāk »
Lantanīdi
Lantanīdu oksīdi Lantanīdi jeb lantanoīdi ir četrpadsmit ķīmisko elementu saime, kuru atomskaitļi ir no 58 līdz 71 (no cērija līdz lutēcijam).
Jaunums!!: Lantāns un Lantanīdi · Redzēt vairāk »
Lēca
Lēca. Optikā lēca ir dzidrs ķermenis, parasti stikla, ko no apkārtējās vides norobežo dažādas (sfēriskas, cilindriskas utt.) lauzējvirsmas.
Jaunums!!: Lantāns un Lēca · Redzēt vairāk »
Masas skaitlis
Atoma masas skaitlis ir kodolā esošo protonu un neitronu kopīgais skaits.
Jaunums!!: Lantāns un Masas skaitlis · Redzēt vairāk »
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Lantāns un Metāli · Redzēt vairāk »
Nemetāli
Nemetāli ir ķīmiskie elementi, kuriem vienkāršas vielas veidā nepiemīt metālu īpašības, vai arī piemīt tikai dažas no tām.
Jaunums!!: Lantāns un Nemetāli · Redzēt vairāk »
Ogleklis
Ogleklis ir ķīmiskais elements ar simbolu C un atomskaitli 6.
Jaunums!!: Lantāns un Ogleklis · Redzēt vairāk »
Sakausējums
Dzelzs un silīcija sakausējums — ferosilīcijs Sakausējums ir augstā temperatūrā iegūts makroskopiski viendabīgs divu vai vairāku izkausētu ķīmisku elementu maisījums.
Jaunums!!: Lantāns un Sakausējums · Redzēt vairāk »
Sāļi
kristālhidrāta kristāls zilā krāsā Sāļi ir jonu savienojumi, kas sastāv no anjona un katjona, tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi, skābajam oksīdam ar bāzisko oksīdu, utt.
Jaunums!!: Lantāns un Sāļi · Redzēt vairāk »
Sārmu metāli
Sārmu metāli ir periodiskās tabulas IA grupas ķīmiskie elementi.
Jaunums!!: Lantāns un Sārmu metāli · Redzēt vairāk »
Skābeņskābe
Skābeņskābe (etāndiskābe, HOOC−COOH) ir vienkāršākā divvērtīgā karbonskābe.
Jaunums!!: Lantāns un Skābeņskābe · Redzēt vairāk »
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Jaunums!!: Lantāns un Skābeklis · Redzēt vairāk »
Slāpekļskābe
Slāpekļskābe (HNO3) ir korozīvs šķidrums, kas sasalstot pārvēršas par caurspīdīgu kristālisku masu.
Jaunums!!: Lantāns un Slāpekļskābe · Redzēt vairāk »
Viršanas temperatūra
Viršanas jeb vārīšanās temperatūra ir temperatūra, kurā viela no šķidrā agregātstāvokļa pāriet gāzveida stāvoklī (pievadot enerģiju) (vai kondensējas (aizvadot enerģiju)).
Jaunums!!: Lantāns un Viršanas temperatūra · Redzēt vairāk »
Zemes garoza
kodola līdz eksosfērai. Ģeoloģijā garoza ir planētas ārējais slānis, daļa no tās litosfēras.
Jaunums!!: Lantāns un Zemes garoza · Redzēt vairāk »
