Ātrāk nekā pārlūku!
33 attiecības: Alumīnijs, Arhajs, Astenosfēra, Asteroīds, Bazalts, Blīvums, Eksosfēra, Gondvāna, Granīts, Kanāda, Kontinentālais šelfs, Kontinentālā Zemes garoza, Kontinents, Kratons, Litosfēra, Magnijs, Mēness, Metamorfie ieži, Nogulumieži, Okeāniskā Zemes garoza, Okeāns, Pangeja, Planēta, Plātņu tektonika, Rietumaustrālija, Silīcijs, Skandināvija, Subdukcija, Superkontinents, Zeme, Zemes kodols, Zemes mantija, Ziemeļrietumu Teritorijas.
Alumīnijs
Alumīnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Al un atomskaitli 13.
Jaunums!!: Zemes garoza un Alumīnijs · Redzēt vairāk »
Arhajs
Arhaja eona attēlojums mākslinieka skatījumā Arhajs (— 'sens') ir otra senākā Zemes ģeoloģiskās vēstures eona, kas norisinājās aptuveni pirms 4 līdz 2,5 miljardiem gadu.
Jaunums!!: Zemes garoza un Arhajs · Redzēt vairāk »
Astenosfēra
Zemes šķērsgriezums - astenosfēra atbilst augšējai mantijai Astenosfēra (no izdomāta grieķu vārda a + sthenos - "bez spēka") ir viens no slāņiem, kas veido Zemi, atrodas zem litosfēras dziļumā no 60 - 210 kilometriem līdz 300 - 410 km.
Jaunums!!: Zemes garoza un Astenosfēra · Redzēt vairāk »
Asteroīds
Asteroīds 243 Ida Asteroīds (astēr — "zvaigzne"; εἶδος, eides — "veids") jeb mazā planēta ir planētveidīgs Saules sistēmas objekts, kura izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu un pundurplanētu izmēriem, ir mazi.
Jaunums!!: Zemes garoza un Asteroīds · Redzēt vairāk »
Bazalts
Bazalts Bazalts ir vulkānisks iezis, kas satur vairāk nekā 65% laukšpatu, mazāk par 20% kvarcu un salīdzinoši daudz dzelzi un magniju.
Jaunums!!: Zemes garoza un Bazalts · Redzēt vairāk »
Blīvums
Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.
Jaunums!!: Zemes garoza un Blīvums · Redzēt vairāk »
Eksosfēra
Eksosfēra (no grieķu valodas vārdiem ekso.
Jaunums!!: Zemes garoza un Eksosfēra · Redzēt vairāk »
Gondvāna
Gondvāna paleoģeogrāfijā bija viens no diviem Zemes superkontinentiem (otrs bija Laurāzija).
Jaunums!!: Zemes garoza un Gondvāna · Redzēt vairāk »
Granīts
Granīta gabals Granīts (no, kas savukārt no — 'graudains') ir kristālisks iezis, kas sastāv no laukšpatiem (40—50%), kvarca (25—30%) un krāsainiem minerāliem (līdz 15%).
Jaunums!!: Zemes garoza un Granīts · Redzēt vairāk »
Kanāda
Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.
Jaunums!!: Zemes garoza un Kanāda · Redzēt vairāk »
Kontinentālais šelfs
Mantija Kontinentālais šelfs vai vienkārši šelfs (no — 'sēklis' vai 'plaukts') ir kontinentu zemūdens apkārtne līdz apmēram 200 metru dziļumam (dažos gadījumos līdz pat 500—1500 m dziļumam).
Jaunums!!: Zemes garoza un Kontinentālais šelfs · Redzēt vairāk »
Kontinentālā Zemes garoza
Zemes garozas biezuma karte - kontinentālā Zemes garoza atrodas zonās, kas biezākas par 10 kilometriem Kontinentālā Zemes garoza ir granīta, nogulumiežu un metamorfo iežu komplekss (sials), kas veido kontinentus un tiem līdzās esošo seklo jūras daļu - kontinentālo šelfu.
Jaunums!!: Zemes garoza un Kontinentālā Zemes garoza · Redzēt vairāk »
Kontinents
Āzijā. Kontinents (tulkojumā "kopā turēta zeme") ir liels sauszemes masīvs, ko no visām pusēm apskalo jūras un/vai okeāns.
Jaunums!!: Zemes garoza un Kontinents · Redzēt vairāk »
Kratons
Kratons (no, kratos — ‘spēks’) ir senākā un stabilākā kontinentālās Zemes garozas daļa, kas pārdzīvojusi kontinentu un superkontinentu apvienošanos un dalīšanos vismaz 500 miljonus gadu ilgi, t.i. tā veidojusies pirmskembrijā.
Jaunums!!: Zemes garoza un Kratons · Redzēt vairāk »
Litosfēra
Zemes šķērsgriezums - litosfēra iekļauj Zemes garozu un daļu no augšējās mantijas. Litosfēra (no grieķu - "klinšainā sfēra") ir sacietējis planētas ārējais slānis.
Jaunums!!: Zemes garoza un Litosfēra · Redzēt vairāk »
Magnijs
Magnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Mg un atomskaitli 12.
Jaunums!!: Zemes garoza un Magnijs · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: Zemes garoza un Mēness · Redzēt vairāk »
Metamorfie ieži
Kvarcīts ir viens no metamorfajiem iežiem Metamorfie ieži ir ieži, kas metamorfisma procesā veidojušies no nogulumiežiem, magmatiskiem iežiem un no vecākiem metamorfiem iežiem.
Jaunums!!: Zemes garoza un Metamorfie ieži · Redzēt vairāk »
Nogulumieži
ASV) dienvidrietumi Nogulumieži ir ieži, kas veidojušies nogulsnējoties senāk izveidojušos iežu noārdīšanās produktiem vai vulkānisko vai bioloģisko procesu materiāliem.
Jaunums!!: Zemes garoza un Nogulumieži · Redzēt vairāk »
Okeāniskā Zemes garoza
Okeāniskās Zemes garozas izplatība un vecums - sarkanā krāsa apzīmē visjaunāko okeānisko Zemes garozu un zilā - visvecāko. Okeāniskā Zemes garoza ir daļa no Zemes litosfēras, kas atrodas zem okeāniem.
Jaunums!!: Zemes garoza un Okeāniskā Zemes garoza · Redzēt vairāk »
Okeāns
Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.
Jaunums!!: Zemes garoza un Okeāns · Redzēt vairāk »
Pangeja
Mūsdienu kontinentu izvietojums Pangejā Pangeja (no pan "viss" un Γαῖα Gaia "Zeme", latinizēta kā Gæa) bija superkontinents, kas izveidojās paleozojā un sadalījās mezozoja ērā.
Jaunums!!: Zemes garoza un Pangeja · Redzēt vairāk »
Planēta
Planēta (planētes asteres — "klejojošā zvaigzne", arī πλανῆται, "klejotāji") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.
Jaunums!!: Zemes garoza un Planēta · Redzēt vairāk »
Plātņu tektonika
Zemes garozas plātņu kustība Plātņu tektonika ir mūsdienu ģeoloģiska teorija par litosfēras kustību.
Jaunums!!: Zemes garoza un Plātņu tektonika · Redzēt vairāk »
Rietumaustrālija
Rietumaustrālija ir viens no Austrālijas sešiem štatiem.
Jaunums!!: Zemes garoza un Rietumaustrālija · Redzēt vairāk »
Silīcijs
Silīcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Si un atomskaitli 14.
Jaunums!!: Zemes garoza un Silīcijs · Redzēt vairāk »
Skandināvija
Ziemeļvalstu teritorijas, kuras arī reizēm pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm. Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions Skandināvijas pussalā.
Jaunums!!: Zemes garoza un Skandināvija · Redzēt vairāk »
Subdukcija
Subdukcija Subdukcija (no) ir Zemes garozas kustības tektonisks process, kurā liela izmēra litosfēras plātne iebīdās zem citas plātnes.
Jaunums!!: Zemes garoza un Subdukcija · Redzēt vairāk »
Superkontinents
Pangeja pirms aptuveni 300 miljoniem gadu Superkontinents ir ģeoloģisks termins, kas apzīmē sauszemes masu, kas sevī ietver vairāk nekā vienu kontinentālās Zemes garozas gabalu (kratonu).
Jaunums!!: Zemes garoza un Superkontinents · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Zemes garoza un Zeme · Redzēt vairāk »
Zemes kodols
Zemes iekšējā uzbūve. 1. kontinenta Zemes garoza, 2. okeāniskā zemes garoza, 3. augšējā mantija, 4. apakšējā mantija, 5. ārējais kodols, 6. iekšējais kodols, A: zemes garozas - mantijas robeža, B: kodola - mantijas robeža, C: ārējā un iekšējā kodola robeža Zemes kodols ir ļoti blīvs – 13 g/cm3 un pēc pašreizējiem priekšstatiem to veido dzelzs un niķelis.
Jaunums!!: Zemes garoza un Zemes kodols · Redzēt vairāk »
Zemes mantija
Zemes iekšējā uzbūve. 1. kontinenta Zemes garoza, 2. okeāniskā zemes garoza, 3. '''augšējā mantija''', 4. '''apakšējā mantija''', 5. ārējais kodols, 6. iekšējais kodols, A: '''zemes garozas — mantijas robeža''', B: '''kodola — mantijas robeža''', C: ārējā un iekšējā kodola robeža Zemes mantija ir viena no trijām galvenajām Zemes iekšējām ģeosfērām.
Jaunums!!: Zemes garoza un Zemes mantija · Redzēt vairāk »
Ziemeļrietumu Teritorijas
Ziemeļrietumu Teritorijas (atapasku: Denendeh) ir teritorija Kanādas ziemeļrietumos starp Jukonu un Nunavutu.
Jaunums!!: Zemes garoza un Ziemeļrietumu Teritorijas · Redzēt vairāk »
