Ātrāk nekā pārlūku!
135 attiecības: Abes ezers, Almandīns, Antarktīda, Antimons, Apakšdevons, Arhajs, Astats, Astenosfēra, Austrumāfrikas lūzumzona, Austrumeiropas platforma, Ģeoķīmija, Ģeoloģiskais periods, Ģeologs, Ūdens, Ādere, Baikāls, Baltijas jūra, Bazalts, Biosfēra, Bismarka arhipelāgs, Bismuts, Broms, Cēzijs, Cinks, Cirkonijs, Degizraktenis, Derīgie izrakteņi, Devons, Dimants, Dzelzs, Eiropijs, Epikontinentāla jūra, Fanerozojs, Fācija, Fosfors, Fosilijas, Francijs, Gallijs, Garoza, Germānijs, Gneiss, Hafnijs, Hēlijs-3, Ieži, Indijs, Irīdijs, Itrijs, Japānas bojā eja, Kadmijs, Kalcijs, ..., Kaledonijas krokojums, Kalniene, Karbonātu minerāls, Kālijs, Kāpvālas kratons, Klārks, Kontinentālā Zemes garoza, Kontinentu dreifs, Kristāliskais pamatklintājs, Kulona spriegums, Labradors (minerāls), Lantāns, Laukšpats, Ledus dziļurbums, Lielie ezeri, Litijs, Litosfēra, Lutēcijs, Magnijs, Mangāns, Minerāls, Molibdēns, Monzunda arhipelāgs, Nafta, Neons, Niobijs, Nogulumieži, Oglekļa dioksīda uzglabāšana zemes dzīlēs, Ogleklis, Okeāns, Ontārio ezers, Osmijs, Paleontoloģija, Pazeme, Pazemes ūdeņi, Pēteris Liepiņš (ģeologs), Pedosfēra, Pirmskembrijs, Platīns, Plātņu tektonika, Prometijs, Proterozojs, Radons, Rūda, Rēnijs, Rodijs, Rubīdijs, Sanandreasa lūzums, Saule, Sālvatne, Sārmu metāli, Sebakves kratons, Seismogrāfs, Seismoloģija, Selēns, Silīcijs, Silūrs, Silikāti, Skābeklis, Stratigrāfija, Subdukcija, Sublitorāle, Sulavesi jūra, Superkontinents, Tantals, Telūrs, Termālie ūdeņi, Titāns, Torijs, Trieciena spēks, Tunguskas fenomens, Upe, Varš, Vēnerns, Vidusokeāniskā grēda, Viktorijas ezers, Vilsandi, Vulkanoloģija, Vulkāns, Zeme, Zemes atmosfēra, Zemes vēsture, Zemestrīce, Zimbabves kratons, 2011. gada Tohoku zemestrīce. Izvērst indekss (85 vairāk) »
Abes ezers
Abes ezers (Abbe, Abhe Bad) ir sālsezers uz Etiopijas un Džibutijas robežas.
Jaunums!!: Zemes garoza un Abes ezers · Redzēt vairāk »
Almandīns
Almandīns (dažreiz nepareiz saukts par almandītu), ir granātu grupai piederošs minerāls.
Jaunums!!: Zemes garoza un Almandīns · Redzēt vairāk »
Antarktīda
Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.
Jaunums!!: Zemes garoza un Antarktīda · Redzēt vairāk »
Antimons
Antimons ir ķīmiskais elements ar simbolu Sb un atomskaitli 51.
Jaunums!!: Zemes garoza un Antimons · Redzēt vairāk »
Apakšdevons
apakšdevona epohā mūsdienu Ziemeļeiropas un Ziemeļamerikas teritorijā. Parādīti senie Baltikas, Avalonijas un Laurentijas kontinenti. Apakšdevons (D1) ir devona perioda epoha (agrais devons), kā arī devona sistēmas nodalījums (apakšējais devons).
Jaunums!!: Zemes garoza un Apakšdevons · Redzēt vairāk »
Arhajs
Arhaja eona attēlojums mākslinieka skatījumā Arhajs (— 'sens') ir otra senākā Zemes ģeoloģiskās vēstures eona, kas norisinājās aptuveni pirms 4 līdz 2,5 miljardiem gadu.
Jaunums!!: Zemes garoza un Arhajs · Redzēt vairāk »
Astats
Astats ir ķīmiskais elements ar simbolu At un atomskaitli 85.
Jaunums!!: Zemes garoza un Astats · Redzēt vairāk »
Astenosfēra
Zemes šķērsgriezums - astenosfēra atbilst augšējai mantijai Astenosfēra (no izdomāta grieķu vārda a + sthenos - "bez spēka") ir viens no slāņiem, kas veido Zemi, atrodas zem litosfēras dziļumā no 60 - 210 kilometriem līdz 300 - 410 km.
Jaunums!!: Zemes garoza un Astenosfēra · Redzēt vairāk »
Austrumāfrikas lūzumzona
Austrumāfrikas lūzumzona jeb Lielā Rifta ieleja ir tektoniskā lūzuma zona Austrumāfrikā un Dienvidrietumāzijā, lielākā Zemes garozas lauzumu un grābenu sistēma Pasaulē.
Jaunums!!: Zemes garoza un Austrumāfrikas lūzumzona · Redzēt vairāk »
Austrumeiropas platforma
Austrumeiropas platforma jeb Krievijas platforma ir Zemes garozas struktūra Eiropas austrumu daļā starp Norvēģijas Kaledonijas krokojuma kalniem ziemeļrietumos, Urālu hercīnajiem krokojumiem austrumos un Karpatu, Krimas, Kaukāza alpīnajām kalnu grēdām dienvidos un dienvidrietumos.
Jaunums!!: Zemes garoza un Austrumeiropas platforma · Redzēt vairāk »
Ģeoķīmija
Ģeoķīmija ir zinātnes nozare, kas pēta Zemes garozas, hidrosfēras un atmosfēras ķīmisko sastāvu, ķīmisko elementu un to izotopu sadalījuma likumsakarības, iežu, minerālu, dabisko ūdeņu un augsnes veidošanās procesus.
Jaunums!!: Zemes garoza un Ģeoķīmija · Redzēt vairāk »
Ģeoloģiskais periods
Ģeoloģiskais periods ir ģeohronoloģiskās skalas intervāls, ģeoloģiskās ēras apakšintervāls.
Jaunums!!: Zemes garoza un Ģeoloģiskais periods · Redzēt vairāk »
Ģeologs
Karla Špicvega glezna "Ģeologs". Ģeologs ir zemes zinātnes pētnieks, kas pēta Zemes izcelšanos, tās garozas un dzīļu uzbūvi, kā arī tā sastāvu.
Jaunums!!: Zemes garoza un Ģeologs · Redzēt vairāk »
Ūdens
Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas.
Jaunums!!: Zemes garoza un Ūdens · Redzēt vairāk »
Ādere
Ādere ir mītisks tīklojuma veida enerģijas strāvojums zemē.
Jaunums!!: Zemes garoza un Ādere · Redzēt vairāk »
Baikāls
Baikāls ir viens no pasaulē unikālākajiem ezeriem, atrodas Krievijā.
Jaunums!!: Zemes garoza un Baikāls · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Zemes garoza un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Bazalts
Bazalts Bazalts ir vulkānisks iezis, kas satur vairāk nekā 65% laukšpatu, mazāk par 20% kvarcu un salīdzinoši daudz dzelzi un magniju.
Jaunums!!: Zemes garoza un Bazalts · Redzēt vairāk »
Biosfēra
Biosfēra ir viena no zemeslodes ģeogrāfiskā apvalka daļām (sfērām).
Jaunums!!: Zemes garoza un Biosfēra · Redzēt vairāk »
Bismarka arhipelāgs
Bismarka arhipelāga karte Bismarka arhipelāgs ir salu grupa Melanēzijā, Jaungvinejas ziemeļaustrumu piekrastē, Klusā okeāna rietumu daļā.
Jaunums!!: Zemes garoza un Bismarka arhipelāgs · Redzēt vairāk »
Bismuts
Bismuts ir ķīmiskais elements ar simbolu Bi un atomskaitli 83.
Jaunums!!: Zemes garoza un Bismuts · Redzēt vairāk »
Broms
Broms ir ķīmiskais elements ar simbolu Br un atomskaitli 35.
Jaunums!!: Zemes garoza un Broms · Redzēt vairāk »
Cēzijs
Cēzijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Cs un atomskaitli 55.
Jaunums!!: Zemes garoza un Cēzijs · Redzēt vairāk »
Cinks
Cinks ir ķīmiskais elements ar simbolu Zn un atomskaitli 30.
Jaunums!!: Zemes garoza un Cinks · Redzēt vairāk »
Cirkonijs
Cirkonijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Zr un atomskaitli 40.
Jaunums!!: Zemes garoza un Cirkonijs · Redzēt vairāk »
Degizraktenis
Akmeņogles ir viens no degizrakteņu veidiem. Degizraktenis, fosilais kurināmais jeb kurināmais izraktenis ir organisko vielu materiāls, kas ir atrodams Zemes garozā, un kuru var izmantot kā enerģijas avotu.
Jaunums!!: Zemes garoza un Degizraktenis · Redzēt vairāk »
Derīgie izrakteņi
Derīgo izrakteņu iegūšana Ungārijā. Derīgie izrakteņi ir iežu un minerālu sakopojumi Zemes garozā, kuru ķīmiskais sastāvs un fizikālās īpašības ļauj tos efektīvi izmantot kā izejvielas tautsaimniecībā.
Jaunums!!: Zemes garoza un Derīgie izrakteņi · Redzēt vairāk »
Devons
Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).
Jaunums!!: Zemes garoza un Devons · Redzēt vairāk »
Dimants
Dimants (adamas — ‘neievainojamais’) ir oglekļa alotrops (citi oglekļa alotropi ir grafīts, fullerēns, karbīns, oglekļa nanocaurulītes, dimanta nanostienīši, lonsdaleīts un citi), kurā oglekļa atomi ir sakārtoti izometriski heksoktaedriskā kristāla režģī.
Jaunums!!: Zemes garoza un Dimants · Redzēt vairāk »
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Jaunums!!: Zemes garoza un Dzelzs · Redzēt vairāk »
Eiropijs
Eiropijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Eu un atomskaitli 63.
Jaunums!!: Zemes garoza un Eiropijs · Redzēt vairāk »
Epikontinentāla jūra
Epikontinentāla jūra vai šelfa jūra ir jūra, kas pilnībā izvietojusies kontinenta šelfa robežās uz kontinentālas zemes garozas un kuru gandrīz pilnībā iekļauj kontinenta krasts vai piekrastes salas.
Jaunums!!: Zemes garoza un Epikontinentāla jūra · Redzēt vairāk »
Fanerozojs
Fanerozojs (fanerós — ‘atklāts, redzams’;, zo̱í̱ — ‘dzīvība’) ir Zemes ģeoloģiskās vēstures posms, kas sācies pirms apmēram 542 miljoniem gadu, kad parādījās attīstītas dzīvības formas.
Jaunums!!: Zemes garoza un Fanerozojs · Redzēt vairāk »
Fācija
Fācija ģeoloģijā ir nogulumu uzkrāšanās vide, kuras klimatisko, ģeomorfoloģisko, hidrodinamisko, ģeoķīmisko un citu apstākļu, kā arī faunas un floras sastāva specifika atspoguļojas attiecīgo nogulumu īpatnībās.
Jaunums!!: Zemes garoza un Fācija · Redzēt vairāk »
Fosfors
Fosfors ir ķīmiskais elements ar simbolu P un atomskaitli 15.
Jaunums!!: Zemes garoza un Fosfors · Redzēt vairāk »
Fosilijas
cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.
Jaunums!!: Zemes garoza un Fosilijas · Redzēt vairāk »
Francijs
Francijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fr un atomskaitli 87.
Jaunums!!: Zemes garoza un Francijs · Redzēt vairāk »
Gallijs
Gallijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ga un atomskaitli 31.
Jaunums!!: Zemes garoza un Gallijs · Redzēt vairāk »
Garoza
Garoza var būt.
Jaunums!!: Zemes garoza un Garoza · Redzēt vairāk »
Germānijs
Germānijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ge un atomskaitli 32.
Jaunums!!: Zemes garoza un Germānijs · Redzēt vairāk »
Gneiss
Gneiss Gneiss (no) ir metamorfs iezis, kuru veidojošie minerāli ir plagioklazs, kvarcs, kālija laukšpats (mikroklīns un ortoklazs); mazākā mērā biotīts, muskovīts, piroksēns, granāts u.c. Nosaukums, iespējams, cēlies no sakšu kalnraču termina, ar ko apzīmēti tukši, rūdas pavadošie ieži.
Jaunums!!: Zemes garoza un Gneiss · Redzēt vairāk »
Hafnijs
Hafnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Hf un atomskaitli 72.
Jaunums!!: Zemes garoza un Hafnijs · Redzēt vairāk »
Hēlijs-3
Hēlija-3 atoma shematiska uzbūve Hēlijs-3 ir vieglākais no hēlija stabilajiem izotopiem.
Jaunums!!: Zemes garoza un Hēlijs-3 · Redzēt vairāk »
Ieži
Ieži ir dabiskas izcelsmes minerālu sakopojumi, kas veido Zemes garozu (litosfēru un mantijas augšējo daļu).
Jaunums!!: Zemes garoza un Ieži · Redzēt vairāk »
Indijs
Indijs ir ķīmiskais elements ar simbolu In un atomskaitli 49.
Jaunums!!: Zemes garoza un Indijs · Redzēt vairāk »
Irīdijs
Irīdijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ir un atomskaitli 77.
Jaunums!!: Zemes garoza un Irīdijs · Redzēt vairāk »
Itrijs
Itrijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Y un atomskaitli 39.
Jaunums!!: Zemes garoza un Itrijs · Redzēt vairāk »
Japānas bojā eja
"Japānas bojā eja" (日本 沈没 Nippon chinbotsu) ir japāņu režisora Shirô Moritani 1973.
Jaunums!!: Zemes garoza un Japānas bojā eja · Redzēt vairāk »
Kadmijs
Kadmijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Cd un atomskaitli 48.
Jaunums!!: Zemes garoza un Kadmijs · Redzēt vairāk »
Kalcijs
Kalcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ca un atomskaitli 20.
Jaunums!!: Zemes garoza un Kalcijs · Redzēt vairāk »
Kaledonijas krokojums
Klasiskie kaledonīdi. Kaledonijas krokojums (Caledonia — Skotijas latīniskais nosaukums) ir tektoģenēzes ēra, laikā no kembrija līdz devonam, kad notika Zemes garozas krokošanās, kalnu (kaledonīdu) veidošanās, un granitizācijas cikls.
Jaunums!!: Zemes garoza un Kaledonijas krokojums · Redzēt vairāk »
Kalniene
Kalniene vai kalnzeme ir liela zemes platība (līdz pat vairākiem tūkstošiem km2) ar sarežģītu Zemes garozas konfigurāciju.
Jaunums!!: Zemes garoza un Kalniene · Redzēt vairāk »
Karbonātu minerāls
Azurīts ar šim minerālam neraksturīgi lieliem kristāliem. Karbonātu minerāls ir minerāls, kas satur karbonāta anjonu: CO32-.
Jaunums!!: Zemes garoza un Karbonātu minerāls · Redzēt vairāk »
Kālijs
Kālijs ir ķīmiskais elements ar simbolu K un atomskaitli 19.
Jaunums!!: Zemes garoza un Kālijs · Redzēt vairāk »
Kāpvālas kratons
Kāpvālas kratons ir ap 1 200 000 km2 liels kratons Dienvidāfrikā, Limpopo provincē un Svatini.
Jaunums!!: Zemes garoza un Kāpvālas kratons · Redzēt vairāk »
Klārks
Klārks (no vai — 'garīdznieks'; sieviešu dzimtā Klārka) ir angļu un īru cilmes uzvārds.
Jaunums!!: Zemes garoza un Klārks · Redzēt vairāk »
Kontinentālā Zemes garoza
Zemes garozas biezuma karte - kontinentālā Zemes garoza atrodas zonās, kas biezākas par 10 kilometriem Kontinentālā Zemes garoza ir granīta, nogulumiežu un metamorfo iežu komplekss (sials), kas veido kontinentus un tiem līdzās esošo seklo jūras daļu - kontinentālo šelfu.
Jaunums!!: Zemes garoza un Kontinentālā Zemes garoza · Redzēt vairāk »
Kontinentu dreifs
Sibīrijas kontinentu. 1858. gada ilustrācija, kurā demonstrēts, ka mūsdienu kontinenti agrāk veidojuši vienotu kontinentu Kontinentu dreifs ir Zemes kontinentu pārvietošanās attiecībā pret citiem kontinentiem.
Jaunums!!: Zemes garoza un Kontinentu dreifs · Redzēt vairāk »
Kristāliskais pamatklintājs
Kristāliskais pamatklintājs ir platformas kristāliskā pamatne zem nogulumiežu segas, veidota no dislocētiem magmatiskiem un metamorfiem iežiem.
Jaunums!!: Zemes garoza un Kristāliskais pamatklintājs · Redzēt vairāk »
Kulona spriegums
Dizdžes zemestrīcēm 1999.gadā netālu no Marmora jūras. Kulona spriegums ir spriegums, kura ietekmē Zemes garozā izveidojas plaisas.
Jaunums!!: Zemes garoza un Kulona spriegums · Redzēt vairāk »
Labradors (minerāls)
Labradors pieder pie minerālu grupas, laukšpatiem, kuri ir bieži sastopami Zemes garozā.
Jaunums!!: Zemes garoza un Labradors (minerāls) · Redzēt vairāk »
Lantāns
Lantāns ir ķīmiskais elements ar simbolu La un atomskaitli 57.
Jaunums!!: Zemes garoza un Lantāns · Redzēt vairāk »
Laukšpats
Laukšpats — mikroklīns Laukšpats ir jēdziens, kas apzīmē nozīmīgu iežus veidojošu minerālu grupu.
Jaunums!!: Zemes garoza un Laukšpats · Redzēt vairāk »
Ledus dziļurbums
Vostokas stacija ar divām dziļurbšanas iekārtām priekšplānā Ledus dziļurbums ir glacioloģijas izpētes metode, ar kuras palīdzību tiek iegūti ledus vairoga hronoloģiski paraugi.
Jaunums!!: Zemes garoza un Ledus dziļurbums · Redzēt vairāk »
Lielie ezeri
Lielie ezeri no kosmosa Lielie ezeri (Amerikas Lielie ezeri) ir piecu ļoti lielu ezeru grupa Ziemeļamerikā, tie veido lielu daļu no ASV un Kanādas robežas.
Jaunums!!: Zemes garoza un Lielie ezeri · Redzēt vairāk »
Litijs
Litijs ir vieglākais no ķīmiskajiem elementiem, kas brīvā veidā normālos apstākļos nav gāze.
Jaunums!!: Zemes garoza un Litijs · Redzēt vairāk »
Litosfēra
Zemes šķērsgriezums - litosfēra iekļauj Zemes garozu un daļu no augšējās mantijas. Litosfēra (no grieķu - "klinšainā sfēra") ir sacietējis planētas ārējais slānis.
Jaunums!!: Zemes garoza un Litosfēra · Redzēt vairāk »
Lutēcijs
Lutēcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Lu un atomskaitli 71.
Jaunums!!: Zemes garoza un Lutēcijs · Redzēt vairāk »
Magnijs
Magnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Mg un atomskaitli 12.
Jaunums!!: Zemes garoza un Magnijs · Redzēt vairāk »
Mangāns
Mangāns ir ķīmiskais elements ar simbolu Mn un atomskaitli 25.
Jaunums!!: Zemes garoza un Mangāns · Redzēt vairāk »
Minerāls
Dažādi minerāli Minerāls ir savienojums, kas veidojies dabiskos fizikāli ķīmiskajos procesos un kuram piemīt noteikts ķīmiskais sastāvs un kristāliskā struktūra.
Jaunums!!: Zemes garoza un Minerāls · Redzēt vairāk »
Molibdēns
Molibdēns ir ķīmiskais elements ar simbolu Mo un atomskaitli 42.
Jaunums!!: Zemes garoza un Molibdēns · Redzēt vairāk »
Monzunda arhipelāgs
Monzunda arhipelāgs Monzunda arhipelāgs, arī Rietumigaunijas arhipelāgs, ir salu arhipelāgs Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Zemes garoza un Monzunda arhipelāgs · Redzēt vairāk »
Nafta
Teksasā. Nafta ir degtspējīgs eļļains šķidrums tumšā krāsā, derīgais izraktenis, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem.
Jaunums!!: Zemes garoza un Nafta · Redzēt vairāk »
Neons
Neons ir ķīmiskais elements — cēlgāze, kura simbols ir Ne un atomskaitlis ir 10.
Jaunums!!: Zemes garoza un Neons · Redzēt vairāk »
Niobijs
Niobijs, agrāk kolumbijs, ir ķīmiskais elements ar simbolu Nb (agrāk Cb) un atomskaitli 41.
Jaunums!!: Zemes garoza un Niobijs · Redzēt vairāk »
Nogulumieži
ASV) dienvidrietumi Nogulumieži ir ieži, kas veidojušies nogulsnējoties senāk izveidojušos iežu noārdīšanās produktiem vai vulkānisko vai bioloģisko procesu materiāliem.
Jaunums!!: Zemes garoza un Nogulumieži · Redzēt vairāk »
Oglekļa dioksīda uzglabāšana zemes dzīlēs
Oglekļa dioksīda (CO2) uztveršana un uzglabāšana zemes dzīlēs (angl. сarbon capture and storage, CCS) ir process, kas iekļauj sevī CO2 atdalīšanu no rūpnieciskiem un enerģētiskiem avotiem, transportēšanu uz uzglabāšanas vietu un ilglaicīgu izolāciju no atmosfēras.
Jaunums!!: Zemes garoza un Oglekļa dioksīda uzglabāšana zemes dzīlēs · Redzēt vairāk »
Ogleklis
Ogleklis ir ķīmiskais elements ar simbolu C un atomskaitli 6.
Jaunums!!: Zemes garoza un Ogleklis · Redzēt vairāk »
Okeāns
Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.
Jaunums!!: Zemes garoza un Okeāns · Redzēt vairāk »
Ontārio ezers
Ontārio ezers ir viens no Lielajiem ezeriem, vistālāk austrumos, viszemāk novietotais.
Jaunums!!: Zemes garoza un Ontārio ezers · Redzēt vairāk »
Osmijs
Osmijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Os un atomskaitli 76.
Jaunums!!: Zemes garoza un Osmijs · Redzēt vairāk »
Paleontoloģija
Pārakmeņojusies ''Barracudasauroides panxianensis'' fosilija. Organismu fosilijas ir paleontologu izpētes objekti Paleontoloģija ir zinātnes nozare, kas pēta dažādu ģeoloģisko laikmetu organismu paliekas un to attīstību laika gaitā.
Jaunums!!: Zemes garoza un Paleontoloģija · Redzēt vairāk »
Pazeme
Pazemes upe Pazeme ir zeme zem Zemes virskārtām, ko var sastapt dažādos veidos un dziļumos.
Jaunums!!: Zemes garoza un Pazeme · Redzēt vairāk »
Pazemes ūdeņi
Tuhalas raganu aka Igaunijā, no kuras pazemes ūdeņi spiežas virspusē Pazemes ūdeņi ir visi ūdeņi, kas dažādā dziļumā atrodas Zemes garozā — iežu porās, plaisās un tukšumos.
Jaunums!!: Zemes garoza un Pazemes ūdeņi · Redzēt vairāk »
Pēteris Liepiņš (ģeologs)
Pēteris Liepiņš ir latviešu ģeologs, paleontologs, ģeoloģijas un mineraloģijas zinātņu kandidāts (1953).
Jaunums!!: Zemes garoza un Pēteris Liepiņš (ģeologs) · Redzēt vairāk »
Pedosfēra
Pedosfēra ir Zemes garozas auglīgā virskārta, tās augsnes sega.
Jaunums!!: Zemes garoza un Pedosfēra · Redzēt vairāk »
Pirmskembrijs
Pirmskembrija periods (arī prekembrijs) vai kriptozojs (no — ‘slēpts’ un ζωή — ‘dzīve’) ir ģeoloģiskais periods, kas ietver laiku pirms fanerozoja eona.
Jaunums!!: Zemes garoza un Pirmskembrijs · Redzēt vairāk »
Platīns
Platīns ir ķīmiskais elements ar simbolu Pt un atomskaitli 78.
Jaunums!!: Zemes garoza un Platīns · Redzēt vairāk »
Plātņu tektonika
Zemes garozas plātņu kustība Plātņu tektonika ir mūsdienu ģeoloģiska teorija par litosfēras kustību.
Jaunums!!: Zemes garoza un Plātņu tektonika · Redzēt vairāk »
Prometijs
Prometijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Pm un atomskaitli 61.
Jaunums!!: Zemes garoza un Prometijs · Redzēt vairāk »
Proterozojs
Domājamais kontinentu formu izskats proterozoja beigās. Proterozojs (próteros — ‘pirmais, agrākais’;, zo̱í̱ — ‘dzīvība’) ir Zemes ģeoloģiskās vēstures posms — eona, kas sācies pirms apmēram 2,5 miljardiem gadu un beidzies pirms gadu, nomainot arhaju.
Jaunums!!: Zemes garoza un Proterozojs · Redzēt vairāk »
Radons
Radons ir ķīmiskais elements ar simbolu Rn un atomskaitli 86.
Jaunums!!: Zemes garoza un Radons · Redzēt vairāk »
Rūda
Mangāna rūda Svina rūda Zelta rūda Rūda ir derīgā izrakteņa veids, dabisks minerāls, kas satur saimniecībā noderīgu materiālu izejvielas (piemēram, metālus) tādā koncentrācijā, kas padara šo izejvielu ieguvi ekonomiski pamatotu.
Jaunums!!: Zemes garoza un Rūda · Redzēt vairāk »
Rēnijs
Rēnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Re un atomskaitli 75.
Jaunums!!: Zemes garoza un Rēnijs · Redzēt vairāk »
Rodijs
Rodijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Rh un atomskaitli 45.
Jaunums!!: Zemes garoza un Rodijs · Redzēt vairāk »
Rubīdijs
Rubīdijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Rb un atomskaitli 37.
Jaunums!!: Zemes garoza un Rubīdijs · Redzēt vairāk »
Sanandreasa lūzums
Sanandreasa lūzums Kalifornijas dienvidos. Sanandreasa lūzums ir ģeoloģisks lūzums, kas stiepjas cauri visam Kalifornijas štatam ASV.
Jaunums!!: Zemes garoza un Sanandreasa lūzums · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Zemes garoza un Saule · Redzēt vairāk »
Sālvatne
Sālvatne ir otrs vai trešais dziļākais ezers Norvēģijā, Trendelāgas filkē valsts centrālajā daļā.
Jaunums!!: Zemes garoza un Sālvatne · Redzēt vairāk »
Sārmu metāli
Sārmu metāli ir periodiskās tabulas IA grupas ķīmiskie elementi.
Jaunums!!: Zemes garoza un Sārmu metāli · Redzēt vairāk »
Sebakves kratons
Sebakves kratons (arī Sebakves protokratons) ir hipotētisks kratons, kas veido Zimbabves kratona centrālo daļu, viens no senākajiem pastāvošajiem Zemes garozas fragmentiem.
Jaunums!!: Zemes garoza un Sebakves kratons · Redzēt vairāk »
Seismogrāfs
Seismogrāfs ir pašrakstošs mēraparāts, kas reģistrē un mēra Zemes garozas svārstības, fiksējot tās seismogrammu veidā.
Jaunums!!: Zemes garoza un Seismogrāfs · Redzēt vairāk »
Seismoloģija
Seismoloģija (no (seismos) — 'zemestrīce' un λόγος (logos) — 'mācība') ir ģeofizikas nozare, kurā pēta zemestrīces un ar tām saistītās ģeoloģiskās norises.
Jaunums!!: Zemes garoza un Seismoloģija · Redzēt vairāk »
Selēns
Selēns ir ķīmiskais elements ar simbolu Se un atomskaitli 34.
Jaunums!!: Zemes garoza un Selēns · Redzēt vairāk »
Silīcijs
Silīcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Si un atomskaitli 14.
Jaunums!!: Zemes garoza un Silīcijs · Redzēt vairāk »
Silūrs
Silūrs ir trešais ģeoloģiskais periods (sistēma) paleozoja ērā, kurš ilga apmēram 27 miljonus gadu (no 443,8 ± 1,5 līdz 419,2 ± 3,2 Ma).
Jaunums!!: Zemes garoza un Silūrs · Redzēt vairāk »
Silikāti
Silikāti (— 'krams') ir silīcijskābes sāļi, kuru anjons ir SiO44−.
Jaunums!!: Zemes garoza un Silikāti · Redzēt vairāk »
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Jaunums!!: Zemes garoza un Skābeklis · Redzēt vairāk »
Stratigrāfija
Piroklastiskie slāņi ''La Tarta del Teide'' Tenerifē, Kanāriju salās Stratigrāfija (— ‘segums’, ‘slānis’) ir ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas slāņu veidošanās vēsturisko secību un izplatību.
Jaunums!!: Zemes garoza un Stratigrāfija · Redzēt vairāk »
Subdukcija
Subdukcija Subdukcija (no) ir Zemes garozas kustības tektonisks process, kurā liela izmēra litosfēras plātne iebīdās zem citas plātnes.
Jaunums!!: Zemes garoza un Subdukcija · Redzēt vairāk »
Sublitorāle
Jūras dibens sublitorālajā zonā. (Sarkanā jūra) Sublitorāle jeb sublitorālā zona ir Pasaules okeāna piekrastes ekoloģiskā zona, kas atrodas kontinentālā šelfa robežās starp bēguma maksimālo ūdens līmeni un šelfa ārējo robežu.
Jaunums!!: Zemes garoza un Sublitorāle · Redzēt vairāk »
Sulavesi jūra
Sulavesi jūra (indonēziešu un) vai Celebesas jūra ir Klusajam okeānam piederīga starpsalu jūra.
Jaunums!!: Zemes garoza un Sulavesi jūra · Redzēt vairāk »
Superkontinents
Pangeja pirms aptuveni 300 miljoniem gadu Superkontinents ir ģeoloģisks termins, kas apzīmē sauszemes masu, kas sevī ietver vairāk nekā vienu kontinentālās Zemes garozas gabalu (kratonu).
Jaunums!!: Zemes garoza un Superkontinents · Redzēt vairāk »
Tantals
Tantals, agrāk tantāls, ir ķīmiskais elements ar simbolu Ta un atomskaitli 73.
Jaunums!!: Zemes garoza un Tantals · Redzēt vairāk »
Telūrs
Telūrs ir ķīmiskais elements ar simbolu Te un atomskaitli 52.
Jaunums!!: Zemes garoza un Telūrs · Redzēt vairāk »
Termālie ūdeņi
Deildartungjuhvera, Eiropas lielākā karstā avota, caurtece ir 180 litri sekundē ar +97°C temperatūru. Jeloustonas nacionālajā parkā Termālie ūdeņi, arī termas, ir pazemes ūdeņi, kuru temperatūra pārsniedz +20°C.
Jaunums!!: Zemes garoza un Termālie ūdeņi · Redzēt vairāk »
Titāns
Titāns ir ķīmiskais elements ar simbolu Ti un atomskaitli 22.
Jaunums!!: Zemes garoza un Titāns · Redzēt vairāk »
Torijs
Torijs ir vāji radioaktīvs ķīmiskais elements ar simbolu Th un atomskaitli 90.
Jaunums!!: Zemes garoza un Torijs · Redzēt vairāk »
Trieciena spēks
Pāļu dzinējs ar trieciena spēku iedzen pāli grunts segumā. Trieciena spēks ir liela spēka iedarbība uz ķermeni īsā laika sprīdī.
Jaunums!!: Zemes garoza un Trieciena spēks · Redzēt vairāk »
Tunguskas fenomens
Tunguskas fenomens jeb Tunguskas meteorīts bija milzīga eksplozija, kas notika 07:14 pēc vietējā laika (00:14 UTC) neapdzīvotā taigā Podkamennaja Tunguskas upes tuvumā Krasnojarskas novadā, Krievijā.
Jaunums!!: Zemes garoza un Tunguskas fenomens · Redzēt vairāk »
Upe
Daugava pie Sandarišķiem, Daugavas loki, 1999. gada jūnijs Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne.
Jaunums!!: Zemes garoza un Upe · Redzēt vairāk »
Varš
Varš jeb kapars ir ķīmiskais elements ar simbolu Cu un atomskaitli 29.
Jaunums!!: Zemes garoza un Varš · Redzēt vairāk »
Vēnerns
Vēnerns ir pēc platības lielākais ezers Zviedrijā un trešais lielākais ezers Eiropā.
Jaunums!!: Zemes garoza un Vēnerns · Redzēt vairāk »
Vidusokeāniskā grēda
Vidusokeāniskā grēda ir zemūdens kalnu sistēma, kas veidojas no vairākām kalnu grēdām un veido Zemes garozas virsmas vislielākās lineārās nepārtraukto pacēlumu joslas, ko dēvē arī par Vidusokeānisko riftu.
Jaunums!!: Zemes garoza un Vidusokeāniskā grēda · Redzēt vairāk »
Viktorijas ezers
Viktorijas ezers (arī Victoria Nyanza, Ukerewe, Nalubaale) ir lielākais ezers Āfrikā.
Jaunums!!: Zemes garoza un Viktorijas ezers · Redzēt vairāk »
Vilsandi
Vilsandi ir Igaunijai piederīga sala Baltijas jūrā, rietumos no Sāmsalas.
Jaunums!!: Zemes garoza un Vilsandi · Redzēt vairāk »
Vulkanoloģija
Vulkanologs ņem lavas paraugus. Vulkanoloģija ir ģeoloģijas nozare, kas pēta vulkānus, bet zinātniekus, kuri ilgstoši novēro vulkānu uzvedību un to izcelšanos, pēta lavas un gāzu sastāvu, sauc par vulkanologiem.
Jaunums!!: Zemes garoza un Vulkanoloģija · Redzēt vairāk »
Vulkāns
Stromboli vulkāna izvirdums (Itālija) ASV) Vulkāns ir ģeoloģisks veidojums — vieta, no kuras caur atveri zemes virsmā izplūst karsti, šķidri ieži — lava, pelni un gāzes.
Jaunums!!: Zemes garoza un Vulkāns · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Zemes garoza un Zeme · Redzēt vairāk »
Zemes atmosfēra
Atmosfēras slāņi - neatbilst mērogam Zemes atmosfēra ir ap Zemi esošais gāzu apvalks, ko Zemes tuvumā notur gravitācijas spēks.
Jaunums!!: Zemes garoza un Zemes atmosfēra · Redzēt vairāk »
Zemes vēsture
Mākslinieka skatījums uz protoplanetāro disku. Intensīvu pētījumu un analīzes rezultātā zinātniekiem pēdējo gadsimtu gaitā izdevies detāli rekonstruēt Zemes vēsturi.
Jaunums!!: Zemes garoza un Zemes vēsture · Redzēt vairāk »
Zemestrīce
Zemestrīču epicentru atrašanās vietas no 1963. gada līdz 1998. gadam. Katrs epicentrs ir iekrāsots kā melns punkts. Zemes tektonisko plātņu kustība. Zemestrīce ir pēkšņa enerģijas atbrīvošanās Zemes garozā, kā rezultātā veidojas seismiskie viļņi.
Jaunums!!: Zemes garoza un Zemestrīce · Redzēt vairāk »
Zimbabves kratons
Zimbabves kratons ir kratons, viens no senākajiem pastāvošajiem Zemes garozas fragmentiem, daļa no lielākā Kalahari kratona, atrodas galvenokārt Zimbabves teritorijā.
Jaunums!!: Zemes garoza un Zimbabves kratons · Redzēt vairāk »
2011. gada Tohoku zemestrīce
Animācija, kurā attēlota cunami viļņa izplatīšanās pēc zemestrīces. 2011.
Jaunums!!: Zemes garoza un 2011. gada Tohoku zemestrīce · Redzēt vairāk »
