Ātrāk nekā pārlūku!
32 attiecības: Arhajs, Atmosfēra, Austrumeiropas platforma, Ģeoloģiskā laika skala, Baktērijas, Baltijas vairogs, Drupieži, Gneiss, Granīts, Hlorīdi, Hlorīti, Kalnu grēda, Karbonāti, Kālija hlorīds, Lava, Mangāna karbonāts, Marmors, Metamorfisms, Migmatīts, Okeāns, PH, Pirms mūsdienām, Proterozojs, Saules gaisma, Skābeklis, Stromatolīti, Talka slāneklis, Vizla, Vulkāns, Zeme, Zemes garoza, Zilaļģes.
Arhajs
Arhaja eona attēlojums mākslinieka skatījumā Arhajs (— 'sens') ir otra senākā Zemes ģeoloģiskās vēstures eona, kas norisinājās aptuveni pirms 4 līdz 2,5 miljardiem gadu.
Jaunums!!: Arhajs un Arhajs · Redzēt vairāk »
Atmosfēra
Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.
Jaunums!!: Arhajs un Atmosfēra · Redzēt vairāk »
Austrumeiropas platforma
Austrumeiropas platforma jeb Krievijas platforma ir Zemes garozas struktūra Eiropas austrumu daļā starp Norvēģijas Kaledonijas krokojuma kalniem ziemeļrietumos, Urālu hercīnajiem krokojumiem austrumos un Karpatu, Krimas, Kaukāza alpīnajām kalnu grēdām dienvidos un dienvidrietumos.
Jaunums!!: Arhajs un Austrumeiropas platforma · Redzēt vairāk »
Ģeoloģiskā laika skala
Ģeoloģiskais pulkstenis ar notikumiem un proporcionāli iekrāsotiem periodiem (angļu valodā) Ģeoloģiskā laika skala ir hronoloģiska mērīšanas sistēma, kuru izmanto ģeologi, paleontologi un Zemes zinātnieki, lai aprakstītu laiku un attiecības starp notikumiem Zemes vēsturē.
Jaunums!!: Arhajs un Ģeoloģiskā laika skala · Redzēt vairāk »
Baktērijas
Baktērijas (Bacteria) ir dzīvo organismu grupa.
Jaunums!!: Arhajs un Baktērijas · Redzēt vairāk »
Baltijas vairogs
Baltijas vairoga ģeoloģiskās provinces. Baltijas vairogs, saukts arī par Fenoskandijas vairogu, ir senā Baltikas kontinenta (Austrumeiropas kratona) ziemeļrietumu segments, kas atrodas Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Krievijas ziemeļrietumos un zem Baltijas jūras ziemeļu daļas.
Jaunums!!: Arhajs un Baltijas vairogs · Redzēt vairāk »
Drupieži
Konglomerāts Drupieži, arī klastiskie jeb terigēnie ieži ir nogulumieži, kas pilnībā vai pārsvarā sastāv no dažādu iežu un minerālu lauskām (daļiņām).
Jaunums!!: Arhajs un Drupieži · Redzēt vairāk »
Gneiss
Gneiss Gneiss (no) ir metamorfs iezis, kuru veidojošie minerāli ir plagioklazs, kvarcs, kālija laukšpats (mikroklīns un ortoklazs); mazākā mērā biotīts, muskovīts, piroksēns, granāts u.c. Nosaukums, iespējams, cēlies no sakšu kalnraču termina, ar ko apzīmēti tukši, rūdas pavadošie ieži.
Jaunums!!: Arhajs un Gneiss · Redzēt vairāk »
Granīts
Granīta gabals Granīts (no, kas savukārt no — 'graudains') ir kristālisks iezis, kas sastāv no laukšpatiem (40—50%), kvarca (25—30%) un krāsainiem minerāliem (līdz 15%).
Jaunums!!: Arhajs un Granīts · Redzēt vairāk »
Hlorīdi
Vārāmās sāls (vispazīstamākā hlorīda) kristāli Hlorīdi ir hlora binārie savienojumi ar elementiem, kas ir mazāk elektronegatīvi par to.
Jaunums!!: Arhajs un Hlorīdi · Redzēt vairāk »
Hlorīti
Hlorīti (no (khlōrós) — 'zaļš') ir vizlveidīgu minerālu grupa silikātu klasē un filosilikātu apakšklasē.
Jaunums!!: Arhajs un Hlorīti · Redzēt vairāk »
Kalnu grēda
Himalaji — pasaulē augstākā kalnu sistēma Kalnu grēda ir kalnu virkne, kuru ierobežo zemienes vai no citām kalnu grēdām atdala ielejas, upes un kalnu pārejas.
Jaunums!!: Arhajs un Kalnu grēda · Redzēt vairāk »
Karbonāti
Karbonātjona modelis Karbonāti ir ogļskābes (H2CO3) sāļi.
Jaunums!!: Arhajs un Karbonāti · Redzēt vairāk »
Kālija hlorīds
Kālija hlorīds (KCl) ir balta kristāliska viela, kas šķīst ūdenī.
Jaunums!!: Arhajs un Kālija hlorīds · Redzēt vairāk »
Lava
Havaju salās Lava ir magma, kas nokļuvusi virs zemes vulkānu izvirdumos.
Jaunums!!: Arhajs un Lava · Redzēt vairāk »
Mangāna karbonāts
Mangāna karbonāts (MnCO3) ir bāli rozā, kristāliska viela, skābekļa un ūdens klātbūtnē iegūst rūsganu nokrāsu.
Jaunums!!: Arhajs un Mangāna karbonāts · Redzēt vairāk »
Marmors
Marmors Marmors (— ‘spīguļot, spīdēt’) ir metamorfais iezis, viena no kaļķakmens formām, kuru galvenokārt veido kalcīts, CaCO3.
Jaunums!!: Arhajs un Marmors · Redzēt vairāk »
Metamorfisms
Metamorfisms ir minerālu vai ģeoloģiskās struktūras maiņa (atšķirīgs minerālu izvietojums) jau eksistējošos iežos (protolītos), bez protolīta izkausēšanas šķidrā magmā (cietvielu stāvokļa izmaiņas).
Jaunums!!: Arhajs un Metamorfisms · Redzēt vairāk »
Migmatīts
Migmatīts. Migmatīts ir sārti pelēks vai tumši pelēks iezis, kura metamorfo iežu, visbiežāk gneisu vai amfibolītu joslas sakārtotas paralēli ar granīta sastāva materiālu.
Jaunums!!: Arhajs un Migmatīts · Redzēt vairāk »
Okeāns
Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.
Jaunums!!: Arhajs un Okeāns · Redzēt vairāk »
PH
pH indikatoru iekrāsoti šķīdumi ar dažādu ūdeņraža jonu koncentrāciju (no pH.
Jaunums!!: Arhajs un PH · Redzēt vairāk »
Pirms mūsdienām
Pirms mūsdienām (jeb BP) ir laika atskaites mērs, kuru izmanto arheoloģijā, ģeoloģijā un citās zinātnes nozarēs, lai atzīmētu, ka notikums ir noticis pagātnē.
Jaunums!!: Arhajs un Pirms mūsdienām · Redzēt vairāk »
Proterozojs
Domājamais kontinentu formu izskats proterozoja beigās. Proterozojs (próteros — ‘pirmais, agrākais’;, zo̱í̱ — ‘dzīvība’) ir Zemes ģeoloģiskās vēstures posms — eona, kas sācies pirms apmēram 2,5 miljardiem gadu un beidzies pirms gadu, nomainot arhaju.
Jaunums!!: Arhajs un Proterozojs · Redzēt vairāk »
Saules gaisma
"Saules gaisma" ir 2007.
Jaunums!!: Arhajs un Saules gaisma · Redzēt vairāk »
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Jaunums!!: Arhajs un Skābeklis · Redzēt vairāk »
Stromatolīti
Proterozoja stromatolītu fosilijas.(ap 1,9 mljrd.g.) Stromatolīti ir karbonātiski izaugumi (biohermi) ūdenstilpju dibenā, ar izliektu vai nelīdzenu virsmu un sarežģītu iekšēju slāņojumu.
Jaunums!!: Arhajs un Stromatolīti · Redzēt vairāk »
Talka slāneklis
Talka slāneklis Talka slāneklis ir pelēks, retāk tumši pelēks iezis ar tipisku lepidoblastisku, retāk granoblastisku, smalkgraudainu struktūru.
Jaunums!!: Arhajs un Talka slāneklis · Redzēt vairāk »
Vizla
Vizla ir silikātu grupas minerāls, precīzāk, filosilikāts.
Jaunums!!: Arhajs un Vizla · Redzēt vairāk »
Vulkāns
Stromboli vulkāna izvirdums (Itālija) ASV) Vulkāns ir ģeoloģisks veidojums — vieta, no kuras caur atveri zemes virsmā izplūst karsti, šķidri ieži — lava, pelni un gāzes.
Jaunums!!: Arhajs un Vulkāns · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Arhajs un Zeme · Redzēt vairāk »
Zemes garoza
kodola līdz eksosfērai. Ģeoloģijā garoza ir planētas ārējais slānis, daļa no tās litosfēras.
Jaunums!!: Arhajs un Zemes garoza · Redzēt vairāk »
Zilaļģes
Zilaļģes jeb cianobaktērijas ir baktēriju tips, kas iegūst enerģiju ar fotosintēzes palīdzību.
Jaunums!!: Arhajs un Zilaļģes · Redzēt vairāk »
