Satura rādītājs
32 attiecības: Arhajs, Atmosfēra, Austrumeiropas platforma, Ģeoloģiskā laika skala, Baktērijas, Baltijas vairogs, Drupieži, Gneiss, Granīts, Hlorīdi, Hlorīti, Kalnu grēda, Karbonāti, Kālija hlorīds, Lava, Mangāna karbonāts, Marmors, Metamorfisms, Migmatīts, Okeāns, PH, Pirms mūsdienām, Proterozojs, Saules gaisma, Skābeklis, Stromatolīti, Talka slāneklis, Vizla, Vulkāns, Zeme, Zemes garoza, Zilaļģes.
Arhajs
Arhaja eona attēlojums mākslinieka skatījumā Arhajs (— 'sens') ir otra senākā Zemes ģeoloģiskās vēstures eona, kas norisinājās aptuveni pirms 4 līdz 2,5 miljardiem gadu.
Skatīt Arhajs un Arhajs
Atmosfēra
Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.
Skatīt Arhajs un Atmosfēra
Austrumeiropas platforma
Austrumeiropas platforma jeb Krievijas platforma ir Zemes garozas struktūra Eiropas austrumu daļā starp Norvēģijas Kaledonijas krokojuma kalniem ziemeļrietumos, Urālu hercīnajiem krokojumiem austrumos un Karpatu, Krimas, Kaukāza alpīnajām kalnu grēdām dienvidos un dienvidrietumos.
Skatīt Arhajs un Austrumeiropas platforma
Ģeoloģiskā laika skala
Ģeoloģiskais pulkstenis ar notikumiem un proporcionāli iekrāsotiem periodiem (angļu valodā) Ģeoloģiskā laika skala ir hronoloģiska mērīšanas sistēma, kuru izmanto ģeologi, paleontologi un Zemes zinātnieki, lai aprakstītu laiku un attiecības starp notikumiem Zemes vēsturē.
Skatīt Arhajs un Ģeoloģiskā laika skala
Baktērijas
Baktērijas (Bacteria) ir dzīvo organismu grupa.
Skatīt Arhajs un Baktērijas
Baltijas vairogs
Baltijas vairoga ģeoloģiskās provinces. Baltijas vairogs, saukts arī par Fenoskandijas vairogu, ir senā Baltikas kontinenta (Austrumeiropas kratona) ziemeļrietumu segments, kas atrodas Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Krievijas ziemeļrietumos un zem Baltijas jūras ziemeļu daļas.
Skatīt Arhajs un Baltijas vairogs
Drupieži
Konglomerāts Drupieži, arī klastiskie jeb terigēnie ieži ir nogulumieži, kas pilnībā vai pārsvarā sastāv no dažādu iežu un minerālu lauskām (daļiņām).
Skatīt Arhajs un Drupieži
Gneiss
Gneiss Gneiss (no) ir metamorfs iezis, kuru veidojošie minerāli ir plagioklazs, kvarcs, kālija laukšpats (mikroklīns un ortoklazs); mazākā mērā biotīts, muskovīts, piroksēns, granāts u.c. Nosaukums, iespējams, cēlies no sakšu kalnraču termina, ar ko apzīmēti tukši, rūdas pavadošie ieži.
Skatīt Arhajs un Gneiss
Granīts
Granīta gabals Granīts (no, kas savukārt no — 'graudains') ir kristālisks iezis, kas sastāv no laukšpatiem (40—50%), kvarca (25—30%) un krāsainiem minerāliem (līdz 15%).
Skatīt Arhajs un Granīts
Hlorīdi
Vārāmās sāls (vispazīstamākā hlorīda) kristāli Hlorīdi ir hlora binārie savienojumi ar elementiem, kas ir mazāk elektronegatīvi par to.
Skatīt Arhajs un Hlorīdi
Hlorīti
Hlorīti (no (khlōrós) — 'zaļš') ir vizlveidīgu minerālu grupa silikātu klasē un filosilikātu apakšklasē.
Skatīt Arhajs un Hlorīti
Kalnu grēda
Himalaji — pasaulē augstākā kalnu sistēma Kalnu grēda ir kalnu virkne, kuru ierobežo zemienes vai no citām kalnu grēdām atdala ielejas, upes un kalnu pārejas.
Skatīt Arhajs un Kalnu grēda
Karbonāti
Karbonātjona modelis Karbonāti ir ogļskābes (H2CO3) sāļi.
Skatīt Arhajs un Karbonāti
Kālija hlorīds
Kālija hlorīds (KCl) ir balta kristāliska viela, kas šķīst ūdenī.
Skatīt Arhajs un Kālija hlorīds
Lava
Havaju salās Lava ir magma, kas nokļuvusi virs zemes vulkānu izvirdumos.
Skatīt Arhajs un Lava
Mangāna karbonāts
Mangāna karbonāts (MnCO3) ir bāli rozā, kristāliska viela, skābekļa un ūdens klātbūtnē iegūst rūsganu nokrāsu.
Skatīt Arhajs un Mangāna karbonāts
Marmors
Marmors Marmors (— ‘spīguļot, spīdēt’) ir metamorfais iezis, viena no kaļķakmens formām, kuru galvenokārt veido kalcīts, CaCO3.
Skatīt Arhajs un Marmors
Metamorfisms
Metamorfisms ir minerālu vai ģeoloģiskās struktūras maiņa (atšķirīgs minerālu izvietojums) jau eksistējošos iežos (protolītos), bez protolīta izkausēšanas šķidrā magmā (cietvielu stāvokļa izmaiņas).
Skatīt Arhajs un Metamorfisms
Migmatīts
Migmatīts. Migmatīts ir sārti pelēks vai tumši pelēks iezis, kura metamorfo iežu, visbiežāk gneisu vai amfibolītu joslas sakārtotas paralēli ar granīta sastāva materiālu.
Skatīt Arhajs un Migmatīts
Okeāns
Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.
Skatīt Arhajs un Okeāns
PH
pH indikatoru iekrāsoti šķīdumi ar dažādu ūdeņraža jonu koncentrāciju (no pH.
Skatīt Arhajs un PH
Pirms mūsdienām
Pirms mūsdienām (jeb BP) ir laika atskaites mērs, kuru izmanto arheoloģijā, ģeoloģijā un citās zinātnes nozarēs, lai atzīmētu, ka notikums ir noticis pagātnē.
Skatīt Arhajs un Pirms mūsdienām
Proterozojs
Domājamais kontinentu formu izskats proterozoja beigās. Proterozojs (próteros — ‘pirmais, agrākais’;, zo̱í̱ — ‘dzīvība’) ir Zemes ģeoloģiskās vēstures posms — eona, kas sācies pirms apmēram 2,5 miljardiem gadu un beidzies pirms gadu, nomainot arhaju.
Skatīt Arhajs un Proterozojs
Saules gaisma
"Saules gaisma" ir 2007.
Skatīt Arhajs un Saules gaisma
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Skatīt Arhajs un Skābeklis
Stromatolīti
Proterozoja stromatolītu fosilijas.(ap 1,9 mljrd.g.) Stromatolīti ir karbonātiski izaugumi (biohermi) ūdenstilpju dibenā, ar izliektu vai nelīdzenu virsmu un sarežģītu iekšēju slāņojumu.
Skatīt Arhajs un Stromatolīti
Talka slāneklis
Talka slāneklis Talka slāneklis ir pelēks, retāk tumši pelēks iezis ar tipisku lepidoblastisku, retāk granoblastisku, smalkgraudainu struktūru.
Skatīt Arhajs un Talka slāneklis
Vizla
Vizla ir silikātu grupas minerāls, precīzāk, filosilikāts.
Skatīt Arhajs un Vizla
Vulkāns
Stromboli vulkāna izvirdums (Itālija) ASV) Vulkāns ir ģeoloģisks veidojums — vieta, no kuras caur atveri zemes virsmā izplūst karsti, šķidri ieži — lava, pelni un gāzes.
Skatīt Arhajs un Vulkāns
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Skatīt Arhajs un Zeme
Zemes garoza
kodola līdz eksosfērai. Ģeoloģijā garoza ir planētas ārējais slānis, daļa no tās litosfēras.
Skatīt Arhajs un Zemes garoza
Zilaļģes
Zilaļģes jeb cianobaktērijas ir baktēriju tips, kas iegūst enerģiju ar fotosintēzes palīdzību.
Skatīt Arhajs un Zilaļģes