Satura rādītājs
11 attiecības: Feniķiešu raksts, Frekvence, Grieķu alfabēts, Ipsilons, Kirilica, Latīņu raksts, Mī, N, Neitrīno, Vielas daudzums, Viskozitāte.
Feniķiešu raksts
Feniķiešu raksts ir fonogrāfiski konsonantiska rakstība, viena no pirmajām fonētiskajām rakstībām.
Skatīt Nī un Feniķiešu raksts
Frekvence
Dažādas frekvences skaņas — apakšā attēlotajai skaņai ir visaugstākā frekvence, bet augšējai — viszemākā frekvence Frekvence jeb biežums ir svārstību skaits laika vienībā, piemēram, svārstību skaits sekundē.
Skatīt Nī un Frekvence
Grieķu alfabēts
Grieķu alfabēts ir alfabēts, kas sastāv no 24 burtiem un tiek lietots grieķu valodas pierakstīšanai kopš 8. gadsimta p.m.ē.
Skatīt Nī un Grieķu alfabēts
Ipsilons
Grieķu alfabēta 20. burts - ipsilons Ipsilons (Υ, υ) - grieķu alfabēta 20.
Skatīt Nī un Ipsilons
Kirilica
Kirilica (bulgāru un, krievu un) vai kiriliskais raksts ir alfabētiska rakstība, kas ir plaši lietota austrumslāvu un dienvidslāvu valodām, kā arī vairākām neslāvu valodām Krievijā un oficiāla rakstu sistēma arī Kazahstānā, Kirgizstānā, Tadžikistānā un Mongolijā.
Skatīt Nī un Kirilica
Latīņu raksts
Latīņu raksts ir fonogrāfiska vokāliski konsonantiska rakstība.
Skatīt Nī un Latīņu raksts
Mī
Grieķu alfabēta 12. burts - mī Mī (Μ, μ) - grieķu alfabēta 12.
Skatīt Nī un Mī
N
Burts "N". N ir latīņu alfabēta četrpadsmitais burts.
Skatīt Nī un N
Neitrīno
Neitrīno ( — 'neitroniņš') ir stabilas elementārdaļiņas, kas pieder pie neitrālajiem leptoniem ar pusveselu spinu.
Skatīt Nī un Neitrīno
Vielas daudzums
Vielas daudzums ir daļiņu (atomu, molekulu, jonu, brīvo radikāļu) skaits.
Skatīt Nī un Vielas daudzums
Viskozitāte
Viskozitātes attēlojums. Apakšējam (violetajam) šķidrumam ir lielāka viskozitāte, nekā augšējam. Eksperiments, kas rāda, ka iekšējā berze šķidruma staba centrā ir mazāka nekā malās, kas saskaras ar stiklu Viskozitāte jeb stigrība, arī staignums, stīgrums, valkanība, valkanums ir iekšējā berze (raksturo to, cik attiecīgais šķidrums ir "biezs").
Skatīt Nī un Viskozitāte
Zināms kā Ν.