Satura rādītājs
17 attiecības: Aīds, Afrodīte, Apollons, Arejs (dievs), Artemīda, Atēna, Dēmetra, Dievība, Hēfaists, Hēra, Hermejs, Hestija, Olimpa kalns, Poseidons, Sengrieķu mitoloģija, Titāni, Zevs.
Aīds
Aīda statuja Aīds (grieķu ᾍδης vai Ἅιδης 'neredzamais') sengrieķu mitoloģijā ir mirušo valstības valdnieks, kā arī pati mirušo valstība.
Skatīt Olimpa dievi un Aīds
Afrodīte
Veneras dzimšana" (1879) Afrodīte (grieķu Ἀφροδίτη 'radusies no jūras putām') sengrieķu mitoloģijā ir mīlas un skaistuma, kā arī auglības un dzīvības dieviete.
Skatīt Olimpa dievi un Afrodīte
Apollons
Apollons (Apóllōn) ir viens no divpadsmit Olimpa dieviem, mākslas aizbildnis sengrieķu mitoloģijā. Viņš ir Zeva un Lēto dēls, Artemīdas dvīņubrālis. Apollons ir pār daiļajām mākslām valdošo mūzu aizgādnis, dziedātāju un dzejnieku patrons. Sākotnēji ganāmpulku aizgādnis, pamazām viņš arvien vairāk kļuva par gaismas dievu, saules dievu.
Skatīt Olimpa dievi un Apollons
Arejs (dievs)
Areja statuja Arejs (sengrieķu Ἀρης) bija sengrieķu kara dievs, Zeva un Hēras dēls, viens no Olimpa dieviem.
Skatīt Olimpa dievi un Arejs (dievs)
Artemīda
"Versaļas Artemīda", hellēniskas marmora skulptūras romiešu kopija (Luvra) Artemīda (grieķu Ἀρτεμις) sengrieķu mitoloģijā ir medību un šķīstības dieviete.
Skatīt Olimpa dievi un Artemīda
Atēna
Romiešu Atēnas skulptūra (Luvra) Atēna (grieķu Ἀθηνᾶ vai Ἀθήνη, doriešu Ἀσάνα) sengrieķu mitoloģijā ir gudrības un taisnīga kara dieviete, kā arī amatniecības un audēju aizbildne.
Skatīt Olimpa dievi un Atēna
Dēmetra
Dēmetras statuja Dēmetra iedod valdnieka Keleja dēlam Triptolemam savus spārnotos ratus un graudus, zīmējums uz Sengrieķu keramikas vāzes Dēmetra ar meitu Persefoni, ilustrācija grāmatai "Mītu grāmata" (''A book of myths'') Dēmetra (atiešu: Δημήτηρ (Dēmḗtēr), doriešu: Δαμάτηρ (Dāmā́tēr)) sengrieķu mitoloģijā ir viena no visvairāk pielūgtajām dievēm, auglības un zemkopības dieve.
Skatīt Olimpa dievi un Dēmetra
Dievība
Dievs, Laima (1932. g.) Dievība ir atzīta pārdabiska un nemirstīga būtne, kuru uzskata par dievišķu un svētu.
Skatīt Olimpa dievi un Dievība
Hēfaists
Hēfaista statuja Hēfaists sengrieķu mitoloģijā bija uguns un kalēja amata dievs.
Skatīt Olimpa dievi un Hēfaists
Hēra
Hēra Hēra (grieķu Ἥρα vai Ἥρη) sengrieķu mitoloģijā ir viena no Olimpa dievietēm, Zeva māsa un sieva.
Skatīt Olimpa dievi un Hēra
Hermejs
Hermeja statuja Hermejs sengrieķu mitoloģijā ir nimfas Majas un Zeva dēls.
Skatīt Olimpa dievi un Hermejs
Hestija
Hestija Hestija ir uguns dieviete grieķu mitoloģijā, pavarda sargātāja.
Skatīt Olimpa dievi un Hestija
Olimpa kalns
Olimpa kalns ir augstākais kalns Grieķijā, atrodas starp Tesaliju un Maķedonijas reģionu, apmēram 100 km no valsts otras lielākās pilsētas Salonikiem.
Skatīt Olimpa dievi un Olimpa kalns
Poseidons
Poseidona skulptūra (Kopenhāgenas osta) Poseidons sengrieķu mitoloģijā ir jūras valdnieks, viens no galvenajiem Olimpa dieviem.
Skatīt Olimpa dievi un Poseidons
Sengrieķu mitoloģija
Grieķijas trīsvienība un triju Zemes valstību sadalījums: Zevs (debesis), Poseidons (iūras un okeāni) un Aīds (pazeme). Teosi (nelieli dievi) ir šīs trīsvienības bērni Zeva atveidojums Sengrieķu mitoloģija ir mītu un leģendu kopums par dieviem, varoņiem un rituāliem Senajā Grieķijā.
Skatīt Olimpa dievi un Sengrieķu mitoloģija
Titāni
Reja, Krona sieva, viens no titāniem Titāni (Titãnes) sengrieķu mitoloģijā ir spēcīga dievību rase, kas bija Gajas un Urāna pēcnācēji un valdīja tā saucamajā Zelta laikmetā.
Skatīt Olimpa dievi un Titāni
Zevs
Zeva statuja (Olimpija) Zevs (grieķu Ζεύς; radniecīgi vārdi ir sanskrita Dyaus, senvācu Ziu un latīņu Jupiter - no Diovis pater) sengrieķu mitoloģijā ir dievu valdnieks, kā arī debesu un pērkona dievs.
Skatīt Olimpa dievi un Zevs