24 attiecības: Andrejs Upīts, Berlīne, Edvarts Virza, Jānis Jaunsudrabiņš, Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija, Kārlis Skalbe, Krievijas Impērija, Latviešu valoda, Latviešu zemnieku savienība, Latvijas brīvības cīņas, Līgotņu Jēkabs, Rakstnieks, Rūdolfs Blaumanis, Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, Sanktpēterburga, Skultes muiža, Skultes pagasts, Tautas padome, Trešais reihs, Triju Zvaigžņu ordenis, Vācbaltieši, Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm, Vācu valoda, Vidzemes guberņa.
Andrejs Upīts
Andrejs Upīts ( —) bija latviešu rakstnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks, literatūrvēsturnieks, sociālistiskā reālisma mākslas teorētiķis, Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija loceklis,"Miris Andrejs Upīts", Dzirkstele, Nr.
Jaunums!!: Oskars Grosbergs un Andrejs Upīts · Redzēt vairāk »
Berlīne
Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.
Jaunums!!: Oskars Grosbergs un Berlīne · Redzēt vairāk »
Edvarts Virza
Edvarts Virza (īstajā vārdā Jēkabs Eduards Liekna, dzimis, miris) bija viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta latviešu rakstniekiem, arī dzejnieks, prozaiķis, publicists, atdzejotājs.
Jaunums!!: Oskars Grosbergs un Edvarts Virza · Redzēt vairāk »
Jānis Jaunsudrabiņš
Jānis Jaunsudrabiņš (dzimis, miris) bija latviešu rakstnieks, gleznotājs, grāmatu ilustrators un viens no pirmajiem latviešu mākslas teorētiķiem un kritiķiem.
Jaunums!!: Oskars Grosbergs un Jānis Jaunsudrabiņš · Redzēt vairāk »
Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija
Jelgavas mākslas un novadpētniecības muzeja ēka) Severīna Jensena projektētā ģimnāzijas ēka Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija jeb Academia Petrina (no latīņu valodas — 'Pētera akadēmija', no 1795. gada Jelgavas akadēmija) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstākā mācību iestāde jeb akadēmija, kas darbojās no 1775.
Jaunums!!: Oskars Grosbergs un Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Kārlis Skalbe
Kārlis Skalbe (—) bija latviešu dzejnieks, prozaiķis un politiķis.
Jaunums!!: Oskars Grosbergs un Kārlis Skalbe · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Oskars Grosbergs un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Oskars Grosbergs un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Latviešu zemnieku savienība
Latviešu zemnieku savienības vēlēšanu plakāts 1931. gada Saeimas vēlēšanās (autors Rihards Zariņš). Latviešu zemnieku savienība (LZS) bija viena no Latvijas parlamentārā perioda (1920—1934) politiskajām partijām.
Jaunums!!: Oskars Grosbergs un Latviešu zemnieku savienība · Redzēt vairāk »
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Jaunums!!: Oskars Grosbergs un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Līgotņu Jēkabs
Līgotņu Jēkabs (īstajā vārdā Jēkabs Roze, 1874—1942) bija latviešu žurnālists un rakstnieks.
Jaunums!!: Oskars Grosbergs un Līgotņu Jēkabs · Redzēt vairāk »
Rakstnieks
Pastmarka, kurā attēlots krievu rakstnieks Antons Čehovs Rakstnieks vai rakstniece ir persona, kas veido daiļliteratūru, tas ir, raksta romānus, noveles, stāstus, lugas un tamlīdzīgus darbus.
Jaunums!!: Oskars Grosbergs un Rakstnieks · Redzēt vairāk »
Rūdolfs Blaumanis
Kārlis Rūdolfs Leonīds Blaumanis (dzimis, miris) bija latviešu prozaiķis, dramaturgs un žurnālists.
Jaunums!!: Oskars Grosbergs un Rūdolfs Blaumanis · Redzēt vairāk »
Rīgas Valsts 1. ģimnāzija
Rīgas Valsts 1.
Jaunums!!: Oskars Grosbergs un Rīgas Valsts 1. ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Oskars Grosbergs un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Skultes muiža
Skultes muiža (arī Skultesmuiža) ir ciems Limbažu novada Skultes pagastā pie autoceļa P53 (Duči—Limbaži).
Jaunums!!: Oskars Grosbergs un Skultes muiža · Redzēt vairāk »
Skultes pagasts
Skultes pagasts ir viena no Limbažu novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos Rīgas līča krastā.
Jaunums!!: Oskars Grosbergs un Skultes pagasts · Redzēt vairāk »
Tautas padome
Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu okupācijas un vēlāk lielinieciskās aktīvas karadarbības apstākļos).
Jaunums!!: Oskars Grosbergs un Tautas padome · Redzēt vairāk »
Trešais reihs
Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.
Jaunums!!: Oskars Grosbergs un Trešais reihs · Redzēt vairāk »
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordenis ar ķēdi Pēterim Sniķeram pasniegtais Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera diploms (1926). Triju Zvaigžņu ordenis ir visaugstākais Latvijas valsts apbalvojums, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā.
Jaunums!!: Oskars Grosbergs un Triju Zvaigžņu ordenis · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Oskars Grosbergs un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm
Vācbaltiešu pārvietošanas shēma 1939. gadā "Rigasche Post" 1939. gada 26. novembra virsraksts "No 1939. gada 15. decembra vairs nav vācu tautības Latvijas pilsoņu. Ir tikai vācieši un latvieši. Latvieši paliek. Vācieši seko fīrera saucienam" ''Rigasche Rundschau'' pēdējais numurs 1939. gada 13. decembrī ar virsrakstu "Mēs sekojam fīrera pavēlei" Sakravātās mantas, Rīga, 1939. Vācbaltiešu nometne Poznaņas apkaimē 1940. gadā Pārceļotājiem celtais ciems Vartas reģionā 1940. gadā Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm bija no 1914.
Jaunums!!: Oskars Grosbergs un Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm · Redzēt vairāk »
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Jaunums!!: Oskars Grosbergs un Vācu valoda · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Oskars Grosbergs un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »