Satura rādītājs
20 attiecības: Ķemeri, Baltijas ģenerālgubernatori, Jelgavas draudzes novads, Kaspars Biezbārdis, Kurzemes ofensīva, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lielupe, Mārupes novads, Muiža, Pavasari, Pirmais pasaules karš, Rīga, Rīgas apriņķis, Salas pagasts (Mārupes novads), Slokas draudzes novads, Slokas kaujas (1915), Vācijas Impērija, Vilhelms fon Līvens, 17. gadsimts, 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks.
Ķemeri
Ķemeri ir Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumos.
Skatīt Pavasara muiža un Ķemeri
Baltijas ģenerālgubernatori
Ģenerālgubernators Džordžs Brauns. Baltijas ģenerālgubernatori bija augstākie militārie pavēlnieki Krievijas Impērijas Rīgas kara apgabalā un Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes guberņu augstākie pārvaldnieki 18.
Skatīt Pavasara muiža un Baltijas ģenerālgubernatori
Jelgavas draudzes novads
Jelgavas draudzes novads (''Mitausche Kirchspiel'') 1770. gada kartē. Jelgavas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Jelgavas draudzes novads jeb Jelgavas ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Dobeles pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Doblen), vēlākā Kurzemes guberņas Dobeles apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Skatīt Pavasara muiža un Jelgavas draudzes novads
Kaspars Biezbārdis
Kaspars Ernests Biezbārdis (vecajā ortogrāfijā: Kaspars Beesbardis, 1806—1886) bija latviešu skolotājs Vīlandē (1833—1853) un Rīgā (1866—1881) un viens no pirmajiem jaunlatviešu kustības darbiniekiem, kas dedzīgi iestājās pret vācbaltiešu centieniem pārvācot latviešus.
Skatīt Pavasara muiža un Kaspars Biezbārdis
Kurzemes ofensīva
Vācijas karaspēks pie Liepājas 1915. gada maija sākumā. Kurzemes ofensīva bija Vācijas Impērijas karaspēka Pirmā pasaules kara uzbrukuma operācija no 1915.
Skatīt Pavasara muiža un Kurzemes ofensīva
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Skatīt Pavasara muiža un Kurzemes un Zemgales hercogiste
Lielupe
Lielupe ir lielākā Zemgales upe, caurteces ziņā otra lielākā Latvijas upe (aiz Daugavas).
Skatīt Pavasara muiža un Lielupe
Mārupes novads
Mārupes novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Skatīt Pavasara muiža un Mārupes novads
Muiža
Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.
Skatīt Pavasara muiža un Muiža
Pavasari
Pavasari ir ciems Mārupes novada Salas pagastā.
Skatīt Pavasara muiža un Pavasari
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Skatīt Pavasara muiža un Pirmais pasaules karš
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Skatīt Pavasara muiža un Rīga
Rīgas apriņķis
Rīgas apriņķis bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Skatīt Pavasara muiža un Rīgas apriņķis
Salas pagasts (Mārupes novads)
Salas pagasts ir viena no Mārupes novada administratīvajām teritorijām tā rietumos Lielupes abos krastos.
Skatīt Pavasara muiža un Salas pagasts (Mārupes novads)
Slokas draudzes novads
Krastciemā (1791. gada karte). Slokas draudzes novads bija viens no 25 Rīgas apriņķa draudzes novadiem, kas līdz 1783.
Skatīt Pavasara muiža un Slokas draudzes novads
Slokas kaujas (1915)
Slokas kauju apvidus (1915). 1915.
Skatīt Pavasara muiža un Slokas kaujas (1915)
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Skatīt Pavasara muiža un Vācijas Impērija
Vilhelms fon Līvens
Vilhelms Heinrihs fon Līvens (1800—1880) bija kara topogrāfs, Krievijas impērijas armijas infantērijas ģenerālis (1859), Pēterburgas Zinātņu akadēmijas goda loceklis.
Skatīt Pavasara muiža un Vilhelms fon Līvens
17. gadsimts
17.
Skatīt Pavasara muiža un 17. gadsimts
2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks
2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Tēvu zemei grūti laiki, dēliem jāiet palīgā" (1915). 2.
Skatīt Pavasara muiža un 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks
Zināms kā Pavasaru muiža.