Ātrāk nekā pārlūku!
15 attiecības: Abdomens, Acs, Astes spura, Augstākie vēži, Frederiks Šrams (paleontologs), Ilinoisa, Karapakss, Karbons, Lofogastrīdi, Peachocarididae, Rostrums, Trilobīti, Uropodi, Vēderkājas, Ziemeļamerika.
Abdomens
garnelei. (iezīmēts ar dzeltenu joslu) Abdomens (no — 'vēders') jeb posmkāju vēders ir posmkāju ķermeņa aizmugurējā daļa, kas parasti sastāv no skaidri izšķiramiem segmentiem.
Jaunums!!: Peachocaris un Abdomens · Redzēt vairāk »
Acs
Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.
Jaunums!!: Peachocaris un Acs · Redzēt vairāk »
Astes spura
Haizivs (''Carcharhinus amblyrhynchos'') astes spura. Astes spura ir peldspura, kas atrodas ūdensdzīvnieku ķermeņa aizmugurējā galā un kalpo par galveno pārvietošanās orgānu ūdenī.
Jaunums!!: Peachocaris un Astes spura · Redzēt vairāk »
Augstākie vēži
Augstākie vēži (Malacostraca) ir plašākā vēžveidīgo posmkāju apakštipa klase, kas iekļauj sevī pašus lielākos apakštipa pārstāvjus.
Jaunums!!: Peachocaris un Augstākie vēži · Redzēt vairāk »
Frederiks Šrams (paleontologs)
Frederiks Roberts Šrams (dzimis) ir amerikāņu paleontologs un kancerologs (vēžveidīgo pētnieks). 1965. gadā saņēma bioloģijas zinātņu bakalaura grādu Lojolas universitātē, Čikāgā, bet 1968. gadā paleozooloģijas doktora grādu Čikāgas universitātē. Uzrakstījis vairāk nekā 200 rakstu par dažādām vēžveidīgo bioloģijas, taksonomijas un sistemātikas tēmām, kā arī vairākas grāmatas, ieskaitot pamattekstu grāmatai "Vēžveidīgie" (Crustacea). 1983. gadā viņš dibināja žurnālu "Vēžveidīgo problemātika" (Crustacean Issues), par kura redaktoru darbojās, vairāk kā 20 gadus. Savas karjeras lielāko daļu darbojās Amsterdamas Universitātē, Nīderlandē, no kuras 2005. gadā aizgāja pensijā. 2005. gada jūlijā viņš kļuva par "Vēžveidīgo bioloģijas žurnāla" (Journal of Crustacean Biology) redaktoru.
Jaunums!!: Peachocaris un Frederiks Šrams (paleontologs) · Redzēt vairāk »
Ilinoisa
Ilinoisa ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas vidējo rietumu reģionā.
Jaunums!!: Peachocaris un Ilinoisa · Redzēt vairāk »
Karapakss
garnelei. (iekrāsots ar sarkanu) Karapakss ir bruņas daļa, kas klāj posmkāju ķermeņa priekšējās daļas (krūšu daļas, galvkrūšu) vai arī bruņurupuču ķermeņa virspusi.
Jaunums!!: Peachocaris un Karapakss · Redzēt vairāk »
Karbons
Karbons bija piektais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 60 miljonus gadu (358,9 ± 0,4 — 298,9 ± 0,15 Ma).
Jaunums!!: Peachocaris un Karbons · Redzēt vairāk »
Lofogastrīdi
Lofogastrīdi (lat. Lophogastrida) ir augstāko vēžu perakarīdu virskārtas kārta.
Jaunums!!: Peachocaris un Lofogastrīdi · Redzēt vairāk »
Peachocarididae
Peachocarididae ir lofogastrīdu kārtas augstāko vēžu izmirusi dzimta.
Jaunums!!: Peachocaris un Peachocarididae · Redzēt vairāk »
Rostrums
Divu vēžu sugu atšķirīgie rostrumi. Rostrums (no — 'knābis') ir termins, ko anatomijā lieto filoģenētiski nesaistītu dzīvnieku struktūru apzīmēšanai.
Jaunums!!: Peachocaris un Rostrums · Redzēt vairāk »
Trilobīti
Trilobīti (Trilobita) ir izmiruša posmkāju apakštipa Trilobītveidīgie (Trilobitomorpha) vienīgā klase, kas pazīstami no paleozoja ēras nogulumiem.
Jaunums!!: Peachocaris un Trilobīti · Redzēt vairāk »
Uropodi
Langustina (''Nephrops norvegicus'') astes spura. Abās pusēs no telsona (centrā) atrodas uropodi. Uropodi ir vēžveidīgo abdomena sestā segmenta ekstremitātes, kas morfoloģiski un funkcionāli atšķiras no pārējām abdomena ekstremitātēm.
Jaunums!!: Peachocaris un Uropodi · Redzēt vairāk »
Vēderkājas
garnelei. (iezīmēts ar oranžu) Vēderkājas jeb pleopodi ir ekstremitātes, kas atrodas augstāko vēžu vēdera segmentu apakšpusē.
Jaunums!!: Peachocaris un Vēderkājas · Redzēt vairāk »
Ziemeļamerika
Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Peachocaris un Ziemeļamerika · Redzēt vairāk »
