Satura rādītājs
15 attiecības: Abdomens, Acs, Astes spura, Augstākie vēži, Frederiks Šrams (paleontologs), Ilinoisa, Karapakss, Karbons, Lofogastrīdi, Peachocarididae, Rostrums, Trilobīti, Uropodi, Vēderkājas, Ziemeļamerika.
Abdomens
garnelei. (iezīmēts ar dzeltenu joslu) Abdomens (no — 'vēders') jeb posmkāju vēders ir posmkāju ķermeņa aizmugurējā daļa, kas parasti sastāv no skaidri izšķiramiem segmentiem.
Skatīt Peachocaris un Abdomens
Acs
Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.
Skatīt Peachocaris un Acs
Astes spura
Haizivs (''Carcharhinus amblyrhynchos'') astes spura. Astes spura ir peldspura, kas atrodas ūdensdzīvnieku ķermeņa aizmugurējā galā un kalpo par galveno pārvietošanās orgānu ūdenī.
Skatīt Peachocaris un Astes spura
Augstākie vēži
Augstākie vēži (Malacostraca) ir plašākā vēžveidīgo posmkāju apakštipa klase, kas iekļauj sevī pašus lielākos apakštipa pārstāvjus.
Skatīt Peachocaris un Augstākie vēži
Frederiks Šrams (paleontologs)
Frederiks Roberts Šrams (dzimis) ir amerikāņu paleontologs un kancerologs (vēžveidīgo pētnieks). 1965. gadā saņēma bioloģijas zinātņu bakalaura grādu Lojolas universitātē, Čikāgā, bet 1968. gadā paleozooloģijas doktora grādu Čikāgas universitātē. Uzrakstījis vairāk nekā 200 rakstu par dažādām vēžveidīgo bioloģijas, taksonomijas un sistemātikas tēmām, kā arī vairākas grāmatas, ieskaitot pamattekstu grāmatai "Vēžveidīgie" (Crustacea).
Skatīt Peachocaris un Frederiks Šrams (paleontologs)
Ilinoisa
Ilinoisa ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas vidējo rietumu reģionā.
Skatīt Peachocaris un Ilinoisa
Karapakss
garnelei. (iekrāsots ar sarkanu) Karapakss ir bruņas daļa, kas klāj posmkāju ķermeņa priekšējās daļas (krūšu daļas, galvkrūšu) vai arī bruņurupuču ķermeņa virspusi.
Skatīt Peachocaris un Karapakss
Karbons
Karbons bija piektais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 60 miljonus gadu (358,9 ± 0,4 — 298,9 ± 0,15 Ma).
Skatīt Peachocaris un Karbons
Lofogastrīdi
Lofogastrīdi (lat. Lophogastrida) ir augstāko vēžu perakarīdu virskārtas kārta.
Skatīt Peachocaris un Lofogastrīdi
Peachocarididae
Peachocarididae ir lofogastrīdu kārtas augstāko vēžu izmirusi dzimta.
Skatīt Peachocaris un Peachocarididae
Rostrums
Divu vēžu sugu atšķirīgie rostrumi. Rostrums (no — 'knābis') ir termins, ko anatomijā lieto filoģenētiski nesaistītu dzīvnieku struktūru apzīmēšanai.
Skatīt Peachocaris un Rostrums
Trilobīti
Trilobīti (Trilobita) ir izmiruša posmkāju apakštipa Trilobītveidīgie (Trilobitomorpha) vienīgā klase, kas pazīstami no paleozoja ēras nogulumiem.
Skatīt Peachocaris un Trilobīti
Uropodi
Langustina (''Nephrops norvegicus'') astes spura. Abās pusēs no telsona (centrā) atrodas uropodi. Uropodi ir vēžveidīgo abdomena sestā segmenta ekstremitātes, kas morfoloģiski un funkcionāli atšķiras no pārējām abdomena ekstremitātēm.
Skatīt Peachocaris un Uropodi
Vēderkājas
garnelei. (iezīmēts ar oranžu) Vēderkājas jeb pleopodi ir ekstremitātes, kas atrodas augstāko vēžu vēdera segmentu apakšpusē.
Skatīt Peachocaris un Vēderkājas
Ziemeļamerika
Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita.
Skatīt Peachocaris un Ziemeļamerika