Satura rādītājs
14 attiecības: Apollons, Delfi, Eseja, Filozofija, Grieķu valoda, Platons, Rakstnieks, Roma, Romas impērija, Senā Grieķija, Senā Roma, Vēsturnieks, 120. gads, 46. gads.
- 46. gadā dzimušie
Apollons
Apollons (Apóllōn) ir viens no divpadsmit Olimpa dieviem, mākslas aizbildnis sengrieķu mitoloģijā. Viņš ir Zeva un Lēto dēls, Artemīdas dvīņubrālis. Apollons ir pār daiļajām mākslām valdošo mūzu aizgādnis, dziedātāju un dzejnieku patrons. Sākotnēji ganāmpulku aizgādnis, pamazām viņš arvien vairāk kļuva par gaismas dievu, saules dievu.
Skatīt Plūtarhs un Apollons
Delfi
Delfi (Delphoi) bija pilsēta Senajā Grieķijā, Fokīdas dienvidrietumos, kas bija viens no sengrieķu reliģiskajiem centriem.
Skatīt Plūtarhs un Delfi
Eseja
Eseja (cēlies no — 'izmēģinājums, pārbaude') ir neliela apjoma prozas darbs, kurā pausta attieksme pret kādu literatūras vai mākslas parādību.
Skatīt Plūtarhs un Eseja
Filozofija
"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.
Skatīt Plūtarhs un Filozofija
Grieķu valoda
Grieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, par kuras lietošanu ziņas sniedzas 3500 gadus senā vēsturē.
Skatīt Plūtarhs un Grieķu valoda
Platons
Platons (Plátōn; dzimis ap 427. gadu p.m.ē., miris ap 348. gadu p.m.ē.) bija klasiskās Senās Grieķijas filozofs un matemātiķis, Sokrata māceklis, Aristoteļa skolotājs, rakstnieks un Platona akadēmijas dibinātājs.
Skatīt Plūtarhs un Platons
Rakstnieks
Pastmarka, kurā attēlots krievu rakstnieks Antons Čehovs Rakstnieks vai rakstniece ir persona, kas veido daiļliteratūru, tas ir, raksta romānus, noveles, stāstus, lugas un tamlīdzīgus darbus.
Skatīt Plūtarhs un Rakstnieks
Roma
Roma ir vēsturiska pilsēta, Itālijas valsts galvaspilsēta, kā arī Lacio reģiona un Romas provinces administratīvais centrs.
Skatīt Plūtarhs un Roma
Romas impērija
Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.
Skatīt Plūtarhs un Romas impērija
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Skatīt Plūtarhs un Senā Grieķija
Senā Roma
Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.
Skatīt Plūtarhs un Senā Roma
Vēsturnieks
Sengrieķu vēsturnieks Hērodots tiek uzskatīts par “vēstures tēvu” Vēsturnieks ir vēstures speciālists, kas nodarbojas ar vēstures izpēti, kā arī ar tās mācīšanu citiem.
Skatīt Plūtarhs un Vēsturnieks
120. gads
120.
Skatīt Plūtarhs un 120. gads
46. gads
46.
Skatīt Plūtarhs un 46. gads
Skatīt arī
46. gadā dzimušie
- Plūtarhs
Zināms kā Plutarch, Plutarhs.