Ātrāk nekā pārlūku!
14 attiecības: Bazīdijas, Bazīdijsporas, Beku dzimta, Cepurīte (mikoloģija), Cistīdas, Egles, Kātiņš (mikoloģija), Latvijas īpaši aizsargājamo sugu saraksts, Latvijas Sarkanā grāmata, Mikoriza, Mikrometrs, Priedes, Sēnes, Stobriņi (mikoloģija).
Bazīdijas
Divu bazīdiju zīmējums. Sarkanā krāsā iekrāsotas bazīdijas, zaļā - sporas. Bazīdijas ir sēņu sporu veidojošā slāņa sastāvdaļa.
Jaunums!!: Raupjā tumšbeka un Bazīdijas · Redzēt vairāk »
Bazīdijsporas
Divas bazīdijas hifu galos ar bazīdijsporām. Sarkanā krāsā iekrāsotas bazīdijas, zaļā - sporas. Dārza atmatenes bazīdijsporas uz bazīdijām Bazīdijsporas ir īpašas reproduktīvas šūnas, kuras veidojas bazīdijsēņu himēnija slānī uz īpašiem izaugumiem — bazīdijām.
Jaunums!!: Raupjā tumšbeka un Bazīdijsporas · Redzēt vairāk »
Beku dzimta
Beku dzimta (Boletaceae) ir himēnijsēņu klases sēņu dzimta.
Jaunums!!: Raupjā tumšbeka un Beku dzimta · Redzēt vairāk »
Cepurīte (mikoloģija)
Sarkanā mušmire Jaunu atmateņu cepurītes Pienaines ''Lactarius indigo'' cepurītes apakšdaļa ar lapiņu veida himenoforu Beku dzimtas cepurītes bieži ir t.s. spilvenveida. Sēnes cepurīte ir sēnes augļķermeņa augšējā daļa ar sporu veidojošo slāni — himēniju, kas bazīdijsēnēm atrodas cepurītes apakšdaļā, bet asku sēnēm somiņās apotēciju iekšpusē pie ārējās malas.
Jaunums!!: Raupjā tumšbeka un Cepurīte (mikoloģija) · Redzēt vairāk »
Cistīdas
šķiedrgalvīšu ģints sēnes metuloīdā tipa cistīda Cistīdas ir daudzu sēņu sporu veidojošā slāņa — himēnija sastāvdaļa.
Jaunums!!: Raupjā tumšbeka un Cistīdas · Redzēt vairāk »
Egles
Egles (Picea) ir priežu dzimtas ģints, kurā apvienotas 35 skuju koku sugas.
Jaunums!!: Raupjā tumšbeka un Egles · Redzēt vairāk »
Kātiņš (mikoloģija)
Pieaugušai lauka atmatenei uz kātiņa ir gredzens no daļējā plīvura, bet nav maksts Sēnes kātiņš ir sēnes augļķermeņa stumbrveida daļa, kas paceļ sēnes cepurīti virs augsnes, lai no tās izbirstošās sporas varētu uztvert vējš.
Jaunums!!: Raupjā tumšbeka un Kātiņš (mikoloģija) · Redzēt vairāk »
Latvijas īpaši aizsargājamo sugu saraksts
Latvijas īpaši aizsargājamo sugu saraksts, pilnā nosaukumā Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu ir Latvijas Ministru kabineta noteikumi Nr.396, kas izdoti Rīgā 2000.
Jaunums!!: Raupjā tumšbeka un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu saraksts · Redzēt vairāk »
Latvijas Sarkanā grāmata
Latvijas Sarkanā grāmata ir reģistrs, kurā apkopoti dati par Latvijā reti sastopamiem un apdraudētiem augiem, sēnēm un dzīvniekiem.
Jaunums!!: Raupjā tumšbeka un Latvijas Sarkanā grāmata · Redzēt vairāk »
Mikoriza
micēlija izveidotā ektomikoriza. Mikoriza (— 'sēņu'; rhiza — 'saknes') ir sēņu un augu simbiotiski–mutuāliskas attiecības, sēņu hifām kolonizējot auga saknes.
Jaunums!!: Raupjā tumšbeka un Mikoriza · Redzēt vairāk »
Mikrometrs
Mikrometrs jeb mikrons ir metra miljonā daļa.
Jaunums!!: Raupjā tumšbeka un Mikrometrs · Redzēt vairāk »
Priedes
Priedes (Pinus) ir priežu dzimtas (Pinaceae) ģints.
Jaunums!!: Raupjā tumšbeka un Priedes · Redzēt vairāk »
Sēnes
Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts.
Jaunums!!: Raupjā tumšbeka un Sēnes · Redzēt vairāk »
Stobriņi (mikoloģija)
Parastā bērzubeka griezumā Lāču samtbekas stobriņi iespiedumu viet;as aktīvi zilē Piena grābeklenes himenofors ir sacietējuši stobriņi, kas līdzinās adatiņām Melnās zvīņbekas stobriņu atveres Sēnes stobriņi ir stobriņu sēnes augļķermeņa daļa jeb himenofors, kas sastāv no daudziem sīkiem lejup vērstiem stobriņiem ar sporu veidojošo slāni himēniju uz tiem.
Jaunums!!: Raupjā tumšbeka un Stobriņi (mikoloģija) · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Porphyrellus porphyrosporus, Porphyrellus pseudoscaber, Tylopilus porphyrosporus.
