Ātrāk nekā pārlūku!
16 attiecības: Agrārā reforma Latvijā, Durbes draudzes novads, Gotlande, Grobiņas fogti, Korfi, Kurzemes cietoksnis, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Livonijas ordeņa mestri, Neogotika, Otrais Ziemeļu karš, Pauls Makss Berči, Prūsijas hercogiste, Priekule, Priekules slimnīca, Priekules vidusskola, 17. gadsimts.
Agrārā reforma Latvijā
Agrārreforma Latvijā 1920.
Jaunums!!: Priekules muiža un Agrārā reforma Latvijā · Redzēt vairāk »
Durbes draudzes novads
Durbes draudzes novads ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Durbes draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes hercogistē, pēc 1818.
Jaunums!!: Priekules muiža un Durbes draudzes novads · Redzēt vairāk »
Gotlande
Gotlande ir Zviedrijai piederoša sala Baltijas jūras vidienē, aptuveni no Kurzemes rietumu krasta.
Jaunums!!: Priekules muiža un Gotlande · Redzēt vairāk »
Grobiņas fogti
Grobiņas fogteja (Vgt:Grobin). Grobiņas fogti bija Livonijas ordeņa pavēlnieki (soģi) Grobiņas fogtejas teritorijā līdz 1560.
Jaunums!!: Priekules muiža un Grobiņas fogti · Redzēt vairāk »
Korfi
Korfu dzimtas ģerbonis (1882) Korfi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15.
Jaunums!!: Priekules muiža un Korfi · Redzēt vairāk »
Kurzemes cietoksnis
Frontes līnija Kurzemē 1944. gada oktobrī—1945. gada maijā Ventspili Par Kurzemes cietoksni jeb Kurzemes katlu dēvē vācu karaspēka ielenkumu Kurzemes pussalā Otrā pasaules kara laikā, kas izveidojās 1944.
Jaunums!!: Priekules muiža un Kurzemes cietoksnis · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Priekules muiža un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Jaunums!!: Priekules muiža un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »
Neogotika
Vestminsteras pils ir spilgts neogotikas piemērs Neogotika, arī Viktoriāņu gotika, ir arhitektūras stila periods, kurš aizsākās 19.
Jaunums!!: Priekules muiža un Neogotika · Redzēt vairāk »
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Jaunums!!: Priekules muiža un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Pauls Makss Berči
Liepājas dzelzceļa stacija (1871). Pauls Makss Berči (1840—1911) bija Liepājas galvenais arhitekts (1871—1902), kas veidojis pilsētas tēlu tās saimnieciskā uzplaukuma laikā.
Jaunums!!: Priekules muiža un Pauls Makss Berči · Redzēt vairāk »
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Jaunums!!: Priekules muiža un Prūsijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Priekule
Priekule ir pilsēta Kurzemes dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novadā.
Jaunums!!: Priekules muiža un Priekule · Redzēt vairāk »
Priekules slimnīca
Priekules slimnīca atrodas Aizputes ielā 5 Priekulē un tajā ārstē pacientus galvenokārt no Priekules, Vaiņodes, Durbes, Grobiņas novadiem.
Jaunums!!: Priekules muiža un Priekules slimnīca · Redzēt vairāk »
Priekules vidusskola
Priekules vidusskola atrodas Dienvidkurzemes novadā, Priekulē, Aizputes ielā 1.
Jaunums!!: Priekules muiža un Priekules vidusskola · Redzēt vairāk »
17. gadsimts
17.
Jaunums!!: Priekules muiža un 17. gadsimts · Redzēt vairāk »
