Satura rādītājs
16 attiecības: Amalteja (mitoloģija), Fortūna, Gaja, Hērakls, Heraldika, Idas kalns, Kaza, Krons, Mitoloģija, Nimfa, Ragi, Senā Grieķija, Senā Roma, Skalsa, Zeme, Zevs.
- Romiešu mitoloģija
- Sengrieķu mitoloģija
- Simboli
- Trauki
Amalteja (mitoloģija)
Jakoba Jordensa ''Zeva bērnība'', 1630. gadi (Luvra). Amalteja (grieķu: Αμαλθεια) - kaza vai nimfa ar kazas vaibstiem sengrieķu mitoloģijā, kas Krētā zīdīja Zevu.
Skatīt Pārpilnības rags un Amalteja (mitoloģija)
Fortūna
Angelo Bronzino, "Alegorija par Fortūnu" (1564.) Fortūna bija veiksmes dievība latīņu (romiešu) mitoloģijā.
Skatīt Pārpilnības rags un Fortūna
Gaja
Gaja Gaja (Zeme) jeb Gēja bija dieviete sengrieķu mitoloģijā, Zemes personifikācija.
Skatīt Pārpilnības rags un Gaja
Hērakls
Hērakls un Nēmejas lauva Hērakls (latīņu valodas versijā Herkuless (Hercules)) ir varonis sengrieķu mitoloģijā.
Skatīt Pārpilnības rags un Hērakls
Heraldika
Lappuse no Zībmahera ģerboņu kataloga (''Siebmacher'', 1605). Heraldika ir vēstures palīgdisciplīna, kas pēta ģerboņus kā vēstures avotu.
Skatīt Pārpilnības rags un Heraldika
Idas kalns
Skats uz Idas kalnu no austrumu puses Idas kalns ir augstākais kalns Krētas salā, Grieķijā.
Skatīt Pārpilnības rags un Idas kalns
Kaza
Kaza jeb mājas kaza (Capra aegagrus hircus) ir vidēja auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) mājdzīvnieks, kuras priekštece ir Tuvajos Austrumos un Austrumeiropā dzīvojošā savvaļas kaza (Capra aegagrus).
Skatīt Pārpilnības rags un Kaza
Krons
Krons ar sirpi rokā Rubensa glezna, kurā Saturns jeb Krons apēd vienu no saviem bērniem Krons (sengrieķu valodā: Κρόνος, Krónos) sengrieķu mitoloģijā bija Urāna (debess) un Gajas (zeme) dēls.
Skatīt Pārpilnības rags un Krons
Mitoloģija
Viens no mitoloģiskajiem tēliem — pūķis, kas attēlots Velsas karogā Mitoloģija (muthología — ‘stāstu stāstīšana’) ir mītu kopums, kā arī zinātne, kas pēta dažādu tautu mītus, folkloru, eposus, pasakas un leģendas.
Skatīt Pārpilnības rags un Mitoloģija
Nimfa
Nimfas 1896. gada gleznā Nimfa (nymphē) sengrieķu mitoloģijā ir dabas dievība, parasti tiek attēlota kā jauna, skaista sieviete.
Skatīt Pārpilnības rags un Nimfa
Ragi
Kanādas aita Mūzikas instruments Ragi ir pārkaulojušies izaugumi uz dažu dzīvnieku pieres vai deguna kaula.
Skatīt Pārpilnības rags un Ragi
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Skatīt Pārpilnības rags un Senā Grieķija
Senā Roma
Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.
Skatīt Pārpilnības rags un Senā Roma
Skalsa
Skalsa lietuviešu mitoloģijā ir pārpilnības, laimes un bagātības rags.
Skatīt Pārpilnības rags un Skalsa
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Skatīt Pārpilnības rags un Zeme
Zevs
Zeva statuja (Olimpija) Zevs (grieķu Ζεύς; radniecīgi vārdi ir sanskrita Dyaus, senvācu Ziu un latīņu Jupiter - no Diovis pater) sengrieķu mitoloģijā ir dievu valdnieks, kā arī debesu un pērkona dievs.
Skatīt Pārpilnības rags un Zevs
Skatīt arī
Romiešu mitoloģija
- Pārpilnības rags
- Romiešu mitoloģija
Sengrieķu mitoloģija
- Nektārs
- Pusdievs
- Pārpilnības rags
- Sengrieķu mitoloģija
Simboli
- Apzinātā sapņošana
- Ceļa zīme
- Farmācija
- Japānas heraldika
- Kokarde
- Pārpilnības rags
- Ragi (žests)
- Sapnis
- Simbols
- Tamga
- Zieds
- Ķīmiskais simbols
Trauki
- Abra
- Depozīta sistēma
- Eksikators
- Grozs
- Kaste
- Matrjoška
- Muca
- Mēģene
- Pārpilnības rags
- Spainis
- Tvertne
Zināms kā Amaltejas rags, Kornukopija.