Ātrāk nekā pārlūku!
15 attiecības: Asteroīds, Astronoms, C tipa asteroīds, Dabiskais pavadonis, Ekliptika, Fotoplate, Jupitera pavadoņi, Jupiters (planēta), Karaliskā Griničas observatorija, Mīnojs, Mīnotaurs, Pāsifajas grupa, Redzamā gaisma, Sengrieķu mitoloģija, Starptautiskā Astronomijas savienība.
Asteroīds
Asteroīds 243 Ida Asteroīds (astēr — "zvaigzne"; εἶδος, eides — "veids") jeb mazā planēta ir planētveidīgs Saules sistēmas objekts, kura izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu un pundurplanētu izmēriem, ir mazi.
Jaunums!!: Pāsifaja (pavadonis) un Asteroīds · Redzēt vairāk »
Astronoms
Astronoms" Astronoms ir zinātnieks, kas specializējies astronomijā.
Jaunums!!: Pāsifaja (pavadonis) un Astronoms · Redzēt vairāk »
C tipa asteroīds
C tipa asteroīds - 253 Matilde C tipa asteroīdi ir oglekli saturošu asteroīdu grupa.
Jaunums!!: Pāsifaja (pavadonis) un C tipa asteroīds · Redzēt vairāk »
Dabiskais pavadonis
Zeme un tās dabiskais pavadonis Mēness Dabiskais pavadonis ir dabīgi veidojies astronomisks objekts, kas riņko pa orbītu ap kādu konkrētu planētu, lai gan arī pašas planētas var uzskatīt par centrālā ķermeņa (zvaigznes) pavadoņiem.
Jaunums!!: Pāsifaja (pavadonis) un Dabiskais pavadonis · Redzēt vairāk »
Ekliptika
Animācija, kas rāda, kā Saule projicējas uz debess sfēras Ekliptika (— 'aptumsums') ir debess sfēras pilnais riņķis — gada laikā Saules centra veiktais no Zemes redzamais ceļš.
Jaunums!!: Pāsifaja (pavadonis) un Ekliptika · Redzēt vairāk »
Fotoplate
AGFA fotoplates, 1880. gads Fotoplate — starojuma uztvērējs - fotomateriāls ar stikla pamatni, parasti 0,8 — 2 mm biezs.
Jaunums!!: Pāsifaja (pavadonis) un Fotoplate · Redzēt vairāk »
Jupitera pavadoņi
Kallisto. Jupitera pavadoņi — dabiskas izcelsmes liela izmēra kosmiskie ķermeņi, kas riņķo ap Jupiteru.
Jaunums!!: Pāsifaja (pavadonis) un Jupitera pavadoņi · Redzēt vairāk »
Jupiters (planēta)
Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo sastāvu un atmosfēru galvenokārt veido ūdeņradis un hēlijs.
Jaunums!!: Pāsifaja (pavadonis) un Jupiters (planēta) · Redzēt vairāk »
Karaliskā Griničas observatorija
Karaliskā Griničas observatorija atrodas Griničā, Londonā, Apvienotajā Karalistē.
Jaunums!!: Pāsifaja (pavadonis) un Karaliskā Griničas observatorija · Redzēt vairāk »
Mīnojs
Inferno'' 19. gadsimta ilustrācijā Mīnojs (Minōs) sengrieķu mitoloģijā ir Krētas karalis, Zeva un Eiropas dēls.
Jaunums!!: Pāsifaja (pavadonis) un Mīnojs · Redzēt vairāk »
Mīnotaurs
Mīnotaura krūšutēls Mīnotaurs (etrusku: Θevrumineś) sengrieķu mitoloģijā bija briesmonis, kam bija vērša galva un cilvēka ķermenis.
Jaunums!!: Pāsifaja (pavadonis) un Mīnotaurs · Redzēt vairāk »
Pāsifajas grupa
Pāsifajas grupa ir grupa Jupitera pavadoņu, kuriem ir Pāsifajai līdzīgas orbītas.
Jaunums!!: Pāsifaja (pavadonis) un Pāsifajas grupa · Redzēt vairāk »
Redzamā gaisma
Redzamā gaisma Redzamā gaisma jeb optiskais spektrs ir elektromagnētiskā spektra daļa, ko var saskatīt cilvēka acs.
Jaunums!!: Pāsifaja (pavadonis) un Redzamā gaisma · Redzēt vairāk »
Sengrieķu mitoloģija
Grieķijas trīsvienība un triju Zemes valstību sadalījums: Zevs (debesis), Poseidons (iūras un okeāni) un Aīds (pazeme). Teosi (nelieli dievi) ir šīs trīsvienības bērni Zeva atveidojums Sengrieķu mitoloģija ir mītu un leģendu kopums par dieviem, varoņiem un rituāliem Senajā Grieķijā.
Jaunums!!: Pāsifaja (pavadonis) un Sengrieķu mitoloģija · Redzēt vairāk »
Starptautiskā Astronomijas savienība
Starptautiskās Astronomijas savienības logo. Attēlotas visas 74 Starptautiskās Astronomijas savienības valstis (2015. gada decembris) Starptautiskā Astronomijas savienība — visas pasaules astronomisko organizāciju apvienība.
Jaunums!!: Pāsifaja (pavadonis) un Starptautiskā Astronomijas savienība · Redzēt vairāk »
