Ātrāk nekā pārlūku!
74 attiecības: Aļģes, Abava, Aleirolīts, Aleiropsammītu struktūra, Amatas svīta, Ape, Apriķi, Augšdevons, Augstums virs jūras līmeņa, Čaula, Baltijas sineklīze, Baltkrievija, Bezmugurkaulnieki, Bezslēdzenes pleckāji, Brekčija, Cements, Dagda, Divvākčauļi, Dolomītmerģelis, Dolomīts, Dubna (upe), Dzeņi (Apes pagasts), Frānas stāvs, Gauja, Gaujas svīta, Gaujiena, Gliemeži, Gliemenes, Globulārā tekstūra, Hidrovizlas, Iežu tekstūra, Igaunija, Jūras lilijas, Kaļķakmens, Karsta process, Koraļļu rifs, Kuldīga, Kvarcs, Latvija, Latvijas ieliece, Lauciņu dolomīta karjers, Laukšpats, Lietuva, Lingula, Lingulīdu kārta, Māls, Meeksiella pskovensis, Merģelis, Nereta, Paleontoloģija, ..., Palsa, Pazemes ūdeņi, Pļaviņas, Pērses ūdenskritums, Plankumainā tekstūra, Pleckāji, Pleskavas apgabals, Plourdosteus mironovi, Psammītu struktūra, Psammosteus maeandrinus, Radžupe, Rhinodipterus secans, Riežupe, Sabile, Salaspils svīta, Slēdzenes pleckāji, Smilšakmens, Stromatolīti, Stromatoporas, Subates-Kokneses valnis, Veļikaja, Venta, Ventas rumba, Viļakas valnis. Izvērst indekss (24 vairāk) »
Aļģes
Havaju salām Brūnaļģe ''Laminaria digitata'' Aļģes (Algae) ir neviendabīga grupa, kurā iekļautie organismi ir veidojušies dažādā laikā, no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vienojošas pazīmes.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Aļģes · Redzēt vairāk »
Abava
Abava ir upe Latvijā, Ventas labā krasta pieteka (lielākā Ventas pieteka).
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Abava · Redzēt vairāk »
Aleirolīts
Aleirolīts Aleirolīts ir sablīvējies, sacementēts nogulumiezis, kura sastāvā ir virs 50% aleirītiskā materiāla (frakcija 0,01-0,1 mm).
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Aleirolīts · Redzēt vairāk »
Aleiropsammītu struktūra
Aleiropsammītu struktūra ir klasiskās iežu struktūras paveids.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Aleiropsammītu struktūra · Redzēt vairāk »
Amatas svīta
Lielā Ellīte. Amatas svīta. Amatas svīta (D3amt) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Latvijas ziemeļu un dienvidaustrumu malu.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Amatas svīta · Redzēt vairāk »
Ape
Ape ir pilsēta Vidzemē, Latvijas ziemeļaustrumos, tuvu Igaunijas robežai.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Ape · Redzēt vairāk »
Apriķi
Apriķi ir apdzīvota vieta Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Apriķi · Redzēt vairāk »
Augšdevons
Doles salā. Augšdevons (D3) jeb vēlais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Augšdevons · Redzēt vairāk »
Augstums virs jūras līmeņa
Augstums virs jūras līmeņa (saīsinājumā: augstums v.j.l.) ir absolūtais augstums, kas raksturo Zemes virsmas punkta attālumu pa vertikāli attiecībā pret vidējo jūras līmeni.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Augstums virs jūras līmeņa · Redzēt vairāk »
Čaula
Foraminīferu čaulas Gliemeņvēža čaula Sprogkāju ''Coronula diadema'' čaulas Molusku čaulas Fosilo pleckāju čaulas Čaula ir ārējs skeleta veidojums, kas klāj dažādu bezmugurkaulnieku un vienšūņu grupu pārstāvju ķermeņus.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Čaula · Redzēt vairāk »
Baltijas sineklīze
Baltijas sineklīze, arī Polijas-Lietuvas ieplaka, ir viena no lielākajām Austrumeiropas platformas struktūrām, kas aptver Igaunijas dienvidrietumu daļu, Latvijas centrālo un rietumu daļu, Lietuvas centrālo un rietumu daļu, Krievijas Kaļiņingradas apgabalu, Polijas ziemeļaustrumu daļu un šīm teritorijām pieguļošo Baltijas jūras akvatoriju.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Baltijas sineklīze · Redzēt vairāk »
Baltkrievija
Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Baltkrievija · Redzēt vairāk »
Bezmugurkaulnieki
Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Bezmugurkaulnieki · Redzēt vairāk »
Bezslēdzenes pleckāji
Bezslēdzenes pleckāji (Inarticulata) ir pleckāju klase.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Bezslēdzenes pleckāji · Redzēt vairāk »
Brekčija
eocēna. Brekčija ( — 'laušana') ir iezis, kas sastāv no stūrainām nenogludinātām iežu šķembām (virs 1 cm), kas iecementētas cementa masā.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Brekčija · Redzēt vairāk »
Cements
Cementa pakas. Cements ir hidrauliska saistviela (saistviela, kas cietē ūdenī).
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Cements · Redzēt vairāk »
Dagda
Dagda ir pilsēta Krāslavas novadā Latgalē.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Dagda · Redzēt vairāk »
Divvākčauļi
Divvākčauļi jeb dubultčauļi, arī konhostraki (Concostraca) ir žaunkājvēžu klases kārta.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Divvākčauļi · Redzēt vairāk »
Dolomītmerģelis
Pļaviņu svītas dolomītmerģelis ar zivju paliekām. Dolomītmerģelis, dolomīta merģelis jeb domerīts ir mālaini karbonātisks nogulumiezis, kurā iezi veidojošais karbonātiskais minerāls ir dolomīts, kas sastāda 50—75% no ieža kopējā daudzuma, bet pārējo daļu veido māls.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Dolomītmerģelis · Redzēt vairāk »
Dolomīts
Dolomīts (arī plienakmens un radze) ir ļoti izplatīts nogulumiežu minerāls, kas pieder pie karbonātiem.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Dolomīts · Redzēt vairāk »
Dubna (upe)
Dubna ir Daugavas vidusteces labā pieteka.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Dubna (upe) · Redzēt vairāk »
Dzeņi (Apes pagasts)
Dzeņi bija apdzīvota vieta Smiltenes novada Apes pagastā, atradās pagasta rietumu daļā 3 km no pagasta centra Apes un 178 km no Rīgas.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Dzeņi (Apes pagasts) · Redzēt vairāk »
Frānas stāvs
Frānas stāvs (D3fr) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas augšdevona vienībām.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Frānas stāvs · Redzēt vairāk »
Gauja
Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Gauja · Redzēt vairāk »
Gaujas svīta
Ērgļu klintis. Gaujas svīta. Gaujas svīta (D3gj) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Latvijas ziemeļu un dienvidaustrumu malu.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Gaujas svīta · Redzēt vairāk »
Gaujiena
Gaujiena ir apdzīvota vieta Smiltenes novada Gaujienas pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Gaujiena · Redzēt vairāk »
Gliemeži
Gliemeži jeb vēderkāji (Gastropoda) ir sugām bagātākā gliemju tipa (Mollusca) klase.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Gliemeži · Redzēt vairāk »
Gliemenes
Gliemenes jeb divvāku gliemji (Bivalvia) ir gliemju tipa (Mollusca) klase, kuru raksturīgākā īpašība ir čaula, kas sastāv no diviem vāciņiem, kuri atrodas ķermeņa sānos, kā arī pilnīga galvas redukcija.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Gliemenes · Redzēt vairāk »
Globulārā tekstūra
Smilšakmens ar globulāru tekstūru Globulārā tekstūra (lat. globula - lodīte) ir iežu tekstūra, kura raksturīga smilšakmeņiem, kas sastāv no lodīšveidīgiem smilšu graudiņu sakopojumiem, ārēji atgādinot konkrēcijas.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Globulārā tekstūra · Redzēt vairāk »
Hidrovizlas
Hidrovizla vermikulīts. Hidrovizlas ir silikātu klases minerālu grupa, kas no vizlas atšķiras ar lielāku saistīta ūdens daudzumu, kas viegli zūd, to uzsildot, un ar mazāku katjonu saturu, kas veido saites starp slāņiem.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Hidrovizlas · Redzēt vairāk »
Iežu tekstūra
Iežu tekstūra (no textura — audums, pinums) ir iežu uzbūves īpašību kopums, kuru nosaka to sastāvdaļu orientācija, relatīvais izvietojums un sadalījums.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Iežu tekstūra · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Igaunija · Redzēt vairāk »
Jūras lilijas
Jūras lilijas jeb jūraslilijas (Crinoidea) ir viena no adatādaiņu (Echinodermata) klasēm, kurā tiek apvienoti nelieli, jūrā dzīvojoši dzīvnieki, kas ar kātiņu piestiprinās pie substrāta vai arī var atrauties no tā un, kustinot starus, brīvi peldēt.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Jūras lilijas · Redzēt vairāk »
Kaļķakmens
Kaļķakmens Kaļķakmens ir karbonātiezis, kas sastāv galvenokārt no kalcīta.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Kaļķakmens · Redzēt vairāk »
Karsta process
Karsta procesu rezultātā veidojusies ainava Karsta process ir iežu šķīšana pazemes ūdeņos.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Karsta process · Redzēt vairāk »
Koraļļu rifs
Tropiskais koraļļu rifs Koraļļu rifs ir virsūdens sala vai zemūdens sēklis, kurus izveidojuši koloniālu koraļļu kaļķa skeleti.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Koraļļu rifs · Redzēt vairāk »
Kuldīga
Kuldīga ir Latvijas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada administratīvais centrs, 155 km no Rīgas.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Kuldīga · Redzēt vairāk »
Kvarcs
Kvarcs — viens no visplašāk izplatītajiem minerāliem.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Kvarcs · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas ieliece
Latvijas ieliece jeb Latvijas sedliene ir tektoniska struktūra Austrumeiropas platformā, kas aptver Latvijas austrumu daļu, Pleskavas apgabala dienvidrietumu daļu Krievijā un Baltkrievijas ziemeļrietumu daļu.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Latvijas ieliece · Redzēt vairāk »
Lauciņu dolomīta karjers
Lauciņu dolomīta karjera ziemeļu krasts Lauciņu dolomīta karjers ir bijušais dolomīta karjers Cēsu pilsētas teritorijā.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Lauciņu dolomīta karjers · Redzēt vairāk »
Laukšpats
Laukšpats — mikroklīns Laukšpats ir jēdziens, kas apzīmē nozīmīgu iežus veidojošu minerālu grupu.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Laukšpats · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Lietuva · Redzēt vairāk »
Lingula
Lingula ir pleckāju ģints no Lingulīdu kārtas.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Lingula · Redzēt vairāk »
Lingulīdu kārta
Lingulīdu kārta (Lingulida) ir bezslēdzenes pleckāju kārta.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Lingulīdu kārta · Redzēt vairāk »
Māls
Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Māls · Redzēt vairāk »
Meeksiella pskovensis
Meeksiella pskovensis ir ptiktodontīdu bruņuzivju suga.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Meeksiella pskovensis · Redzēt vairāk »
Merģelis
silūra merģelī. Merģelis ir mālains karbonātisks nogulumiezis, kas satur 50—75% kalcija karbonātu un 25—50% sālsskābē nešķīstošu atlikumu, ko veido silīcija dioksīds, alumīnija, dzelzs u.c. oksīdi.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Merģelis · Redzēt vairāk »
Nereta
Nereta ir ciems Latvijas dienvidos, Sēlijā, Aizkraukles novada Neretas pagasta centrs.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Nereta · Redzēt vairāk »
Paleontoloģija
Pārakmeņojusies ''Barracudasauroides panxianensis'' fosilija. Organismu fosilijas ir paleontologu izpētes objekti Paleontoloģija ir zinātnes nozare, kas pēta dažādu ģeoloģisko laikmetu organismu paliekas un to attīstību laika gaitā.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Paleontoloģija · Redzēt vairāk »
Palsa
Palsa ir Vizlas, senāk Gaujas, kreisā pieteka Ziemeļvidzemē.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Palsa · Redzēt vairāk »
Pazemes ūdeņi
Tuhalas raganu aka Igaunijā, no kuras pazemes ūdeņi spiežas virspusē Pazemes ūdeņi ir visi ūdeņi, kas dažādā dziļumā atrodas Zemes garozā — iežu porās, plaisās un tukšumos.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Pazemes ūdeņi · Redzēt vairāk »
Pļaviņas
Pļaviņas ir pilsēta Aizkraukles novadā, Daugavas labajā krastā lejpus Aiviekstes ietekas.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Pļaviņas · Redzēt vairāk »
Pērses ūdenskritums
Pērses ūdenskritums ap 1866. gadu. Pērses ūdenskritums bija ūdenskritums Pērses upes lejtecē pie Kokneses blakus Kokneses dabas parkam.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Pērses ūdenskritums · Redzēt vairāk »
Plankumainā tekstūra
Merģelis ar plankumaino tekstūru. Plankumainā tekstūra ir iežu tekstūra, kuru raksturo apgabali iezī, kas atšķiras no tā pamatmasas ar minerālo vai granulometrisko sastāvu, krāsu, reizēm ar cietību vai noturību pret dēdēšanu.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Plankumainā tekstūra · Redzēt vairāk »
Pleckāji
Pleckāji jeb brahiopodi (lat. Brachiopoda, no grieķu βραχίων — plecs, πούς — kāja) ir jūras bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Pleckāji · Redzēt vairāk »
Pleskavas apgabals
Pleskavas apgabals ir Krievijas Federācijas apgabals tās ziemeļrietumu daļā, pie valsts robežas ar Baltkrieviju, Latviju un Igauniju.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Pleskavas apgabals · Redzēt vairāk »
Plourdosteus mironovi
Plourdosteus mironovi ir plordosteīdu artrodiru suga.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Plourdosteus mironovi · Redzēt vairāk »
Psammītu struktūra
Dažāda izmēra un noapaļotības pakāpes smilšu graudiņi. Psammītu struktūra ir klasiskās iežu struktūras paveids, kas raksturīgs smiltīm un smilšakmeņiem ar 1,0 līdz 0,1 mm lielu noapaļotu smilšu graudiņu pārsvaru.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Psammītu struktūra · Redzēt vairāk »
Psammosteus maeandrinus
Psammosteus maeandrinus ir psammosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā galvenā devona lauka teritorijā.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Psammosteus maeandrinus · Redzēt vairāk »
Radžupe
Radžupe (arī Radžupīte, Skirsa, augštecē - Šķerstene, Šķērse, Šķērstene) ir Dienvidsusējas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Radžupe · Redzēt vairāk »
Rhinodipterus secans
Rhinodipterus secans ir izmirušu dipterīdveidīgo zivju suga no divējādelpojošo zivju virskārtas.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Rhinodipterus secans · Redzēt vairāk »
Riežupe
Riežupe (saukta arī Reža, Režupe, augštecē Ēģenieku grāvis, Mizas grāvis, vidustecē Rimzātupe, lejpus Veldzes ietekas Liekne) ir Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Riežupe · Redzēt vairāk »
Sabile
Sabile ir pilsēta Kurzemē, Talsu novada dienvidu daļā, Abavas krastos Ziemeļkursas augstienes dienviddaļā,Latvijas ģeogrāfijas atlants.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Sabile · Redzēt vairāk »
Salaspils svīta
Salaspils ģipša raktuves. Salaspils svīta. Salaspils svīta (D3slp) ir augšdevona Frānas stāva Dubņiku horizonta litoloģiski faciāla stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta lielā valsts teritorijas daļā.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Salaspils svīta · Redzēt vairāk »
Slēdzenes pleckāji
Slēdzenes pleckāji (Articulata) ir pleckāju klase.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Slēdzenes pleckāji · Redzēt vairāk »
Smilšakmens
Devona smilšakmens nogulumi Gaujas krastā Smilšakmens ir drupiezis, kas ir veidojies, sacementējoties smiltīm.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Smilšakmens · Redzēt vairāk »
Stromatolīti
Proterozoja stromatolītu fosilijas.(ap 1,9 mljrd.g.) Stromatolīti ir karbonātiski izaugumi (biohermi) ūdenstilpju dibenā, ar izliektu vai nelīdzenu virsmu un sarežģītu iekšēju slāņojumu.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Stromatolīti · Redzēt vairāk »
Stromatoporas
Stromatoporas jeb stromatoporoidejas (Stromatoporoidea) ir izmirušu koloniālu jūras bezmugurkaulnieku grupa ar ne visai skaidru sistemātisko stāvokli.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Stromatoporas · Redzēt vairāk »
Subates-Kokneses valnis
Subates-Kokneses valnis ir tektoniska struktūra Latvijas ielieces dienvidrietumu daļā.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Subates-Kokneses valnis · Redzēt vairāk »
Veļikaja
Veļikaja, latviski arī Mude, Mudava un Mudve, ir upe Pleskavas apgabalā, kura ietek Pleskavas ezerā.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Veļikaja · Redzēt vairāk »
Venta
Venta ir upe Latvijā un Lietuvā.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Venta · Redzēt vairāk »
Ventas rumba
Ventas rumba ir platākais ūdenskritums Eiropā.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Ventas rumba · Redzēt vairāk »
Viļakas valnis
Viļakas valnis ir lielākā tektoniskā struktūra Latvijas sedlienes austrumu daļā.
Jaunums!!: Pļaviņu svīta un Viļakas valnis · Redzēt vairāk »
