Ātrāk nekā pārlūku!
67 attiecības: Aļģes, Abava, Akantodes, Aleirolīts, Amata, Amatas svīta, Antiarhi, Artrodiras, Asterolepis essica, Asterolepis ornata, Augšdevons, Augi, Ķūķu klintis, Ērgļu klintis, Baltijas sineklīze, Bezžokļaiņi, Bezmugurkaulnieki, Bezslēdzenes pleckāji, Botriolepji, Brasla (Gaujas pieteka), Bruņuzivis, Burtnieku svīta, Cēsis, Daugava, Derīgie izrakteņi, Dolomīts, Frānas stāvs, Ganosteus stellatus, Gauja, Jūra, Karbonāti, Kaulzivis, Konglomerāts (iezis), Kontinentālais šelfs, Koraļļi, Kvarcs, Latvija, Latvijas ieliece, Launaga iezis, Līgatne (upe), Lestene, Livosteus grandis, Māls, Mieturaļģes, Paleontoloģija, Plourdosteus livonicus, Plourdosteus panderi, Psammolepis abavica, Psammolepis alata, Psammolepis heteraster, ..., Psammolepis paradoxa, Psammolepis venyukovi, Psammosteji, Rauna (upe), Sedliene, Sigulda, Slēdzenes pleckāji, Smilšakmens, Spriņģu iezis, Stratotips, Stromatoporas, Svīta (ģeoloģija), Valtaiķi, Vēžskorpioni, Vēžveidīgie, Venta, Vidusdevons. Izvērst indekss (17 vairāk) »
Aļģes
Havaju salām Brūnaļģe ''Laminaria digitata'' Aļģes (Algae) ir neviendabīga grupa, kurā iekļautie organismi ir veidojušies dažādā laikā, no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vienojošas pazīmes.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Aļģes · Redzēt vairāk »
Abava
Abava ir upe Latvijā, Ventas labā krasta pieteka (lielākā Ventas pieteka).
Jaunums!!: Gaujas svīta un Abava · Redzēt vairāk »
Akantodes
Akantodes jeb žokļžaunzivis (Acanthodii) ir izmirušu zivju klase, kas dzīvoja no vēlā silūra līdz vēlā perma periodam.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Akantodes · Redzēt vairāk »
Aleirolīts
Aleirolīts Aleirolīts ir sablīvējies, sacementēts nogulumiezis, kura sastāvā ir virs 50% aleirītiskā materiāla (frakcija 0,01-0,1 mm).
Jaunums!!: Gaujas svīta un Aleirolīts · Redzēt vairāk »
Amata
Amata ir Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Amata · Redzēt vairāk »
Amatas svīta
Lielā Ellīte. Amatas svīta. Amatas svīta (D3amt) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Latvijas ziemeļu un dienvidaustrumu malu.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Amatas svīta · Redzēt vairāk »
Antiarhi
Antiarhi (Antiarchi) ir izmirušu bruņuzivju apakšklase vai virskārta, kas dzīvoja devona periodā.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Antiarhi · Redzēt vairāk »
Artrodiras
Artrodiras (Arthrodira) ir izmirušu bruņuzivju apakšklase vai kārta.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Artrodiras · Redzēt vairāk »
Asterolepis essica
Asterolepis essica ir devona bruņuzivju suga, kas dzīvoja Baltijā apakšējā frāna Gaujas svītā.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Asterolepis essica · Redzēt vairāk »
Asterolepis ornata
Asterolepis ornata ir devona bruņuzivju suga, kas dzīvoja Baltijā apakšējā frāna Gaujas svītā un skaitās Asterolepis ģints tipveida suga.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Asterolepis ornata · Redzēt vairāk »
Augšdevons
Doles salā. Augšdevons (D3) jeb vēlais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Augšdevons · Redzēt vairāk »
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Augi · Redzēt vairāk »
Ķūķu klintis
Ķūķu klintis ir devona iežu atsegums Gaujas labajā krastā, pie Raiskuma un Amatas pagasta robežas.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Ķūķu klintis · Redzēt vairāk »
Ērgļu klintis
Ērgļu klintis 2018. gadā Ērgļu klintis 2014. gadā Ērgļu klintis (arī Ērģeļu klintis, Pieškaļu iezis un Pieškalnu iezis) ir devona smilšakmens atsegums Gaujas kreisajā krastā.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Ērgļu klintis · Redzēt vairāk »
Baltijas sineklīze
Baltijas sineklīze, arī Polijas-Lietuvas ieplaka, ir viena no lielākajām Austrumeiropas platformas struktūrām, kas aptver Igaunijas dienvidrietumu daļu, Latvijas centrālo un rietumu daļu, Lietuvas centrālo un rietumu daļu, Krievijas Kaļiņingradas apgabalu, Polijas ziemeļaustrumu daļu un šīm teritorijām pieguļošo Baltijas jūras akvatoriju.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Baltijas sineklīze · Redzēt vairāk »
Bezžokļaiņi
Bezžokļaiņi, iekšžauņi (Agnatha, Entobranchiata) — hordaiņu tipa, mugurkaulnieku apakštipa infratips.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Bezžokļaiņi · Redzēt vairāk »
Bezmugurkaulnieki
Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Bezmugurkaulnieki · Redzēt vairāk »
Bezslēdzenes pleckāji
Bezslēdzenes pleckāji (Inarticulata) ir pleckāju klase.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Bezslēdzenes pleckāji · Redzēt vairāk »
Botriolepji
Botriolepji (Bothriolepis) ir izmirusi antiarhu bruņuzivju ģints, kas devona periodā bija plaši izplatīta visā pasaulē ar lielāko sugu skaitu antiarhu starpā.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Botriolepji · Redzēt vairāk »
Brasla (Gaujas pieteka)
Brasla (līvu: Roop) ir Gaujas labā pieteka Limbažu, Cēsu un Siguldas novados.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Brasla (Gaujas pieteka) · Redzēt vairāk »
Bruņuzivis
Bruņuzivis (Placodermi) ir izmirusi žokļaiņu klase.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Bruņuzivis · Redzēt vairāk »
Burtnieku svīta
Neļķu klintis. Burtnieku svīta. Burtnieku svīta (D2br) ir vidusdevona Živetas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Kurzemes ziemeļu malu.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Burtnieku svīta · Redzēt vairāk »
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Cēsis · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Daugava · Redzēt vairāk »
Derīgie izrakteņi
Derīgo izrakteņu iegūšana Ungārijā. Derīgie izrakteņi ir iežu un minerālu sakopojumi Zemes garozā, kuru ķīmiskais sastāvs un fizikālās īpašības ļauj tos efektīvi izmantot kā izejvielas tautsaimniecībā.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Derīgie izrakteņi · Redzēt vairāk »
Dolomīts
Dolomīts (arī plienakmens un radze) ir ļoti izplatīts nogulumiežu minerāls, kas pieder pie karbonātiem.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Dolomīts · Redzēt vairāk »
Frānas stāvs
Frānas stāvs (D3fr) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas augšdevona vienībām.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Frānas stāvs · Redzēt vairāk »
Ganosteus stellatus
Ganosteus stellatus ir piknosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Ganosteus stellatus · Redzēt vairāk »
Gauja
Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Gauja · Redzēt vairāk »
Jūra
300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Jūra · Redzēt vairāk »
Karbonāti
Karbonātjona modelis Karbonāti ir ogļskābes (H2CO3) sāļi.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Karbonāti · Redzēt vairāk »
Kaulzivis
Kaulzivis (Osteichthyes) ir mugurkaulnieku (Vertebrata) megaklase, pie kuras pieder 2 virsklases, 4 klases, vairāk nekā 40 zivju kārtas, 435 dzimtas un 28 000 sugu.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Kaulzivis · Redzēt vairāk »
Konglomerāts (iezis)
Konglomerāts. Konglomerāts (— 'savācu ciešā kaudzē') ir iezis, kas sastāv no noapaļotām dažādu iežu atlūzām, un būtībā ir sacementētu oļu masa.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Konglomerāts (iezis) · Redzēt vairāk »
Kontinentālais šelfs
Mantija Kontinentālais šelfs vai vienkārši šelfs (no — 'sēklis' vai 'plaukts') ir kontinentu zemūdens apkārtne līdz apmēram 200 metru dziļumam (dažos gadījumos līdz pat 500—1500 m dziļumam).
Jaunums!!: Gaujas svīta un Kontinentālais šelfs · Redzēt vairāk »
Koraļļi
Koraļļi ir jūrā dzīvojoši bezmugurkaulnieki, kas pieder pie dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) koraļļpolipu klases (Anthozoa).
Jaunums!!: Gaujas svīta un Koraļļi · Redzēt vairāk »
Kvarcs
Kvarcs — viens no visplašāk izplatītajiem minerāliem.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Kvarcs · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas ieliece
Latvijas ieliece jeb Latvijas sedliene ir tektoniska struktūra Austrumeiropas platformā, kas aptver Latvijas austrumu daļu, Pleskavas apgabala dienvidrietumu daļu Krievijā un Baltkrievijas ziemeļrietumu daļu.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Latvijas ieliece · Redzēt vairāk »
Launaga iezis
Launaga iezis (arī Ērmaņuiezis, Launagiezis) ir augstas un platas, koši baltas smilšakmens klintis, kas atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Gūdu klintīm, augšpus Braslas grīvai.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Launaga iezis · Redzēt vairāk »
Līgatne (upe)
Līgatne, saukta arī Ligate vai Līgate, Vietvārdu datubāze ir Gaujas kreisā pieteka Cēsu novadā.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Līgatne (upe) · Redzēt vairāk »
Lestene
Lestene ir ciems Tukuma novada Lestenes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Lestene · Redzēt vairāk »
Livosteus grandis
Livosteus grandis ir kokkosteīdu artrodiru suga.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Livosteus grandis · Redzēt vairāk »
Māls
Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Māls · Redzēt vairāk »
Mieturaļģes
''Chara hispida'' Mieturaļģes (latīniski: Charophyta) ir plaši izplatītas un bieži sastopamas dažādos biotopos visā pasaulē.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Mieturaļģes · Redzēt vairāk »
Paleontoloģija
Pārakmeņojusies ''Barracudasauroides panxianensis'' fosilija. Organismu fosilijas ir paleontologu izpētes objekti Paleontoloģija ir zinātnes nozare, kas pēta dažādu ģeoloģisko laikmetu organismu paliekas un to attīstību laika gaitā.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Paleontoloģija · Redzēt vairāk »
Plourdosteus livonicus
Plourdosteus livonicus ir plordosteīdu artrodiru suga.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Plourdosteus livonicus · Redzēt vairāk »
Plourdosteus panderi
Plourdosteus panderi ir plordosteīdu artrodiru suga.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Plourdosteus panderi · Redzēt vairāk »
Psammolepis abavica
Psammolepis abavica ir psammosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Latvijā.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Psammolepis abavica · Redzēt vairāk »
Psammolepis alata
Psammolepis alata ir psammolepju dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Psammolepis alata · Redzēt vairāk »
Psammolepis heteraster
Psammolepis heteraster ir psammosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Psammolepis heteraster · Redzēt vairāk »
Psammolepis paradoxa
Psammolepis paradoxa ir psammosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Psammolepis paradoxa · Redzēt vairāk »
Psammolepis venyukovi
Psammolepis venyukovi ir psammolepju dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Psammolepis venyukovi · Redzēt vairāk »
Psammosteji
Psammosteji (Psammosteus) (no sengr. ψαμμο — smiltis + οστεος — kauls, ādas zobiem klātās plātnes atgādina smilšu graudiņus) ir izmirušu bezžokļaiņu, psammosteīdu ģints.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Psammosteji · Redzēt vairāk »
Rauna (upe)
Rauna ir Gaujas kreisā pieteka Vidzemē, Cēsu un Smiltenes novadā.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Rauna (upe) · Redzēt vairāk »
Sedliene
Sedliene ir pazeminājums starp divām nogāzēm, kura abās pusēs pāriet ielejās.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Sedliene · Redzēt vairāk »
Sigulda
Sigulda ir pilsēta Vidzemē, Siguldas novada centrs.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Sigulda · Redzēt vairāk »
Slēdzenes pleckāji
Slēdzenes pleckāji (Articulata) ir pleckāju klase.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Slēdzenes pleckāji · Redzēt vairāk »
Smilšakmens
Devona smilšakmens nogulumi Gaujas krastā Smilšakmens ir drupiezis, kas ir veidojies, sacementējoties smiltīm.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Smilšakmens · Redzēt vairāk »
Spriņģu iezis
Spriņģu iezis ir aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Cēsu novada Līgatnes pilsētas un Līgatnes pagasta teritorijā, Gaujas kreisajā krastā augšpus Līgatnes upes ietekas, Gaujas nacionālā parka teritorijā.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Spriņģu iezis · Redzēt vairāk »
Stratotips
Amulas svītas stratotips Amulas upes krastā pie Kalnamuižas dzirnavām. Stratotips ir konkrētu nogulumu griezums no kāda atseguma vai tuvu esošu atsegumu grupas no vienas stratigrāfiskās vienības (stāva, horizonta, svītas u.c.), kuru pētnieks pirmo reizi ir izdalījis un aprakstījis, pamatojoties uz šo griezumu, kas tiek atzīmēts kā tipveida griezums.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Stratotips · Redzēt vairāk »
Stromatoporas
Stromatoporas jeb stromatoporoidejas (Stromatoporoidea) ir izmirušu koloniālu jūras bezmugurkaulnieku grupa ar ne visai skaidru sistemātisko stāvokli.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Stromatoporas · Redzēt vairāk »
Svīta (ģeoloģija)
Svīta ģeoloģijā ir vietējās stratigrāfiskās shēmas pamatvienība.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Svīta (ģeoloģija) · Redzēt vairāk »
Valtaiķi
Valtaiķi ir ciems Kuldīgas novada Laidu pagastā.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Valtaiķi · Redzēt vairāk »
Vēžskorpioni
Vēžskorpioni (Eurypterida) ir merostomātu klases apakšklase.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Vēžskorpioni · Redzēt vairāk »
Vēžveidīgie
Vēžveidīgie (Crustacea) ir posmkāju tipa apakštips.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Vēžveidīgie · Redzēt vairāk »
Venta
Venta ir upe Latvijā un Lietuvā.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Venta · Redzēt vairāk »
Vidusdevons
Vidusdevona smilšakmens atsegums pie Salacas (Neļķu klintis). Vidusdevons (D2) jeb vidējais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.
Jaunums!!: Gaujas svīta un Vidusdevons · Redzēt vairāk »
