Satura rādītājs
29 attiecības: Aleirīti, Arukilas svīta, Augšdevons, Austrumeiropas platforma, Ģeoloģiskā epoha, Ģeosinklināles, Ķīna, Živetas stāvs, Burtnieku svīta, Devons, Eifela stāvs, Gondvāna, Jūras līmenis, Jūras transgresija, Karbonāti, Kvartārs, Lagūna, Latvija, Latvijas ieliece, Māls, Narvas svīta, Nodalījums (botānika), Pērnavas svīta, Plātņu tektonika, Rietumeiropa, Salaca, Sauszeme, Smiltis, Urāli.
Aleirīti
Aleirīti (no sengr. ἄλευρον - "milti") ir irdeni drupu ieži, kas sastāv pārsvarā no kvarca, laukšpata un vizlas graudiņiem, kuru izmērs ir 0,1 — 0,01 mm (pēc citas klasifikācijas 0,05 — 0,005 mm), tādējādi granulometriski ierindojoties starp māliem un smiltīm.
Skatīt Vidusdevons un Aleirīti
Arukilas svīta
Arukilas svītas atsegums Kaļķupes krastā lejpus Puiškalna Arukilas svīta (D2ar) ir vidusdevona eifela stāva arukilas horizonta stratigrāfiskā vienība, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Kurzemes ziemeļu malu.
Skatīt Vidusdevons un Arukilas svīta
Augšdevons
Doles salā. Augšdevons (D3) jeb vēlais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.
Skatīt Vidusdevons un Augšdevons
Austrumeiropas platforma
Austrumeiropas platforma jeb Krievijas platforma ir Zemes garozas struktūra Eiropas austrumu daļā starp Norvēģijas Kaledonijas krokojuma kalniem ziemeļrietumos, Urālu hercīnajiem krokojumiem austrumos un Karpatu, Krimas, Kaukāza alpīnajām kalnu grēdām dienvidos un dienvidrietumos.
Skatīt Vidusdevons un Austrumeiropas platforma
Ģeoloģiskā epoha
Ģeoloģiskā epoha ir ģeohronoloģiskās skalas intervāls, ģeoloģiskais perioda apakšintervāls, kurš tiek sadalīts mazākās vienībās — laikmetos.
Skatīt Vidusdevons un Ģeoloģiskā epoha
Ģeosinklināles
Ģeosinklināles attīstības stadijas. 1) šaura jūra pie platformas, 2) sedimentācijas etaps, 3) oroģenētiskais etaps Ģeosinklināles ir dziļas garenas ieplakas starp kontinentālajām platformām, un to garums daudzkārt pārsniedz platumu.
Skatīt Vidusdevons un Ģeosinklināles
Ķīna
Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.
Skatīt Vidusdevons un Ķīna
Živetas stāvs
Živetas stāvs (D2gv) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas vidusdevona vienībām.
Skatīt Vidusdevons un Živetas stāvs
Burtnieku svīta
Neļķu klintis. Burtnieku svīta. Burtnieku svīta (D2br) ir vidusdevona Živetas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Kurzemes ziemeļu malu.
Skatīt Vidusdevons un Burtnieku svīta
Devons
Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).
Skatīt Vidusdevons un Devons
Eifela stāvs
Eifela stāvs (D2ef) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas vidusdevona vienībām.
Skatīt Vidusdevons un Eifela stāvs
Gondvāna
Gondvāna paleoģeogrāfijā bija viens no diviem Zemes superkontinentiem (otrs bija Laurāzija).
Skatīt Vidusdevons un Gondvāna
Jūras līmenis
20. gadsimtā jūras līmenis ir pacēlies par 20 centimetriem. Jūras līmenis ir vidējais jūras virsmas augstums pret nosacītu sākumpunktu.
Skatīt Vidusdevons un Jūras līmenis
Jūras transgresija
Bēringa zemes tilta izzušana starp Āziju un Aļasku Jūras transgresija (no "pāri iet") ir ģeoloģisks process, kurā paaugstinās jūras līmenis, krasta līnija pārvietojas uz augstākām vietām, izraisot sauszemes applūšanu.
Skatīt Vidusdevons un Jūras transgresija
Karbonāti
Karbonātjona modelis Karbonāti ir ogļskābes (H2CO3) sāļi.
Skatīt Vidusdevons un Karbonāti
Kvartārs
Kvartārs jeb antropogēns ir kainozoja ēras jaunākais periods ģeoloģiskajā laika skalā.
Skatīt Vidusdevons un Kvartārs
Lagūna
Lagūna pie Hidenzē salas Vācijas ziemeļos Lagūna (— ‘ezeriņš’) ir relatīvi sekls līcis, ko no lielākas ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) atdala ūdens sanesta zemes strēle, sēklis vai koraļļu rifs.
Skatīt Vidusdevons un Lagūna
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Vidusdevons un Latvija
Latvijas ieliece
Latvijas ieliece jeb Latvijas sedliene ir tektoniska struktūra Austrumeiropas platformā, kas aptver Latvijas austrumu daļu, Pleskavas apgabala dienvidrietumu daļu Krievijā un Baltkrievijas ziemeļrietumu daļu.
Skatīt Vidusdevons un Latvijas ieliece
Māls
Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.
Skatīt Vidusdevons un Māls
Narvas svīta
Zārtapu gravas ūdenskritums. Narvas svīta. Narvas svīta (D2nr) ir vidusdevona eifela stāva narvas horizonta stratigrāfiskā vienība, kas ir izplatīta visā valsts teritorijā un virspusē iziet tikai Kurzemes ziemeļu malā.
Skatīt Vidusdevons un Narvas svīta
Nodalījums (botānika)
Nodalījums ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība, kuru lieto botānikā, savukārt zooloģijā šai vienībai atbilst tips.
Skatīt Vidusdevons un Nodalījums (botānika)
Pērnavas svīta
Svītas atsegums Pērnavas upes krastā. Pērnavas svīta (D2pr) ir vidusdevona eifela stāva pērnavas horizonta stratigrāfiskā vienība, kas ir izplatīta visā valsts teritorijā, bet virspusē iziet tikai Igaunijas teritorijā.
Skatīt Vidusdevons un Pērnavas svīta
Plātņu tektonika
Zemes garozas plātņu kustība Plātņu tektonika ir mūsdienu ģeoloģiska teorija par litosfēras kustību.
Skatīt Vidusdevons un Plātņu tektonika
Rietumeiropa
Dienvideiropa Rietumeiropas valstis (''Westeuropa'') atbilstoši "kultūras telpas" koncepcijai Rietumeiropa ir Eiropas rietumu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Andora, Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Francija, Īrija, Lihtenšteina, Luksemburga, Monako, Nīderlande, Šveice, Vācija, kā arī autonomās Normandijas salas — Džērsija un Gērnsija, Menas Sala.
Skatīt Vidusdevons un Rietumeiropa
Salaca
Salaca ir upe Ziemeļvidzemē.
Skatīt Vidusdevons un Salaca
Sauszeme
Klusajā okeānā Sauszeme ir jebkura Zemes platība, kas pastāvīgi atrodas virs jūras līmeņa.
Skatīt Vidusdevons un Sauszeme
Smiltis
Namiba tuksnesī Smiltis ir nogulumiezis, kā arī mākslīgs materiāls, ko veido irdens mazu iežu graudiņu maisījums, kuru izmērs var būt no 0,063 līdz 2 mm.
Skatīt Vidusdevons un Smiltis
Urāli
Urāli jeb Urālu kalni (Ура́льские го́ры) ir kalnu grēda, kas atrodas galvenokārt Krievijas rietumu centrālajā daļā starp Volgas upes reģionu rietumos un Rietumsibīrijas līdzenumu austrumos.
Skatīt Vidusdevons un Urāli
Zināms kā Vidējais devons.