68 attiecības: Akantodes, Aleirīti, Aleirolīts, Antiarhi, Artrodiras, Arukilas svīta, Asterolepis estonica, Ģipsis, Ūdenstilpe, Ķīmiskais elements, Baltijas vairogs, Berilijs, Brekčija, Byssacanthus dilatatus, Cheiracanthus brevicostatus, Cheiracanthus longicostatus, Cirkonijs, Cirkons, Dažādvairodži, Daivspurzivis, Divējādelpojošās zivis, Divvākčauļi, Dolomītmerģelis, Dolomīts, Eifela stāvs, Gliemeži, Gliemeņvēži, Gliemenes, Granāti, Halīts, Hroms, Jūra, Jūras transgresija, Karbonāti, Kobalts, Kurzeme, Latvija, Laukšpats, Lingulīdu kārta, Mangāns, Māls, Merģelis, Narva (upe), Niķelis, Nostolepis kernavensis, Oksīdi, Osteolepidīdi, Pērnavas svīta, Piekraste, Pitragsupe, ..., Psammolepji, Ptychodictyon rimosum, Ptychodictyon sulcatum, Pycnosteus palaeformis, Sīkrags, Schizosteus striatus, Sedimentācija, Selenīts (minerāls), Smilšakmens, Sporas, Starspurzivis, Stratigrāfija, Stratotips, Stroncijs, Svins, Turmalīns, Vidusdevons, Vizla. Izvērst indekss (18 vairāk) »
Akantodes
Akantodes jeb žokļžaunzivis (Acanthodii) ir izmirušu zivju klase, kas dzīvoja no vēlā silūra līdz vēlā perma periodam.
Jaunums!!: Narvas svīta un Akantodes · Redzēt vairāk »
Aleirīti
Aleirīti (no sengr. ἄλευρον - "milti") ir irdeni drupu ieži, kas sastāv pārsvarā no kvarca, laukšpata un vizlas graudiņiem, kuru izmērs ir 0,1 — 0,01 mm (pēc citas klasifikācijas 0,05 — 0,005 mm), tādējādi granulometriski ierindojoties starp māliem un smiltīm.
Jaunums!!: Narvas svīta un Aleirīti · Redzēt vairāk »
Aleirolīts
Aleirolīts Aleirolīts ir sablīvējies, sacementēts nogulumiezis, kura sastāvā ir virs 50% aleirītiskā materiāla (frakcija 0,01-0,1 mm).
Jaunums!!: Narvas svīta un Aleirolīts · Redzēt vairāk »
Antiarhi
Antiarhi (Antiarchi) ir izmirušu bruņuzivju apakšklase vai virskārta, kas dzīvoja devona periodā.
Jaunums!!: Narvas svīta un Antiarhi · Redzēt vairāk »
Artrodiras
Artrodiras (Arthrodira) ir izmirušu bruņuzivju apakšklase vai kārta.
Jaunums!!: Narvas svīta un Artrodiras · Redzēt vairāk »
Arukilas svīta
Arukilas svītas atsegums Kaļķupes krastā lejpus Puiškalna Arukilas svīta (D2ar) ir vidusdevona eifela stāva arukilas horizonta stratigrāfiskā vienība, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Kurzemes ziemeļu malu.
Jaunums!!: Narvas svīta un Arukilas svīta · Redzēt vairāk »
Asterolepis estonica
Asterolepis estonica ir devona bruņuzivju suga, kas dzīvoja Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā eifela stāva narvas un arukilas svītās, un ir senākā zināmā asterolepju suga.
Jaunums!!: Narvas svīta un Asterolepis estonica · Redzēt vairāk »
Ģipsis
herbertsmitīta — piejaukumu Ģipsis (no (mageirévo) — 'vārīt', atsaucoties uz kalcinēšanu) ir izplatīts, ļoti mīksts minerāls — kalcija sulfāta dihidrāts.
Jaunums!!: Narvas svīta un Ģipsis · Redzēt vairāk »
Ūdenstilpe
Ūdenstilpe ir dabīgs vai mākslīgs zemes virsas pazeminājums, kurā ir uzkrājies ūdens.
Jaunums!!: Narvas svīta un Ūdenstilpe · Redzēt vairāk »
Ķīmiskais elements
zemes un ūdens (attēlā angļu valodā attēlota saistība starp šiem elementiem). Šāds uzskats pastāvēja līdz pat 18. un 19. gadsimtam Ķīmiskais elements ir viena veida atomu kopums, kurus nevar sadalīt sīkāk vai pārveidot citos elementos ar ķīmiskām metodēm.
Jaunums!!: Narvas svīta un Ķīmiskais elements · Redzēt vairāk »
Baltijas vairogs
Baltijas vairoga ģeoloģiskās provinces. Baltijas vairogs, saukts arī par Fenoskandijas vairogu, ir senā Baltikas kontinenta (Austrumeiropas kratona) ziemeļrietumu segments, kas atrodas Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Krievijas ziemeļrietumos un zem Baltijas jūras ziemeļu daļas.
Jaunums!!: Narvas svīta un Baltijas vairogs · Redzēt vairāk »
Berilijs
Berilijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Be un atomskaitli 4.
Jaunums!!: Narvas svīta un Berilijs · Redzēt vairāk »
Brekčija
eocēna. Brekčija ( — 'laušana') ir iezis, kas sastāv no stūrainām nenogludinātām iežu šķembām (virs 1 cm), kas iecementētas cementa masā.
Jaunums!!: Narvas svīta un Brekčija · Redzēt vairāk »
Byssacanthus dilatatus
Byssacanthus dilatatus ir devona bruņuzivju suga, kas dzīvoja Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā vidusdevona laikā.
Jaunums!!: Narvas svīta un Byssacanthus dilatatus · Redzēt vairāk »
Cheiracanthus brevicostatus
Cheiracanthus brevicostatus ir heirakantīdu akantodu suga.
Jaunums!!: Narvas svīta un Cheiracanthus brevicostatus · Redzēt vairāk »
Cheiracanthus longicostatus
Cheiracanthus longicostatus ir heirakantīdu akantodu suga.
Jaunums!!: Narvas svīta un Cheiracanthus longicostatus · Redzēt vairāk »
Cirkonijs
Cirkonijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Zr un atomskaitli 40.
Jaunums!!: Narvas svīta un Cirkonijs · Redzēt vairāk »
Cirkons
Cirkons (no (zargun) — 'zeltains') pamatsilikātu apakšklases minerāls, cirkonija ortosilikāts ZrSiO4.
Jaunums!!: Narvas svīta un Cirkons · Redzēt vairāk »
Dažādvairodži
Dažādvairodži jeb heterostraki (Heterostraci, sengr. ἕτερος+ὄστρακον "atškirīgas bruņas") ir izmirušu bezžokļaiņu pārnāšu klases (Pteraspidomorphi) apakšklase.
Jaunums!!: Narvas svīta un Dažādvairodži · Redzēt vairāk »
Daivspurzivis
Daivspurzivis (Sarcopterygii) ir relikta kaulzivju (Osteichthyes) virsklase.
Jaunums!!: Narvas svīta un Daivspurzivis · Redzēt vairāk »
Divējādelpojošās zivis
Divējādelpojošās zivis jeb dipnojas (Ceratodontae syn. Dipnoi) ir relikta kaulzivju virskārta, ar vienīgo recento kārtu — ragzobzivjveidīgās (Ceratodontiformes) plaušzivju apakšklasē (Dipnomorpha).
Jaunums!!: Narvas svīta un Divējādelpojošās zivis · Redzēt vairāk »
Divvākčauļi
Divvākčauļi jeb dubultčauļi, arī konhostraki (Concostraca) ir žaunkājvēžu klases kārta.
Jaunums!!: Narvas svīta un Divvākčauļi · Redzēt vairāk »
Dolomītmerģelis
Pļaviņu svītas dolomītmerģelis ar zivju paliekām. Dolomītmerģelis, dolomīta merģelis jeb domerīts ir mālaini karbonātisks nogulumiezis, kurā iezi veidojošais karbonātiskais minerāls ir dolomīts, kas sastāda 50—75% no ieža kopējā daudzuma, bet pārējo daļu veido māls.
Jaunums!!: Narvas svīta un Dolomītmerģelis · Redzēt vairāk »
Dolomīts
Dolomīts (arī plienakmens un radze) ir ļoti izplatīts nogulumiežu minerāls, kas pieder pie karbonātiem.
Jaunums!!: Narvas svīta un Dolomīts · Redzēt vairāk »
Eifela stāvs
Eifela stāvs (D2ef) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas vidusdevona vienībām.
Jaunums!!: Narvas svīta un Eifela stāvs · Redzēt vairāk »
Gliemeži
Gliemeži jeb vēderkāji (Gastropoda) ir sugām bagātākā gliemju tipa (Mollusca) klase.
Jaunums!!: Narvas svīta un Gliemeži · Redzēt vairāk »
Gliemeņvēži
Gliemeņvēži jeb ostrakodi (Ostracoda) ir vēžveidīgo apakštipa klase.
Jaunums!!: Narvas svīta un Gliemeņvēži · Redzēt vairāk »
Gliemenes
Gliemenes jeb divvāku gliemji (Bivalvia) ir gliemju tipa (Mollusca) klase, kuru raksturīgākā īpašība ir čaula, kas sastāv no diviem vāciņiem, kuri atrodas ķermeņa sānos, kā arī pilnīga galvas redukcija.
Jaunums!!: Narvas svīta un Gliemenes · Redzēt vairāk »
Granāti
Granāti (no — 'graudains') ir silikātu klases minerālu grupa, ko veido maisījumi no divām izomorfām rindām R2+3Al2(SiO4)3 un Ca3R3+2(SiO4)3.
Jaunums!!: Narvas svīta un Granāti · Redzēt vairāk »
Halīts
Halīts (gr. ἅλς — sāls) jeb akmenssāls ir hlorīdu klases minerāls ar nātrija hlorīda (NaCl) kristālisko formu.
Jaunums!!: Narvas svīta un Halīts · Redzēt vairāk »
Hroms
Hroms ir ķīmiskais elements ar simbolu Cr un atomskaitli 24.
Jaunums!!: Narvas svīta un Hroms · Redzēt vairāk »
Jūra
300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.
Jaunums!!: Narvas svīta un Jūra · Redzēt vairāk »
Jūras transgresija
Bēringa zemes tilta izzušana starp Āziju un Aļasku Jūras transgresija (no "pāri iet") ir ģeoloģisks process, kurā paaugstinās jūras līmenis, krasta līnija pārvietojas uz augstākām vietām, izraisot sauszemes applūšanu.
Jaunums!!: Narvas svīta un Jūras transgresija · Redzēt vairāk »
Karbonāti
Karbonātjona modelis Karbonāti ir ogļskābes (H2CO3) sāļi.
Jaunums!!: Narvas svīta un Karbonāti · Redzēt vairāk »
Kobalts
Kobalts ir ķīmiskais elements ar simbolu Co un atomskaitli 27.
Jaunums!!: Narvas svīta un Kobalts · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Narvas svīta un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Narvas svīta un Latvija · Redzēt vairāk »
Laukšpats
Laukšpats — mikroklīns Laukšpats ir jēdziens, kas apzīmē nozīmīgu iežus veidojošu minerālu grupu.
Jaunums!!: Narvas svīta un Laukšpats · Redzēt vairāk »
Lingulīdu kārta
Lingulīdu kārta (Lingulida) ir bezslēdzenes pleckāju kārta.
Jaunums!!: Narvas svīta un Lingulīdu kārta · Redzēt vairāk »
Mangāns
Mangāns ir ķīmiskais elements ar simbolu Mn un atomskaitli 25.
Jaunums!!: Narvas svīta un Mangāns · Redzēt vairāk »
Māls
Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.
Jaunums!!: Narvas svīta un Māls · Redzēt vairāk »
Merģelis
silūra merģelī. Merģelis ir mālains karbonātisks nogulumiezis, kas satur 50—75% kalcija karbonātu un 25—50% sālsskābē nešķīstošu atlikumu, ko veido silīcija dioksīds, alumīnija, dzelzs u.c. oksīdi.
Jaunums!!: Narvas svīta un Merģelis · Redzēt vairāk »
Narva (upe)
Narva ir Igaunijas un Krievijas robežupe visā tās garumā.
Jaunums!!: Narvas svīta un Narva (upe) · Redzēt vairāk »
Niķelis
Niķelis ir ķīmiskais elements ar simbolu Ni un atomskaitli 28.
Jaunums!!: Narvas svīta un Niķelis · Redzēt vairāk »
Nostolepis kernavensis
Nostolepis kernavensis ir klimatiīdu akantodu suga.
Jaunums!!: Narvas svīta un Nostolepis kernavensis · Redzēt vairāk »
Oksīdi
Silīcija dioksīds (SiO2) — viens no pasaulē izplatītākajiem oksīdiem Oksīdi ir elementu binārie savienojumi ar skābekli.
Jaunums!!: Narvas svīta un Oksīdi · Redzēt vairāk »
Osteolepidīdi
Osteolepidīdi (Osteolepididae) ir viena no osteolepjveidīgo kārtas (Osteolepiformes) dzimtām.
Jaunums!!: Narvas svīta un Osteolepidīdi · Redzēt vairāk »
Pērnavas svīta
Svītas atsegums Pērnavas upes krastā. Pērnavas svīta (D2pr) ir vidusdevona eifela stāva pērnavas horizonta stratigrāfiskā vienība, kas ir izplatīta visā valsts teritorijā, bet virspusē iziet tikai Igaunijas teritorijā.
Jaunums!!: Narvas svīta un Pērnavas svīta · Redzēt vairāk »
Piekraste
Atlantijas okeāna Brazīlijas piekraste Piekraste ir jūras vai iekšzemes ūdenstilpes krastam pieguļoša sauszemes teritorija, kur vērojamas ūdens baseina darbības pēdas.
Jaunums!!: Narvas svīta un Piekraste · Redzēt vairāk »
Pitragsupe
Pitragsupe (arī Pitragupe, augštecē Kukšupe) ir Baltijas jūrā (Irbes šaurumā) ietekoša upe Talsu novadā.
Jaunums!!: Narvas svīta un Pitragsupe · Redzēt vairāk »
Psammolepji
Psammolepji (Psammolepis) (no sengr. ψαμμο - smiltis + λεπίς - zvīņas, zvīņu ādas zobi atgādina smilšu graudiņus) ir bezžokļaiņu izmirušās Psammosteju apakškārtas ģints.
Jaunums!!: Narvas svīta un Psammolepji · Redzēt vairāk »
Ptychodictyon rimosum
Ptychodictyon rimosum ir diplakantīdu akantodu suga.
Jaunums!!: Narvas svīta un Ptychodictyon rimosum · Redzēt vairāk »
Ptychodictyon sulcatum
Ptychodictyon sulcatum ir diplakantīdu akantodu suga.
Jaunums!!: Narvas svīta un Ptychodictyon sulcatum · Redzēt vairāk »
Pycnosteus palaeformis
Pycnosteus palaeformis ir piknosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Igaunijā.
Jaunums!!: Narvas svīta un Pycnosteus palaeformis · Redzēt vairāk »
Sīkrags
Sīkrags ir ciems Talsu novada Kolkas pagastā, Irbes šauruma krastā.
Jaunums!!: Narvas svīta un Sīkrags · Redzēt vairāk »
Schizosteus striatus
Schizosteus striatus ir piknosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Igaunijā.
Jaunums!!: Narvas svīta un Schizosteus striatus · Redzēt vairāk »
Sedimentācija
Klusajā okeānā pie Kalifornijas krastiem. Sedimentācija (no — 'nogulsnes') jeb nogulsnēšanās ir visu veidu nogulumu veidošanās dabiskos apstākļos nogulumu materiālam pārejot no kustīga vai suspendēta stāvokļa ūdens vai gaisa vidē nekustīgos nogulumos.
Jaunums!!: Narvas svīta un Sedimentācija · Redzēt vairāk »
Selenīts (minerāls)
Selenīts Selenīts ir minerāla - ģipša paveids.
Jaunums!!: Narvas svīta un Selenīts (minerāls) · Redzēt vairāk »
Smilšakmens
Devona smilšakmens nogulumi Gaujas krastā Smilšakmens ir drupiezis, kas ir veidojies, sacementējoties smiltīm.
Jaunums!!: Narvas svīta un Smilšakmens · Redzēt vairāk »
Sporas
askos mikroskopā Dārza atmatenes bazīdijsporas uz bazīdijām Parastās aļņpapardes (''Asplenium scolopendrium'') sporangiju kopas ar sporām lapu apakšpusē Nereti sporām ir īpatnēja virsma, kas palīdz atšķirt dažādas sugas. Trifeļu dzimtas sēnes ''Tuber oregonense'' sporas Sporas ir īpašas šūnas, kas nodrošina daudzu organismu vairošanos vai izdzīvošanu.
Jaunums!!: Narvas svīta un Sporas · Redzēt vairāk »
Starspurzivis
Starspurzivis (Actinopterygii) ir lielākā kaulzivju virsklase.
Jaunums!!: Narvas svīta un Starspurzivis · Redzēt vairāk »
Stratigrāfija
Piroklastiskie slāņi ''La Tarta del Teide'' Tenerifē, Kanāriju salās Stratigrāfija (— ‘segums’, ‘slānis’) ir ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas slāņu veidošanās vēsturisko secību un izplatību.
Jaunums!!: Narvas svīta un Stratigrāfija · Redzēt vairāk »
Stratotips
Amulas svītas stratotips Amulas upes krastā pie Kalnamuižas dzirnavām. Stratotips ir konkrētu nogulumu griezums no kāda atseguma vai tuvu esošu atsegumu grupas no vienas stratigrāfiskās vienības (stāva, horizonta, svītas u.c.), kuru pētnieks pirmo reizi ir izdalījis un aprakstījis, pamatojoties uz šo griezumu, kas tiek atzīmēts kā tipveida griezums.
Jaunums!!: Narvas svīta un Stratotips · Redzēt vairāk »
Stroncijs
Stroncijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Sr un atomskaitli 38.
Jaunums!!: Narvas svīta un Stroncijs · Redzēt vairāk »
Svins
Svins ir ķīmiskais elements ar simbolu Pb un atomskaitli 82.
Jaunums!!: Narvas svīta un Svins · Redzēt vairāk »
Turmalīns
Ap 8,2 cm garš polihroms turmalīna kristāls Turmalīns (no — 'pelnus pievelkošais akmens') ir termins, ar ko apzīmē radniecīga ķīmiskā sastāva un kristāliskās struktūras minerālu grupu.
Jaunums!!: Narvas svīta un Turmalīns · Redzēt vairāk »
Vidusdevons
Vidusdevona smilšakmens atsegums pie Salacas (Neļķu klintis). Vidusdevons (D2) jeb vidējais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.
Jaunums!!: Narvas svīta un Vidusdevons · Redzēt vairāk »
Vizla
Vizla ir silikātu grupas minerāls, precīzāk, filosilikāts.
Jaunums!!: Narvas svīta un Vizla · Redzēt vairāk »