Ātrāk nekā pārlūku!
20 attiecības: Apakšžoklis, Apakšdevons, Astes spura, Atslēgas kauls, Augšdelma kauls, Aukslējas, Galva, Galvaskauss, Karbons, Krūšu spura, Mugurkauls, Osteolepjveidīgās, Paleozojs, Perms, Plecu josla, Skriemeļi, Vaigi, Zivis, Zobi, Zvīņas.
Apakšžoklis
Apakšžoklis (mandibula) ir nepāra, cilvēka galvaskausa sejas daļas kauls, tas ir vienīgais kustīgais kaulu savienojums galvaskausā.
Jaunums!!: Osteolepidīdi un Apakšžoklis · Redzēt vairāk »
Apakšdevons
apakšdevona epohā mūsdienu Ziemeļeiropas un Ziemeļamerikas teritorijā. Parādīti senie Baltikas, Avalonijas un Laurentijas kontinenti. Apakšdevons (D1) ir devona perioda epoha (agrais devons), kā arī devona sistēmas nodalījums (apakšējais devons).
Jaunums!!: Osteolepidīdi un Apakšdevons · Redzēt vairāk »
Astes spura
Haizivs (''Carcharhinus amblyrhynchos'') astes spura. Astes spura ir peldspura, kas atrodas ūdensdzīvnieku ķermeņa aizmugurējā galā un kalpo par galveno pārvietošanās orgānu ūdenī.
Jaunums!!: Osteolepidīdi un Astes spura · Redzēt vairāk »
Atslēgas kauls
Atslēgas kauls (Clavicula) ir pāra, augšējās ekstremitātes plecu joslas kauls.
Jaunums!!: Osteolepidīdi un Atslēgas kauls · Redzēt vairāk »
Augšdelma kauls
Augšdelma kauls jeb pleca kauls ir augšējās brīvās ekstremitātes kauls; tas ir pāra, garais cauruļveida kauls.
Jaunums!!: Osteolepidīdi un Augšdelma kauls · Redzēt vairāk »
Aukslējas
Aukslējas ir cilvēku un dzīvnieku mutes dobuma augšējā daļa.
Jaunums!!: Osteolepidīdi un Aukslējas · Redzēt vairāk »
Galva
200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.
Jaunums!!: Osteolepidīdi un Galva · Redzēt vairāk »
Galvaskauss
Suņa galvaskauss Kaķa galvaskauss Zirga galvaskauss Galvaskauss ir kaulu veidojums, kas ir sastopams cilvēkiem un daudziem dzīvniekiem.
Jaunums!!: Osteolepidīdi un Galvaskauss · Redzēt vairāk »
Karbons
Karbons bija piektais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 60 miljonus gadu (358,9 ± 0,4 — 298,9 ± 0,15 Ma).
Jaunums!!: Osteolepidīdi un Karbons · Redzēt vairāk »
Krūšu spura
Zivs (''Etheostoma osburni'') ar izplestu krūšu spuru. Krūšu spuras ir zivju pāra spuras, kas atrodas abos zivju sānos uzreiz aiz galvas daļas (aiz žaunu vāka vai žaunu spraugām).
Jaunums!!: Osteolepidīdi un Krūšu spura · Redzēt vairāk »
Mugurkauls
Cilvēka mugurkauls Mugurkauls (Columna vertebralis) ir galvenais ķermeņa balsts.
Jaunums!!: Osteolepidīdi un Mugurkauls · Redzēt vairāk »
Osteolepjveidīgās
Osteolepjveidīgās (Osteolepiformes) ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) kārtām.
Jaunums!!: Osteolepidīdi un Osteolepjveidīgās · Redzēt vairāk »
Paleozojs
Devona periodā radušies pirmatnējie augi mākslinieka skatījumā Paleozojs (palaios — ‘sens, vecs’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās 6 ģeoloģiskajos periodos: kembrijā, ordovikā, silūrā, devonā, karbonā un permā.
Jaunums!!: Osteolepidīdi un Paleozojs · Redzēt vairāk »
Perms
Perms ir sestais (pēdējais) ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 47 miljonus gadu (no 298,9 ± 0,2 līdz 252,2 ± 0,5 Ma).
Jaunums!!: Osteolepidīdi un Perms · Redzēt vairāk »
Plecu josla
Plecu joslas kauli (iekrāsoti) Plecu josla (cingulum membri superioris) savieno rokas ar rumpi.
Jaunums!!: Osteolepidīdi un Plecu josla · Redzēt vairāk »
Skriemeļi
Cilvēka krūšu skriemelis Skriemeļi (Vertebrae) ir neliela izmēra kauli, kas, savienojoties kopā ar starpskriemeļu diskiem, veido mugurkaulu.
Jaunums!!: Osteolepidīdi un Skriemeļi · Redzēt vairāk »
Vaigi
Meitene ar lieliem vaigiem Vaigi ir sejas daļa katrā pusē degunam līdz ausīm.
Jaunums!!: Osteolepidīdi un Vaigi · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Osteolepidīdi un Zivis · Redzēt vairāk »
Zobi
Zobu priekšpuse Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku.
Jaunums!!: Osteolepidīdi un Zobi · Redzēt vairāk »
Zvīņas
Zvīņas jeb zvīņojums ir dažu dzīvo organismu grupu ārējais pārklājums, kas veidots no raga (amniotiem) vai kaula (zivīm) plātnītēm - zvīņām.
Jaunums!!: Osteolepidīdi un Zvīņas · Redzēt vairāk »
