Ātrāk nekā pārlūku!
63 attiecības: Akantodes, Akmens, Aleirolīts, Antiarhi, Apatīts, Asterolepis estonica, Augi, Šlītere, Baltijas sineklīze, Bezžokļaiņi, Bezmugurkaulnieki, Bruņuzivis, Burtnieku svīta, Byssacanthus dilatatus, Cirkons, Coccosteus grossi, Dažādvairodži, Daivspurzivis, Divvākčauļi, Drupieži, Eifela stāvs, Emajegi, Fosfāti, Fosilijas, Ganosteus artus, Gliemeņvēži, Gliemenes, Granāti, Hidrovizlas, Hlorīti, Iežu tekstūra, Igaunija, Jūras transgresija, Kaļķi, Kaolinīts, Konglomerāts (iezis), Kurzeme, Kvarcs, Latvija, Latvijas ieliece, Laukšpats, Lingulīdu kārta, Māls, Merģelis, Mieturaļģes, Narvas svīta, Oogoniji, Psammolepji, Pycnosteus palaeformis, Pycnosteus pauli, ..., Schizosteus striatus, Sedimentācija, Smilšakmens, Sporas, Stratigrāfija, Tartu, Tartuosteji, Tartuosteus giganteus, Tartuosteus maximus, Turmalīns, Vidusdevons, Vizla, Zivis. Izvērst indekss (13 vairāk) »
Akantodes
Akantodes jeb žokļžaunzivis (Acanthodii) ir izmirušu zivju klase, kas dzīvoja no vēlā silūra līdz vēlā perma periodam.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Akantodes · Redzēt vairāk »
Akmens
Latvijā lielākais laukakmens — Nīcgales Lielais akmens Pludmales oļi Akmens ir ciets, ūdenī nešķīstošs nemetālisks iezis vai tā gabals.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Akmens · Redzēt vairāk »
Aleirolīts
Aleirolīts Aleirolīts ir sablīvējies, sacementēts nogulumiezis, kura sastāvā ir virs 50% aleirītiskā materiāla (frakcija 0,01-0,1 mm).
Jaunums!!: Arukilas svīta un Aleirolīts · Redzēt vairāk »
Antiarhi
Antiarhi (Antiarchi) ir izmirušu bruņuzivju apakšklase vai virskārta, kas dzīvoja devona periodā.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Antiarhi · Redzēt vairāk »
Apatīts
Apatīts Apatīti (no — 'meloju') ir fosfātu klases minerālu kopums, ar kopējo ķīmisko formulu Ca10(PO4)6(OH,F,Cl)2.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Apatīts · Redzēt vairāk »
Asterolepis estonica
Asterolepis estonica ir devona bruņuzivju suga, kas dzīvoja Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā eifela stāva narvas un arukilas svītās, un ir senākā zināmā asterolepju suga.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Asterolepis estonica · Redzēt vairāk »
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Augi · Redzēt vairāk »
Šlītere
Šlītere (agrāk arī Slītere) ir ciems Talsu novada Dundagas pagastā.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Šlītere · Redzēt vairāk »
Baltijas sineklīze
Baltijas sineklīze, arī Polijas-Lietuvas ieplaka, ir viena no lielākajām Austrumeiropas platformas struktūrām, kas aptver Igaunijas dienvidrietumu daļu, Latvijas centrālo un rietumu daļu, Lietuvas centrālo un rietumu daļu, Krievijas Kaļiņingradas apgabalu, Polijas ziemeļaustrumu daļu un šīm teritorijām pieguļošo Baltijas jūras akvatoriju.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Baltijas sineklīze · Redzēt vairāk »
Bezžokļaiņi
Bezžokļaiņi, iekšžauņi (Agnatha, Entobranchiata) — hordaiņu tipa, mugurkaulnieku apakštipa infratips.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Bezžokļaiņi · Redzēt vairāk »
Bezmugurkaulnieki
Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Bezmugurkaulnieki · Redzēt vairāk »
Bruņuzivis
Bruņuzivis (Placodermi) ir izmirusi žokļaiņu klase.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Bruņuzivis · Redzēt vairāk »
Burtnieku svīta
Neļķu klintis. Burtnieku svīta. Burtnieku svīta (D2br) ir vidusdevona Živetas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Kurzemes ziemeļu malu.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Burtnieku svīta · Redzēt vairāk »
Byssacanthus dilatatus
Byssacanthus dilatatus ir devona bruņuzivju suga, kas dzīvoja Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā vidusdevona laikā.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Byssacanthus dilatatus · Redzēt vairāk »
Cirkons
Cirkons (no (zargun) — 'zeltains') pamatsilikātu apakšklases minerāls, cirkonija ortosilikāts ZrSiO4.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Cirkons · Redzēt vairāk »
Coccosteus grossi
Coccosteus grossi ir kokkosteīdu artrodiru suga.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Coccosteus grossi · Redzēt vairāk »
Dažādvairodži
Dažādvairodži jeb heterostraki (Heterostraci, sengr. ἕτερος+ὄστρακον "atškirīgas bruņas") ir izmirušu bezžokļaiņu pārnāšu klases (Pteraspidomorphi) apakšklase.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Dažādvairodži · Redzēt vairāk »
Daivspurzivis
Daivspurzivis (Sarcopterygii) ir relikta kaulzivju (Osteichthyes) virsklase.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Daivspurzivis · Redzēt vairāk »
Divvākčauļi
Divvākčauļi jeb dubultčauļi, arī konhostraki (Concostraca) ir žaunkājvēžu klases kārta.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Divvākčauļi · Redzēt vairāk »
Drupieži
Konglomerāts Drupieži, arī klastiskie jeb terigēnie ieži ir nogulumieži, kas pilnībā vai pārsvarā sastāv no dažādu iežu un minerālu lauskām (daļiņām).
Jaunums!!: Arukilas svīta un Drupieži · Redzēt vairāk »
Eifela stāvs
Eifela stāvs (D2ef) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas vidusdevona vienībām.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Eifela stāvs · Redzēt vairāk »
Emajegi
Emajegi ir upe Igaunijā, kas iztek no Vertsjerva un ietek Peipusa ezerā.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Emajegi · Redzēt vairāk »
Fosfāti
Fosfāta jons Fosfāti ir fosforskābes sāļi.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Fosfāti · Redzēt vairāk »
Fosilijas
cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Fosilijas · Redzēt vairāk »
Ganosteus artus
Ganosteus artus ir piknosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Igaunijā.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Ganosteus artus · Redzēt vairāk »
Gliemeņvēži
Gliemeņvēži jeb ostrakodi (Ostracoda) ir vēžveidīgo apakštipa klase.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Gliemeņvēži · Redzēt vairāk »
Gliemenes
Gliemenes jeb divvāku gliemji (Bivalvia) ir gliemju tipa (Mollusca) klase, kuru raksturīgākā īpašība ir čaula, kas sastāv no diviem vāciņiem, kuri atrodas ķermeņa sānos, kā arī pilnīga galvas redukcija.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Gliemenes · Redzēt vairāk »
Granāti
Granāti (no — 'graudains') ir silikātu klases minerālu grupa, ko veido maisījumi no divām izomorfām rindām R2+3Al2(SiO4)3 un Ca3R3+2(SiO4)3.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Granāti · Redzēt vairāk »
Hidrovizlas
Hidrovizla vermikulīts. Hidrovizlas ir silikātu klases minerālu grupa, kas no vizlas atšķiras ar lielāku saistīta ūdens daudzumu, kas viegli zūd, to uzsildot, un ar mazāku katjonu saturu, kas veido saites starp slāņiem.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Hidrovizlas · Redzēt vairāk »
Hlorīti
Hlorīti (no (khlōrós) — 'zaļš') ir vizlveidīgu minerālu grupa silikātu klasē un filosilikātu apakšklasē.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Hlorīti · Redzēt vairāk »
Iežu tekstūra
Iežu tekstūra (no textura — audums, pinums) ir iežu uzbūves īpašību kopums, kuru nosaka to sastāvdaļu orientācija, relatīvais izvietojums un sadalījums.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Iežu tekstūra · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Igaunija · Redzēt vairāk »
Jūras transgresija
Bēringa zemes tilta izzušana starp Āziju un Aļasku Jūras transgresija (no "pāri iet") ir ģeoloģisks process, kurā paaugstinās jūras līmenis, krasta līnija pārvietojas uz augstākām vietām, izraisot sauszemes applūšanu.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Jūras transgresija · Redzēt vairāk »
Kaļķi
Kaļķi var būt.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Kaļķi · Redzēt vairāk »
Kaolinīts
Kaolinīts ir minerāls no slāņaino silikātu apakšklases.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Kaolinīts · Redzēt vairāk »
Konglomerāts (iezis)
Konglomerāts. Konglomerāts (— 'savācu ciešā kaudzē') ir iezis, kas sastāv no noapaļotām dažādu iežu atlūzām, un būtībā ir sacementētu oļu masa.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Konglomerāts (iezis) · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Kvarcs
Kvarcs — viens no visplašāk izplatītajiem minerāliem.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Kvarcs · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas ieliece
Latvijas ieliece jeb Latvijas sedliene ir tektoniska struktūra Austrumeiropas platformā, kas aptver Latvijas austrumu daļu, Pleskavas apgabala dienvidrietumu daļu Krievijā un Baltkrievijas ziemeļrietumu daļu.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Latvijas ieliece · Redzēt vairāk »
Laukšpats
Laukšpats — mikroklīns Laukšpats ir jēdziens, kas apzīmē nozīmīgu iežus veidojošu minerālu grupu.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Laukšpats · Redzēt vairāk »
Lingulīdu kārta
Lingulīdu kārta (Lingulida) ir bezslēdzenes pleckāju kārta.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Lingulīdu kārta · Redzēt vairāk »
Māls
Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Māls · Redzēt vairāk »
Merģelis
silūra merģelī. Merģelis ir mālains karbonātisks nogulumiezis, kas satur 50—75% kalcija karbonātu un 25—50% sālsskābē nešķīstošu atlikumu, ko veido silīcija dioksīds, alumīnija, dzelzs u.c. oksīdi.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Merģelis · Redzēt vairāk »
Mieturaļģes
''Chara hispida'' Mieturaļģes (latīniski: Charophyta) ir plaši izplatītas un bieži sastopamas dažādos biotopos visā pasaulē.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Mieturaļģes · Redzēt vairāk »
Narvas svīta
Zārtapu gravas ūdenskritums. Narvas svīta. Narvas svīta (D2nr) ir vidusdevona eifela stāva narvas horizonta stratigrāfiskā vienība, kas ir izplatīta visā valsts teritorijā un virspusē iziet tikai Kurzemes ziemeļu malā.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Narvas svīta · Redzēt vairāk »
Oogoniji
Oogoniji ir primārās dzimumšūnas, kas ovoģenēzes vairošanās periodā vairākkārt dalās.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Oogoniji · Redzēt vairāk »
Psammolepji
Psammolepji (Psammolepis) (no sengr. ψαμμο - smiltis + λεπίς - zvīņas, zvīņu ādas zobi atgādina smilšu graudiņus) ir bezžokļaiņu izmirušās Psammosteju apakškārtas ģints.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Psammolepji · Redzēt vairāk »
Pycnosteus palaeformis
Pycnosteus palaeformis ir piknosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Igaunijā.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Pycnosteus palaeformis · Redzēt vairāk »
Pycnosteus pauli
Pycnosteus pauli ir piknosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Igaunijā.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Pycnosteus pauli · Redzēt vairāk »
Schizosteus striatus
Schizosteus striatus ir piknosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Igaunijā.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Schizosteus striatus · Redzēt vairāk »
Sedimentācija
Klusajā okeānā pie Kalifornijas krastiem. Sedimentācija (no — 'nogulsnes') jeb nogulsnēšanās ir visu veidu nogulumu veidošanās dabiskos apstākļos nogulumu materiālam pārejot no kustīga vai suspendēta stāvokļa ūdens vai gaisa vidē nekustīgos nogulumos.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Sedimentācija · Redzēt vairāk »
Smilšakmens
Devona smilšakmens nogulumi Gaujas krastā Smilšakmens ir drupiezis, kas ir veidojies, sacementējoties smiltīm.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Smilšakmens · Redzēt vairāk »
Sporas
askos mikroskopā Dārza atmatenes bazīdijsporas uz bazīdijām Parastās aļņpapardes (''Asplenium scolopendrium'') sporangiju kopas ar sporām lapu apakšpusē Nereti sporām ir īpatnēja virsma, kas palīdz atšķirt dažādas sugas. Trifeļu dzimtas sēnes ''Tuber oregonense'' sporas Sporas ir īpašas šūnas, kas nodrošina daudzu organismu vairošanos vai izdzīvošanu.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Sporas · Redzēt vairāk »
Stratigrāfija
Piroklastiskie slāņi ''La Tarta del Teide'' Tenerifē, Kanāriju salās Stratigrāfija (— ‘segums’, ‘slānis’) ir ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas slāņu veidošanās vēsturisko secību un izplatību.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Stratigrāfija · Redzēt vairāk »
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Tartu · Redzēt vairāk »
Tartuosteji
Tartuosteji (Tartuosteus; nosaukums no Tartu, Igaunijas pilsētas) ir bezžokļaiņu izmirušās psammosteju apakškārtas ģints.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Tartuosteji · Redzēt vairāk »
Tartuosteus giganteus
Tartuosteus giganteus ir piknosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja vidusdevonā, Igaunijā.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Tartuosteus giganteus · Redzēt vairāk »
Tartuosteus maximus
Tartuosteus maximus ir piknosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Tartuosteus maximus · Redzēt vairāk »
Turmalīns
Ap 8,2 cm garš polihroms turmalīna kristāls Turmalīns (no — 'pelnus pievelkošais akmens') ir termins, ar ko apzīmē radniecīga ķīmiskā sastāva un kristāliskās struktūras minerālu grupu.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Turmalīns · Redzēt vairāk »
Vidusdevons
Vidusdevona smilšakmens atsegums pie Salacas (Neļķu klintis). Vidusdevons (D2) jeb vidējais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Vidusdevons · Redzēt vairāk »
Vizla
Vizla ir silikātu grupas minerāls, precīzāk, filosilikāts.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Vizla · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Arukilas svīta un Zivis · Redzēt vairāk »
