Satura rādītājs
66 attiecības: Abava, Akantodes, Akmens, Aleirolīts, Antiarhi, Artrodiras, Arukilas svīta, Autohtons, Ķurmrags, Živetas stāvs, Bentoss, Bezžokļaiņi, Bezmugurkaulnieki, Bezslēdzenes pleckāji, Bruņuzivis, Burtnieki, Burtnieks, Byssacanthus dilatatus, Cirkons, Coccosteus marcae, Dažādvairodži, Dūņas, Dipteri, Divvākčauļi, Drupieži, Eifela stāvs, Ekosistēma, Ganosteus stellatus, Gaujas svīta, Ginkgolepis tenericostatus, Gliemeņvēži, Gulbenes ieplaka, Igaunija, Karbonāti, Kaulzivis, Kontinentālais šelfs, Kurzeme, Kvarcs, Latvija, Lūrmaņu atsegumi, Lingulīdu kārta, Māls, Oglekļa dioksīds, Otiņspures, Paleontoloģija, Pāle, Pēteris Liepiņš (ģeologs), Pleskavas apgabals, Plordosteji, Psammosteīdas, ... Izvērst indekss (16 vairāk) »
Abava
Abava ir upe Latvijā, Ventas labā krasta pieteka (lielākā Ventas pieteka).
Skatīt Burtnieku svīta un Abava
Akantodes
Akantodes jeb žokļžaunzivis (Acanthodii) ir izmirušu zivju klase, kas dzīvoja no vēlā silūra līdz vēlā perma periodam.
Skatīt Burtnieku svīta un Akantodes
Akmens
Latvijā lielākais laukakmens — Nīcgales Lielais akmens Pludmales oļi Akmens ir ciets, ūdenī nešķīstošs nemetālisks iezis vai tā gabals.
Skatīt Burtnieku svīta un Akmens
Aleirolīts
Aleirolīts Aleirolīts ir sablīvējies, sacementēts nogulumiezis, kura sastāvā ir virs 50% aleirītiskā materiāla (frakcija 0,01-0,1 mm).
Skatīt Burtnieku svīta un Aleirolīts
Antiarhi
Antiarhi (Antiarchi) ir izmirušu bruņuzivju apakšklase vai virskārta, kas dzīvoja devona periodā.
Skatīt Burtnieku svīta un Antiarhi
Artrodiras
Artrodiras (Arthrodira) ir izmirušu bruņuzivju apakšklase vai kārta.
Skatīt Burtnieku svīta un Artrodiras
Arukilas svīta
Arukilas svītas atsegums Kaļķupes krastā lejpus Puiškalna Arukilas svīta (D2ar) ir vidusdevona eifela stāva arukilas horizonta stratigrāfiskā vienība, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Kurzemes ziemeļu malu.
Skatīt Burtnieku svīta un Arukilas svīta
Autohtons
Japānā Autohtoni ir kādas noteiktas zemes pamatiedzīvotāji jeb pirmiedzīvotāji. Šo terminu izmanto gan kā lietvārdu, gan kā īpašības vārdu, piemēram, "autohtonās minoritātes". Bioloģijā par autohtoniem sauc organismus, kas evolūcijas procesā ir izveidojušies kādā apvidū vai arī tajā dzīvojuši senos laikos un dzīvo tur joprojām.
Skatīt Burtnieku svīta un Autohtons
Ķurmrags
Ķurmrags ir zemesrags Rīgas līča Vidzemes piekrastē Limbažu novada Liepupes pagastā.
Skatīt Burtnieku svīta un Ķurmrags
Živetas stāvs
Živetas stāvs (D2gv) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas vidusdevona vienībām.
Skatīt Burtnieku svīta un Živetas stāvs
Bentoss
Bentosa paraugs palielinājumā Bentoss ((bentos) — 'dziļums') ir organismu kopums, kas dzīvo ūdenstilpju gruntī vai uz grunts, kā arī uz zemūdens priekšmetiem.
Skatīt Burtnieku svīta un Bentoss
Bezžokļaiņi
Bezžokļaiņi, iekšžauņi (Agnatha, Entobranchiata) — hordaiņu tipa, mugurkaulnieku apakštipa infratips.
Skatīt Burtnieku svīta un Bezžokļaiņi
Bezmugurkaulnieki
Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.
Skatīt Burtnieku svīta un Bezmugurkaulnieki
Bezslēdzenes pleckāji
Bezslēdzenes pleckāji (Inarticulata) ir pleckāju klase.
Skatīt Burtnieku svīta un Bezslēdzenes pleckāji
Bruņuzivis
Bruņuzivis (Placodermi) ir izmirusi žokļaiņu klase.
Skatīt Burtnieku svīta un Bruņuzivis
Burtnieki
Burtnieki ir apdzīvota vieta Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka ezera dienvidu krastā.
Skatīt Burtnieku svīta un Burtnieki
Burtnieks
Burtnieks (saukts arī par Burtnieka ezeru) ir ceturtais lielākais ezers Latvijā.
Skatīt Burtnieku svīta un Burtnieks
Byssacanthus dilatatus
Byssacanthus dilatatus ir devona bruņuzivju suga, kas dzīvoja Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā vidusdevona laikā.
Skatīt Burtnieku svīta un Byssacanthus dilatatus
Cirkons
Cirkons (no (zargun) — 'zeltains') pamatsilikātu apakšklases minerāls, cirkonija ortosilikāts ZrSiO4.
Skatīt Burtnieku svīta un Cirkons
Coccosteus marcae
Coccosteus marcae ir kokkosteīdu artrodiru suga.
Skatīt Burtnieku svīta un Coccosteus marcae
Dažādvairodži
Dažādvairodži jeb heterostraki (Heterostraci, sengr. ἕτερος+ὄστρακον "atškirīgas bruņas") ir izmirušu bezžokļaiņu pārnāšu klases (Pteraspidomorphi) apakšklase.
Skatīt Burtnieku svīta un Dažādvairodži
Dūņas
Dūņas ūdenstilpes krastā. Dūņas ir smalkgraudains, mīksts, organogēns drupiezis, kas sastāv no minerālo un organisko vielu maisījuma, kas nogulsnējas ūdenstilpju dibenā.
Skatīt Burtnieku svīta un Dūņas
Dipteri
Dipteri (Dipterus) ir izmirušu dipterīdveidīgo zivju ģints no divējādelpojošo zivju virskārtas.
Skatīt Burtnieku svīta un Dipteri
Divvākčauļi
Divvākčauļi jeb dubultčauļi, arī konhostraki (Concostraca) ir žaunkājvēžu klases kārta.
Skatīt Burtnieku svīta un Divvākčauļi
Drupieži
Konglomerāts Drupieži, arī klastiskie jeb terigēnie ieži ir nogulumieži, kas pilnībā vai pārsvarā sastāv no dažādu iežu un minerālu lauskām (daļiņām).
Skatīt Burtnieku svīta un Drupieži
Eifela stāvs
Eifela stāvs (D2ef) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas vidusdevona vienībām.
Skatīt Burtnieku svīta un Eifela stāvs
Ekosistēma
Koraļļu rifi — zemūdens ekosistēma Ekosistēma (— ‘māja’ + sistēma) ir biosfēras pamatvienība, kuru veido noteikti dzīvie organismi (biocenoze) un nedzīvā apkārtējā vide (biotops), kurā tie dzīvo.
Skatīt Burtnieku svīta un Ekosistēma
Ganosteus stellatus
Ganosteus stellatus ir piknosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā.
Skatīt Burtnieku svīta un Ganosteus stellatus
Gaujas svīta
Ērgļu klintis. Gaujas svīta. Gaujas svīta (D3gj) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Latvijas ziemeļu un dienvidaustrumu malu.
Skatīt Burtnieku svīta un Gaujas svīta
Ginkgolepis tenericostatus
Ginkgolepis tenericostatus ir heirakantīdu akantodu suga.
Skatīt Burtnieku svīta un Ginkgolepis tenericostatus
Gliemeņvēži
Gliemeņvēži jeb ostrakodi (Ostracoda) ir vēžveidīgo apakštipa klase.
Skatīt Burtnieku svīta un Gliemeņvēži
Gulbenes ieplaka
Gulbenes ieplaka jeb Gulbenes depresija ir tektoniska struktūra kristāliskā pamatklintāja iežos Latvijas ielieces centrālajā daļā starp Ērgļu pacēlumu un Daugavpils monoklināli.
Skatīt Burtnieku svīta un Gulbenes ieplaka
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Burtnieku svīta un Igaunija
Karbonāti
Karbonātjona modelis Karbonāti ir ogļskābes (H2CO3) sāļi.
Skatīt Burtnieku svīta un Karbonāti
Kaulzivis
Kaulzivis (Osteichthyes) ir mugurkaulnieku (Vertebrata) megaklase, pie kuras pieder 2 virsklases, 4 klases, vairāk nekā 40 zivju kārtas, 435 dzimtas un 28 000 sugu.
Skatīt Burtnieku svīta un Kaulzivis
Kontinentālais šelfs
Mantija Kontinentālais šelfs vai vienkārši šelfs (no — 'sēklis' vai 'plaukts') ir kontinentu zemūdens apkārtne līdz apmēram 200 metru dziļumam (dažos gadījumos līdz pat 500—1500 m dziļumam).
Skatīt Burtnieku svīta un Kontinentālais šelfs
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Burtnieku svīta un Kurzeme
Kvarcs
Kvarcs — viens no visplašāk izplatītajiem minerāliem.
Skatīt Burtnieku svīta un Kvarcs
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Burtnieku svīta un Latvija
Lūrmaņu atsegumi
Lūrmaņu atsegumi ir klintis, kas atsedzas Rojas upes abos krastos Talsu novada Lubes pagastā 5 km lejpus Lubes ūdensdzirnavām pie "Lūrmaņu" mājām.
Skatīt Burtnieku svīta un Lūrmaņu atsegumi
Lingulīdu kārta
Lingulīdu kārta (Lingulida) ir bezslēdzenes pleckāju kārta.
Skatīt Burtnieku svīta un Lingulīdu kārta
Māls
Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.
Skatīt Burtnieku svīta un Māls
Oglekļa dioksīds
Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.
Skatīt Burtnieku svīta un Oglekļa dioksīds
Otiņspures
Otiņspures jeb bārkšspures (Crossopterygii) bija viena no daivspurzivju (Sarcopterygii) virskārtām, kas tika pretstatīta divējādelpojošajām zivīm un ietvēra sevī visas pārējās daivspurzivis.
Skatīt Burtnieku svīta un Otiņspures
Paleontoloģija
Pārakmeņojusies ''Barracudasauroides panxianensis'' fosilija. Organismu fosilijas ir paleontologu izpētes objekti Paleontoloģija ir zinātnes nozare, kas pēta dažādu ģeoloģisko laikmetu organismu paliekas un to attīstību laika gaitā.
Skatīt Burtnieku svīta un Paleontoloģija
Pāle
Pāle ir ciems Limbažu novada Pāles pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Burtnieku svīta un Pāle
Pēteris Liepiņš (ģeologs)
Pēteris Liepiņš ir latviešu ģeologs, paleontologs, ģeoloģijas un mineraloģijas zinātņu kandidāts (1953).
Skatīt Burtnieku svīta un Pēteris Liepiņš (ģeologs)
Pleskavas apgabals
Pleskavas apgabals ir Krievijas Federācijas apgabals tās ziemeļrietumu daļā, pie valsts robežas ar Baltkrieviju, Latviju un Igauniju.
Skatīt Burtnieku svīta un Pleskavas apgabals
Plordosteji
Plordosteji (Plourdosteus) ir bruņuzivju plordosteīdu ģints.
Skatīt Burtnieku svīta un Plordosteji
Psammosteīdas
Psammosteīdas (no — 'smiltis' un οστεος — 'kauls', ādas zobiem klātās plātnes atgādina smilšu graudiņus)) ir izmirusi bežžokļaiņu grupa, kas ietilpst Psammosteīdu apakškārtā. Dzimtu 1896. gadā aprakstīja skotu paleontologs Remzi Trakvairs.
Skatīt Burtnieku svīta un Psammosteīdas
Psammosteus bergi
Psammosteus bergi ir psammosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā.
Skatīt Burtnieku svīta un Psammosteus bergi
Rīgas līcis
Rīgas līcis jeb Rīgas jūras līcis ( — ‘Līvu līcis’, — ‘Mazā jūra’) ir Baltijas jūras līcis starp Latviju un Igauniju.
Skatīt Burtnieku svīta un Rīgas līcis
Rhadinacanthus deltosquamosus
Rhadinacanthus deltosquamosus ir diplakantīdu akantodu suga.
Skatīt Burtnieku svīta un Rhadinacanthus deltosquamosus
Sedimentācija
Klusajā okeānā pie Kalifornijas krastiem. Sedimentācija (no — 'nogulsnes') jeb nogulsnēšanās ir visu veidu nogulumu veidošanās dabiskos apstākļos nogulumu materiālam pārejot no kustīga vai suspendēta stāvokļa ūdens vai gaisa vidē nekustīgos nogulumos.
Skatīt Burtnieku svīta un Sedimentācija
Skaņaiskalns
Skaņaiskalns Skaņaiskalns, arī Skaņais kalns ir 20 metrus augsta un 90 metrus gara sarkanā devona smilšakmens klints Salacas kreisajā krastā, Skaņkalnes pagastā, Valmieras novadā, Latvijā, pretējā krastā Mazsalacai.
Skatīt Burtnieku svīta un Skaņaiskalns
Slēdzenes pleckāji
Slēdzenes pleckāji (Articulata) ir pleckāju klase.
Skatīt Burtnieku svīta un Slēdzenes pleckāji
Smilšakmens
Devona smilšakmens nogulumi Gaujas krastā Smilšakmens ir drupiezis, kas ir veidojies, sacementējoties smiltīm.
Skatīt Burtnieku svīta un Smilšakmens
Stratotips
Amulas svītas stratotips Amulas upes krastā pie Kalnamuižas dzirnavām. Stratotips ir konkrētu nogulumu griezums no kāda atseguma vai tuvu esošu atsegumu grupas no vienas stratigrāfiskās vienības (stāva, horizonta, svītas u.c.), kuru pētnieks pirmo reizi ir izdalījis un aprakstījis, pamatojoties uz šo griezumu, kas tiek atzīmēts kā tipveida griezums.
Skatīt Burtnieku svīta un Stratotips
Svīta (ģeoloģija)
Svīta ģeoloģijā ir vietējās stratigrāfiskās shēmas pamatvienība.
Skatīt Burtnieku svīta un Svīta (ģeoloģija)
Tartuosteus maximus
Tartuosteus maximus ir piknosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā.
Skatīt Burtnieku svīta un Tartuosteus maximus
Tūja (Liepupes pagasts)
Tūja ir apdzīvota vieta Limbažu novada Liepupes pagastā.
Skatīt Burtnieku svīta un Tūja (Liepupes pagasts)
Turmalīns
Ap 8,2 cm garš polihroms turmalīna kristāls Turmalīns (no — 'pelnus pievelkošais akmens') ir termins, ar ko apzīmē radniecīga ķīmiskā sastāva un kristāliskās struktūras minerālu grupu.
Skatīt Burtnieku svīta un Turmalīns
Upes delta
Nīlas delta no kosmosa Delta ir upes nogulu radīts un upes atteku saposmots līdzenums upes grīvā (ietekas vietā).
Skatīt Burtnieku svīta un Upes delta
Valmiera
Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.
Skatīt Burtnieku svīta un Valmiera
Veczemju klintis
Veczemju klintis (arī Veczemu klintis, Mantiņu klintis, Sarkanās klintis) ir ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vidzemes jūrmalā starp Rankuļragu un Kutkāju ragu pie Veczemu mājām.
Skatīt Burtnieku svīta un Veczemju klintis
Vidusdevons
Vidusdevona smilšakmens atsegums pie Salacas (Neļķu klintis). Vidusdevons (D2) jeb vidējais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.
Skatīt Burtnieku svīta un Vidusdevons