Ātrāk nekā pārlūku!
66 attiecības: Abava, Akantodes, Akmens, Aleirolīts, Antiarhi, Artrodiras, Arukilas svīta, Autohtons, Ķurmrags, Živetas stāvs, Bentoss, Bezžokļaiņi, Bezmugurkaulnieki, Bezslēdzenes pleckāji, Bruņuzivis, Burtnieki, Burtnieks, Byssacanthus dilatatus, Cirkons, Coccosteus marcae, Dažādvairodži, Dūņas, Dipteri, Divvākčauļi, Drupieži, Eifela stāvs, Ekosistēma, Ganosteus stellatus, Gaujas svīta, Ginkgolepis tenericostatus, Gliemeņvēži, Gulbenes ieplaka, Igaunija, Karbonāti, Kaulzivis, Kontinentālais šelfs, Kurzeme, Kvarcs, Latvija, Lūrmaņu atsegumi, Lingulīdu kārta, Māls, Oglekļa dioksīds, Otiņspures, Paleontoloģija, Pāle, Pēteris Liepiņš (ģeologs), Pleskavas apgabals, Plordosteji, Psammosteīdas, ..., Psammosteus bergi, Rīgas līcis, Rhadinacanthus deltosquamosus, Sedimentācija, Skaņaiskalns, Slēdzenes pleckāji, Smilšakmens, Stratotips, Svīta (ģeoloģija), Tartuosteus maximus, Tūja (Liepupes pagasts), Turmalīns, Upes delta, Valmiera, Veczemju klintis, Vidusdevons. Izvērst indekss (16 vairāk) »
Abava
Abava ir upe Latvijā, Ventas labā krasta pieteka (lielākā Ventas pieteka).
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Abava · Redzēt vairāk »
Akantodes
Akantodes jeb žokļžaunzivis (Acanthodii) ir izmirušu zivju klase, kas dzīvoja no vēlā silūra līdz vēlā perma periodam.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Akantodes · Redzēt vairāk »
Akmens
Latvijā lielākais laukakmens — Nīcgales Lielais akmens Pludmales oļi Akmens ir ciets, ūdenī nešķīstošs nemetālisks iezis vai tā gabals.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Akmens · Redzēt vairāk »
Aleirolīts
Aleirolīts Aleirolīts ir sablīvējies, sacementēts nogulumiezis, kura sastāvā ir virs 50% aleirītiskā materiāla (frakcija 0,01-0,1 mm).
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Aleirolīts · Redzēt vairāk »
Antiarhi
Antiarhi (Antiarchi) ir izmirušu bruņuzivju apakšklase vai virskārta, kas dzīvoja devona periodā.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Antiarhi · Redzēt vairāk »
Artrodiras
Artrodiras (Arthrodira) ir izmirušu bruņuzivju apakšklase vai kārta.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Artrodiras · Redzēt vairāk »
Arukilas svīta
Arukilas svītas atsegums Kaļķupes krastā lejpus Puiškalna Arukilas svīta (D2ar) ir vidusdevona eifela stāva arukilas horizonta stratigrāfiskā vienība, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Kurzemes ziemeļu malu.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Arukilas svīta · Redzēt vairāk »
Autohtons
Japānā Autohtoni ir kādas noteiktas zemes pamatiedzīvotāji jeb pirmiedzīvotāji. Šo terminu izmanto gan kā lietvārdu, gan kā īpašības vārdu, piemēram, "autohtonās minoritātes". Bioloģijā par autohtoniem sauc organismus, kas evolūcijas procesā ir izveidojušies kādā apvidū vai arī tajā dzīvojuši senos laikos un dzīvo tur joprojām. Šajā sakarā līdzīga nozīme ir terminam endēmisks.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Autohtons · Redzēt vairāk »
Ķurmrags
Ķurmrags ir zemesrags Rīgas līča Vidzemes piekrastē Limbažu novada Liepupes pagastā.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Ķurmrags · Redzēt vairāk »
Živetas stāvs
Živetas stāvs (D2gv) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas vidusdevona vienībām.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Živetas stāvs · Redzēt vairāk »
Bentoss
Bentosa paraugs palielinājumā Bentoss ((bentos) — 'dziļums') ir organismu kopums, kas dzīvo ūdenstilpju gruntī vai uz grunts, kā arī uz zemūdens priekšmetiem.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Bentoss · Redzēt vairāk »
Bezžokļaiņi
Bezžokļaiņi, iekšžauņi (Agnatha, Entobranchiata) — hordaiņu tipa, mugurkaulnieku apakštipa infratips.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Bezžokļaiņi · Redzēt vairāk »
Bezmugurkaulnieki
Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Bezmugurkaulnieki · Redzēt vairāk »
Bezslēdzenes pleckāji
Bezslēdzenes pleckāji (Inarticulata) ir pleckāju klase.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Bezslēdzenes pleckāji · Redzēt vairāk »
Bruņuzivis
Bruņuzivis (Placodermi) ir izmirusi žokļaiņu klase.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Bruņuzivis · Redzēt vairāk »
Burtnieki
Burtnieki ir apdzīvota vieta Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka ezera dienvidu krastā.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Burtnieki · Redzēt vairāk »
Burtnieks
Burtnieks (saukts arī par Burtnieka ezeru) ir ceturtais lielākais ezers Latvijā.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Burtnieks · Redzēt vairāk »
Byssacanthus dilatatus
Byssacanthus dilatatus ir devona bruņuzivju suga, kas dzīvoja Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā vidusdevona laikā.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Byssacanthus dilatatus · Redzēt vairāk »
Cirkons
Cirkons (no (zargun) — 'zeltains') pamatsilikātu apakšklases minerāls, cirkonija ortosilikāts ZrSiO4.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Cirkons · Redzēt vairāk »
Coccosteus marcae
Coccosteus marcae ir kokkosteīdu artrodiru suga.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Coccosteus marcae · Redzēt vairāk »
Dažādvairodži
Dažādvairodži jeb heterostraki (Heterostraci, sengr. ἕτερος+ὄστρακον "atškirīgas bruņas") ir izmirušu bezžokļaiņu pārnāšu klases (Pteraspidomorphi) apakšklase.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Dažādvairodži · Redzēt vairāk »
Dūņas
Dūņas ūdenstilpes krastā. Dūņas ir smalkgraudains, mīksts, organogēns drupiezis, kas sastāv no minerālo un organisko vielu maisījuma, kas nogulsnējas ūdenstilpju dibenā.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Dūņas · Redzēt vairāk »
Dipteri
Dipteri (Dipterus) ir izmirušu dipterīdveidīgo zivju ģints no divējādelpojošo zivju virskārtas.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Dipteri · Redzēt vairāk »
Divvākčauļi
Divvākčauļi jeb dubultčauļi, arī konhostraki (Concostraca) ir žaunkājvēžu klases kārta.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Divvākčauļi · Redzēt vairāk »
Drupieži
Konglomerāts Drupieži, arī klastiskie jeb terigēnie ieži ir nogulumieži, kas pilnībā vai pārsvarā sastāv no dažādu iežu un minerālu lauskām (daļiņām).
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Drupieži · Redzēt vairāk »
Eifela stāvs
Eifela stāvs (D2ef) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas vidusdevona vienībām.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Eifela stāvs · Redzēt vairāk »
Ekosistēma
Koraļļu rifi — zemūdens ekosistēma Ekosistēma (— ‘māja’ + sistēma) ir biosfēras pamatvienība, kuru veido noteikti dzīvie organismi (biocenoze) un nedzīvā apkārtējā vide (biotops), kurā tie dzīvo.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Ekosistēma · Redzēt vairāk »
Ganosteus stellatus
Ganosteus stellatus ir piknosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Ganosteus stellatus · Redzēt vairāk »
Gaujas svīta
Ērgļu klintis. Gaujas svīta. Gaujas svīta (D3gj) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Latvijas ziemeļu un dienvidaustrumu malu.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Gaujas svīta · Redzēt vairāk »
Ginkgolepis tenericostatus
Ginkgolepis tenericostatus ir heirakantīdu akantodu suga.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Ginkgolepis tenericostatus · Redzēt vairāk »
Gliemeņvēži
Gliemeņvēži jeb ostrakodi (Ostracoda) ir vēžveidīgo apakštipa klase.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Gliemeņvēži · Redzēt vairāk »
Gulbenes ieplaka
Gulbenes ieplaka jeb Gulbenes depresija ir tektoniska struktūra kristāliskā pamatklintāja iežos Latvijas ielieces centrālajā daļā starp Ērgļu pacēlumu un Daugavpils monoklināli.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Gulbenes ieplaka · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Igaunija · Redzēt vairāk »
Karbonāti
Karbonātjona modelis Karbonāti ir ogļskābes (H2CO3) sāļi.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Karbonāti · Redzēt vairāk »
Kaulzivis
Kaulzivis (Osteichthyes) ir mugurkaulnieku (Vertebrata) megaklase, pie kuras pieder 2 virsklases, 4 klases, vairāk nekā 40 zivju kārtas, 435 dzimtas un 28 000 sugu.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Kaulzivis · Redzēt vairāk »
Kontinentālais šelfs
Mantija Kontinentālais šelfs vai vienkārši šelfs (no — 'sēklis' vai 'plaukts') ir kontinentu zemūdens apkārtne līdz apmēram 200 metru dziļumam (dažos gadījumos līdz pat 500—1500 m dziļumam).
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Kontinentālais šelfs · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Kvarcs
Kvarcs — viens no visplašāk izplatītajiem minerāliem.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Kvarcs · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Latvija · Redzēt vairāk »
Lūrmaņu atsegumi
Lūrmaņu atsegumi ir klintis, kas atsedzas Rojas upes abos krastos Talsu novada Lubes pagastā 5 km lejpus Lubes ūdensdzirnavām pie "Lūrmaņu" mājām.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Lūrmaņu atsegumi · Redzēt vairāk »
Lingulīdu kārta
Lingulīdu kārta (Lingulida) ir bezslēdzenes pleckāju kārta.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Lingulīdu kārta · Redzēt vairāk »
Māls
Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Māls · Redzēt vairāk »
Oglekļa dioksīds
Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Oglekļa dioksīds · Redzēt vairāk »
Otiņspures
Otiņspures jeb bārkšspures (Crossopterygii) bija viena no daivspurzivju (Sarcopterygii) virskārtām, kas tika pretstatīta divējādelpojošajām zivīm un ietvēra sevī visas pārējās daivspurzivis.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Otiņspures · Redzēt vairāk »
Paleontoloģija
Pārakmeņojusies ''Barracudasauroides panxianensis'' fosilija. Organismu fosilijas ir paleontologu izpētes objekti Paleontoloģija ir zinātnes nozare, kas pēta dažādu ģeoloģisko laikmetu organismu paliekas un to attīstību laika gaitā.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Paleontoloģija · Redzēt vairāk »
Pāle
Pāle ir ciems Limbažu novada Pāles pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Pāle · Redzēt vairāk »
Pēteris Liepiņš (ģeologs)
Pēteris Liepiņš ir latviešu ģeologs, paleontologs, ģeoloģijas un mineraloģijas zinātņu kandidāts (1953).
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Pēteris Liepiņš (ģeologs) · Redzēt vairāk »
Pleskavas apgabals
Pleskavas apgabals ir Krievijas Federācijas apgabals tās ziemeļrietumu daļā, pie valsts robežas ar Baltkrieviju, Latviju un Igauniju.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Pleskavas apgabals · Redzēt vairāk »
Plordosteji
Plordosteji (Plourdosteus) ir bruņuzivju plordosteīdu ģints.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Plordosteji · Redzēt vairāk »
Psammosteīdas
Psammosteīdas (no — 'smiltis' un οστεος — 'kauls', ādas zobiem klātās plātnes atgādina smilšu graudiņus)) ir izmirusi bežžokļaiņu grupa, kas ietilpst Psammosteīdu apakškārtā. Dzimtu 1896. gadā aprakstīja skotu paleontologs Remzi Trakvairs. Dzimta tiek pārstāvēta ar divām ģintīm Psammosteus un Karelosteus. Dzimtas pārstāvji dzīvoja gan saldūdeņos, gan jūrās.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Psammosteīdas · Redzēt vairāk »
Psammosteus bergi
Psammosteus bergi ir psammosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Psammosteus bergi · Redzēt vairāk »
Rīgas līcis
Rīgas līcis jeb Rīgas jūras līcis ( — ‘Līvu līcis’, — ‘Mazā jūra’) ir Baltijas jūras līcis starp Latviju un Igauniju.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Rīgas līcis · Redzēt vairāk »
Rhadinacanthus deltosquamosus
Rhadinacanthus deltosquamosus ir diplakantīdu akantodu suga.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Rhadinacanthus deltosquamosus · Redzēt vairāk »
Sedimentācija
Klusajā okeānā pie Kalifornijas krastiem. Sedimentācija (no — 'nogulsnes') jeb nogulsnēšanās ir visu veidu nogulumu veidošanās dabiskos apstākļos nogulumu materiālam pārejot no kustīga vai suspendēta stāvokļa ūdens vai gaisa vidē nekustīgos nogulumos.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Sedimentācija · Redzēt vairāk »
Skaņaiskalns
Skaņaiskalns Skaņaiskalns, arī Skaņais kalns ir 20 metrus augsta un 90 metrus gara sarkanā devona smilšakmens klints Salacas kreisajā krastā, Skaņkalnes pagastā, Valmieras novadā, Latvijā, pretējā krastā Mazsalacai.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Skaņaiskalns · Redzēt vairāk »
Slēdzenes pleckāji
Slēdzenes pleckāji (Articulata) ir pleckāju klase.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Slēdzenes pleckāji · Redzēt vairāk »
Smilšakmens
Devona smilšakmens nogulumi Gaujas krastā Smilšakmens ir drupiezis, kas ir veidojies, sacementējoties smiltīm.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Smilšakmens · Redzēt vairāk »
Stratotips
Amulas svītas stratotips Amulas upes krastā pie Kalnamuižas dzirnavām. Stratotips ir konkrētu nogulumu griezums no kāda atseguma vai tuvu esošu atsegumu grupas no vienas stratigrāfiskās vienības (stāva, horizonta, svītas u.c.), kuru pētnieks pirmo reizi ir izdalījis un aprakstījis, pamatojoties uz šo griezumu, kas tiek atzīmēts kā tipveida griezums.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Stratotips · Redzēt vairāk »
Svīta (ģeoloģija)
Svīta ģeoloģijā ir vietējās stratigrāfiskās shēmas pamatvienība.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Svīta (ģeoloģija) · Redzēt vairāk »
Tartuosteus maximus
Tartuosteus maximus ir piknosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Tartuosteus maximus · Redzēt vairāk »
Tūja (Liepupes pagasts)
Tūja ir apdzīvota vieta Limbažu novada Liepupes pagastā.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Tūja (Liepupes pagasts) · Redzēt vairāk »
Turmalīns
Ap 8,2 cm garš polihroms turmalīna kristāls Turmalīns (no — 'pelnus pievelkošais akmens') ir termins, ar ko apzīmē radniecīga ķīmiskā sastāva un kristāliskās struktūras minerālu grupu.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Turmalīns · Redzēt vairāk »
Upes delta
Nīlas delta no kosmosa Delta ir upes nogulu radīts un upes atteku saposmots līdzenums upes grīvā (ietekas vietā).
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Upes delta · Redzēt vairāk »
Valmiera
Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Valmiera · Redzēt vairāk »
Veczemju klintis
Veczemju klintis (arī Veczemu klintis, Mantiņu klintis, Sarkanās klintis) ir ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vidzemes jūrmalā starp Rankuļragu un Kutkāju ragu pie Veczemu mājām.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Veczemju klintis · Redzēt vairāk »
Vidusdevons
Vidusdevona smilšakmens atsegums pie Salacas (Neļķu klintis). Vidusdevons (D2) jeb vidējais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.
Jaunums!!: Burtnieku svīta un Vidusdevons · Redzēt vairāk »
