Ātrāk nekā pārlūku!
19 attiecības: Amatas svīta, Arukilas svīta, Ļeņingradas apgabals, Baltijas valstis, Bezžokļaiņi, Burtnieku svīta, Devons, Ganosteji, Ganosteus artus, Gaujas svīta, Holotips, Launaga iezis, Pleskavas apgabals, Psammosteji, Psammosteus bergi, Straupe, Tartuosteus maximus, Tipiskā suga, Vidusdevons.
Amatas svīta
Lielā Ellīte. Amatas svīta. Amatas svīta (D3amt) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Latvijas ziemeļu un dienvidaustrumu malu.
Jaunums!!: Ganosteus stellatus un Amatas svīta · Redzēt vairāk »
Arukilas svīta
Arukilas svītas atsegums Kaļķupes krastā lejpus Puiškalna Arukilas svīta (D2ar) ir vidusdevona eifela stāva arukilas horizonta stratigrāfiskā vienība, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Kurzemes ziemeļu malu.
Jaunums!!: Ganosteus stellatus un Arukilas svīta · Redzēt vairāk »
Ļeņingradas apgabals
Ļeņingradas apgabals ir Krievijas Federācijas apgabals tās ziemeļrietumu daļā pie Baltijas jūras un pie valsts robežas ar Igauniju un Somiju.
Jaunums!!: Ganosteus stellatus un Ļeņingradas apgabals · Redzēt vairāk »
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Jaunums!!: Ganosteus stellatus un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »
Bezžokļaiņi
Bezžokļaiņi, iekšžauņi (Agnatha, Entobranchiata) — hordaiņu tipa, mugurkaulnieku apakštipa infratips.
Jaunums!!: Ganosteus stellatus un Bezžokļaiņi · Redzēt vairāk »
Burtnieku svīta
Neļķu klintis. Burtnieku svīta. Burtnieku svīta (D2br) ir vidusdevona Živetas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Kurzemes ziemeļu malu.
Jaunums!!: Ganosteus stellatus un Burtnieku svīta · Redzēt vairāk »
Devons
Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).
Jaunums!!: Ganosteus stellatus un Devons · Redzēt vairāk »
Ganosteji
Ganosteji (Ganosteus) (no ganos — spīdums, rota un osteon — kauls) ir bezžokļaiņu izmirušās psammosteju apakškārtas ģints.
Jaunums!!: Ganosteus stellatus un Ganosteji · Redzēt vairāk »
Ganosteus artus
Ganosteus artus ir piknosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Igaunijā.
Jaunums!!: Ganosteus stellatus un Ganosteus artus · Redzēt vairāk »
Gaujas svīta
Ērgļu klintis. Gaujas svīta. Gaujas svīta (D3gj) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Latvijas ziemeļu un dienvidaustrumu malu.
Jaunums!!: Ganosteus stellatus un Gaujas svīta · Redzēt vairāk »
Holotips
Tauriņa holotips ar sarkanu etiķeti Holotips ir atsevišķs organisma fizisks (vai ilustratīvs) paraugs, kurš, cik zināms, ir ticis izmantots formālam sugas (vai arī zemāka ranga taksona) aprakstam.
Jaunums!!: Ganosteus stellatus un Holotips · Redzēt vairāk »
Launaga iezis
Launaga iezis (arī Ērmaņuiezis, Launagiezis) ir augstas un platas, koši baltas smilšakmens klintis, kas atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Gūdu klintīm, augšpus Braslas grīvai.
Jaunums!!: Ganosteus stellatus un Launaga iezis · Redzēt vairāk »
Pleskavas apgabals
Pleskavas apgabals ir Krievijas Federācijas apgabals tās ziemeļrietumu daļā, pie valsts robežas ar Baltkrieviju, Latviju un Igauniju.
Jaunums!!: Ganosteus stellatus un Pleskavas apgabals · Redzēt vairāk »
Psammosteji
Psammosteji (Psammosteus) (no sengr. ψαμμο — smiltis + οστεος — kauls, ādas zobiem klātās plātnes atgādina smilšu graudiņus) ir izmirušu bezžokļaiņu, psammosteīdu ģints.
Jaunums!!: Ganosteus stellatus un Psammosteji · Redzēt vairāk »
Psammosteus bergi
Psammosteus bergi ir psammosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā.
Jaunums!!: Ganosteus stellatus un Psammosteus bergi · Redzēt vairāk »
Straupe
Straupe (agrāk Lielstraupe) ir ciems Cēsu novada Straupes pagastā.
Jaunums!!: Ganosteus stellatus un Straupe · Redzēt vairāk »
Tartuosteus maximus
Tartuosteus maximus ir piknosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā.
Jaunums!!: Ganosteus stellatus un Tartuosteus maximus · Redzēt vairāk »
Tipiskā suga
Tipiskā suga ir bioloģiska suga, kura ir izvēlēta par augstākas klasifikācijas grupas tipisku pārstāvi un kuras apraksts atbilst šīs grupas aprakstam.
Jaunums!!: Ganosteus stellatus un Tipiskā suga · Redzēt vairāk »
Vidusdevons
Vidusdevona smilšakmens atsegums pie Salacas (Neļķu klintis). Vidusdevons (D2) jeb vidējais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.
Jaunums!!: Ganosteus stellatus un Vidusdevons · Redzēt vairāk »
