Ātrāk nekā pārlūku!
18 attiecības: Augšdevons, Baltijas valstis, Bezžokļaiņi, Brasla (Gaujas pieteka), Devons, Elga Marka-Kurika, Gauja, Gaujas svīta, Igaunija, Inčukalns, Lietuva, Piuza, Psammolepis heteraster, Psammolepis paradoxa, Psammolepis undulata, Psammolepis venyukovi, Psammolepju dzimta, Sigulda.
Augšdevons
Doles salā. Augšdevons (D3) jeb vēlais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.
Jaunums!!: Psammolepis alata un Augšdevons · Redzēt vairāk »
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Jaunums!!: Psammolepis alata un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »
Bezžokļaiņi
Bezžokļaiņi, iekšžauņi (Agnatha, Entobranchiata) — hordaiņu tipa, mugurkaulnieku apakštipa infratips.
Jaunums!!: Psammolepis alata un Bezžokļaiņi · Redzēt vairāk »
Brasla (Gaujas pieteka)
Brasla (līvu: Roop) ir Gaujas labā pieteka Limbažu, Cēsu un Siguldas novados.
Jaunums!!: Psammolepis alata un Brasla (Gaujas pieteka) · Redzēt vairāk »
Devons
Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).
Jaunums!!: Psammolepis alata un Devons · Redzēt vairāk »
Elga Marka-Kurika
Elga Marka-Kurika (līdz 1964. gadam Elga Marka) (1928—2016) bija igauņu ģeoloģe un paleontoloģe.
Jaunums!!: Psammolepis alata un Elga Marka-Kurika · Redzēt vairāk »
Gauja
Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.
Jaunums!!: Psammolepis alata un Gauja · Redzēt vairāk »
Gaujas svīta
Ērgļu klintis. Gaujas svīta. Gaujas svīta (D3gj) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Latvijas ziemeļu un dienvidaustrumu malu.
Jaunums!!: Psammolepis alata un Gaujas svīta · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Psammolepis alata un Igaunija · Redzēt vairāk »
Inčukalns
Inčukalns ir apdzīvota vieta Siguldas novada Inčukalna pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Psammolepis alata un Inčukalns · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Psammolepis alata un Lietuva · Redzēt vairāk »
Piuza
Piuza ir upe Igaunijas dienvidaustrumos, Veru apriņķī un Krievijā, Pleskavas apgabalā.
Jaunums!!: Psammolepis alata un Piuza · Redzēt vairāk »
Psammolepis heteraster
Psammolepis heteraster ir psammosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā.
Jaunums!!: Psammolepis alata un Psammolepis heteraster · Redzēt vairāk »
Psammolepis paradoxa
Psammolepis paradoxa ir psammosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā.
Jaunums!!: Psammolepis alata un Psammolepis paradoxa · Redzēt vairāk »
Psammolepis undulata
Psammolepis undulata ir psammosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā.
Jaunums!!: Psammolepis alata un Psammolepis undulata · Redzēt vairāk »
Psammolepis venyukovi
Psammolepis venyukovi ir psammolepju dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā.
Jaunums!!: Psammolepis alata un Psammolepis venyukovi · Redzēt vairāk »
Psammolepju dzimta
Psammolepju dzimta (no — 'smiltis' un λεπίς — 'zvīņas') ir izmirusi bežžokļaiņu grupa, kas ietilpst psammosteju apakškārtā.
Jaunums!!: Psammolepis alata un Psammolepju dzimta · Redzēt vairāk »
Sigulda
Sigulda ir pilsēta Vidzemē, Siguldas novada centrs.
Jaunums!!: Psammolepis alata un Sigulda · Redzēt vairāk »
