Ātrāk nekā pārlūku!
40 attiecības: Abava, Aste, Asterolepis radiata, Asterolepji, Augšdevons, Bothriolepis panderi, Bruņuzivis, Byssacanthus dilatatus, Dabas koncertzāle, Devons, Dzīvesveids, Fosilijas, Frānas stāvs, Galvenais devona lauks, Gauja, Gaujas svīta, Igaunija, Ilmenis, Kokkosteji, Krimulda, Kristians Panders, Kultūra, Latvija, Latvijas Nacionālais dabas muzejs, Luijs Agasi, Muguras spura, Pakaļējais vēdera-sānu kauls, Pakaļējais vidējais muguras kauls, Pastmarka, Pečori, Piuza, Pleskavas apgabals, Plourdosteus trautscholdi, Priekšējais sānu-muguras kauls, Priekšējais vēdera-sānu kauls, Priekšējais vidējais muguras kauls, Sānu jauktais kauls, Valters Roberts Gross, Vidusdevons, Zvīņas.
Abava
Abava ir upe Latvijā, Ventas labā krasta pieteka (lielākā Ventas pieteka).
Jaunums!!: Asterolepis ornata un Abava · Redzēt vairāk »
Aste
Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.
Jaunums!!: Asterolepis ornata un Aste · Redzēt vairāk »
Asterolepis radiata
Asterolepis radiata ir devona antiarhu suga, kas dzīvoja Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā frānas laikmetā un kuras fosilijas ir atrodamas amatas svītas nogulumos.
Jaunums!!: Asterolepis ornata un Asterolepis radiata · Redzēt vairāk »
Asterolepji
Asterolepji (Asterolepis) ir izmirusi antiarhu bruņuzivju ģints no Amerikas un Eirāzijas devona nogulumiem.
Jaunums!!: Asterolepis ornata un Asterolepji · Redzēt vairāk »
Augšdevons
Doles salā. Augšdevons (D3) jeb vēlais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.
Jaunums!!: Asterolepis ornata un Augšdevons · Redzēt vairāk »
Bothriolepis panderi
Bothriolepis panderi ir devona bruņuzivju suga, kas dzīvoja galvenā devona lauka teritorijā frāna laikmetā, un kuru fosilijas atrastas Pļaviņu svītas Sņetogoras slāņos Sjasas upes krastos pie Moncevas ciema, Krievijā.
Jaunums!!: Asterolepis ornata un Bothriolepis panderi · Redzēt vairāk »
Bruņuzivis
Bruņuzivis (Placodermi) ir izmirusi žokļaiņu klase.
Jaunums!!: Asterolepis ornata un Bruņuzivis · Redzēt vairāk »
Byssacanthus dilatatus
Byssacanthus dilatatus ir devona bruņuzivju suga, kas dzīvoja Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā vidusdevona laikā.
Jaunums!!: Asterolepis ornata un Byssacanthus dilatatus · Redzēt vairāk »
Dabas koncertzāle
Dabas koncertzāle ir multimediju projekts no Rīgas, Latvijas.
Jaunums!!: Asterolepis ornata un Dabas koncertzāle · Redzēt vairāk »
Devons
Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).
Jaunums!!: Asterolepis ornata un Devons · Redzēt vairāk »
Dzīvesveids
Dzīvesveids ir socioloģijā izmantots jēdziens, lai apzīmētu kādu noteiktu uzvedības izpausmju un paradumu kopumu, kas ir saprotams pašam indivīdam un citiem, piemēram, attiecības ar citiem indivīdiem, attieksme pret dažādu produktu patērēšanu, apģērba izvēle u.c. Dzīvesveids parasti pauž indivīda vērtības un uzskatus, tāpēc tas ir kā līdzeklis pašapziņas nostiprināšanai.
Jaunums!!: Asterolepis ornata un Dzīvesveids · Redzēt vairāk »
Fosilijas
cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.
Jaunums!!: Asterolepis ornata un Fosilijas · Redzēt vairāk »
Frānas stāvs
Frānas stāvs (D3fr) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas augšdevona vienībām.
Jaunums!!: Asterolepis ornata un Frānas stāvs · Redzēt vairāk »
Galvenais devona lauks
Galvenais devona lauks (iekrāsots brūnā krāsā). Galvenais devona lauks (GDL) ir teritorija Austrumeiropas platformas ziemeļrietumos, kurā devona perioda nogulumi iziet virspusē un ir segti vienīgi ar kvartāra nogulumiem.
Jaunums!!: Asterolepis ornata un Galvenais devona lauks · Redzēt vairāk »
Gauja
Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.
Jaunums!!: Asterolepis ornata un Gauja · Redzēt vairāk »
Gaujas svīta
Ērgļu klintis. Gaujas svīta. Gaujas svīta (D3gj) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Latvijas ziemeļu un dienvidaustrumu malu.
Jaunums!!: Asterolepis ornata un Gaujas svīta · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Asterolepis ornata un Igaunija · Redzēt vairāk »
Ilmenis
Ilmenis (Ilmeņa ezers, Ilmeņezers) ir liels ezers Krievijas Eiropas daļā, Novgorodas apgabalā.
Jaunums!!: Asterolepis ornata un Ilmenis · Redzēt vairāk »
Kokkosteji
Kokkosteji (Coccosteus) ir bruņuzivju kokkosteīdu ģints.
Jaunums!!: Asterolepis ornata un Kokkosteji · Redzēt vairāk »
Krimulda
Krimuldas viduslaiku pils drupas Krimuldas muiža Krimulda ir Siguldas pilsētas daļa Gaujas labajā krastā.
Jaunums!!: Asterolepis ornata un Krimulda · Redzēt vairāk »
Kristians Panders
Kristians Heinrihs Panders (dzimis (pēc vecā stila), miris) bija vācbaltiešu paleontologs, embriologs un ģeologs, kuru Čārlzs Darvins atzina par savas teorijas priekšteci.
Jaunums!!: Asterolepis ornata un Kristians Panders · Redzēt vairāk »
Kultūra
Jēdziens kultūra (kas sakņojas vārdā colere — 'kultivēt') apzīmē cilvēku darbības veidus, kā arī simboliskās struktūras, kas piešķir jēgu šīm darbībām.
Jaunums!!: Asterolepis ornata un Kultūra · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Asterolepis ornata un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas Nacionālais dabas muzejs
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, līdz 2020.
Jaunums!!: Asterolepis ornata un Latvijas Nacionālais dabas muzejs · Redzēt vairāk »
Luijs Agasi
Žans Luijs Rodolfs Agasi (dzimis, miris) bija šveiciešu/amerikāņu dabaszinātnieks, viens no glacioloģijas pamatlicējiem.
Jaunums!!: Asterolepis ornata un Luijs Agasi · Redzēt vairāk »
Muguras spura
Haizivs (''Squalus bucephalus'') muguras spura ar dzelksni. Muguras spura ir nepāra spura, kas atrodas daudzu ūdens dzīvnieku muguras daļā.
Jaunums!!: Asterolepis ornata un Muguras spura · Redzēt vairāk »
Pakaļējais vēdera-sānu kauls
PVL izvietojums (iekrāsots ar sarkanu). Pakaļējais vēdera-sānu kauls (Posterior ventro-laterale) saīsinājumā (PVL) ir pāra bruņu plātnes, kas no labās un kreisās puses klāj antiarhu rumpja vēdera puses aizmugurējo sānu daļu, un kopā ar citiem rumpja kauliem veido rumpja vidukļa kārbu, bet artrodirām veido vēdera bruņu.
Jaunums!!: Asterolepis ornata un Pakaļējais vēdera-sānu kauls · Redzēt vairāk »
Pakaļējais vidējais muguras kauls
PMD izvietojums (iekrāsots ar sarkanu). Pakaļējais vidējais muguras kauls (Posterior medio-dorsale) saīsinājumā (PMD) ir bruņu plātne, kas klāj antiarhu rumpja muguras puses aizmugurējo vidus daļu, un kopā ar citiem rumpja kauliem veido rumpja vidukļa kārbu.
Jaunums!!: Asterolepis ornata un Pakaļējais vidējais muguras kauls · Redzēt vairāk »
Pastmarka
T.s. "Melnais penijs" — pirmā mūsdienu tipa pastmarka (1840.) Pastmarka ir zīme, kas apliecina par pasta pakalpojumu (vēstules, bandroles piegādi adresātam) apmaksu, vērtspapīrs.
Jaunums!!: Asterolepis ornata un Pastmarka · Redzēt vairāk »
Pečori
Pečori, no 1920.
Jaunums!!: Asterolepis ornata un Pečori · Redzēt vairāk »
Piuza
Piuza ir upe Igaunijas dienvidaustrumos, Veru apriņķī un Krievijā, Pleskavas apgabalā.
Jaunums!!: Asterolepis ornata un Piuza · Redzēt vairāk »
Pleskavas apgabals
Pleskavas apgabals ir Krievijas Federācijas apgabals tās ziemeļrietumu daļā, pie valsts robežas ar Baltkrieviju, Latviju un Igauniju.
Jaunums!!: Asterolepis ornata un Pleskavas apgabals · Redzēt vairāk »
Plourdosteus trautscholdi
Plourdosteus trautscholdi ir plordosteīdu artrodiru suga.
Jaunums!!: Asterolepis ornata un Plourdosteus trautscholdi · Redzēt vairāk »
Priekšējais sānu-muguras kauls
''ADL'' izvietojums (iekrāsots ar sarkanu). Priekšējais sānu-muguras kauls (Anterior dorso-laterale) saīsinājumā (ADL) ir pāra bruņu plātnes, kas no labās un kreisās puses klāj antiarhu rumpja muguras puses priekšējo sānu daļu, un kopā ar citiem rumpja kauliem veido rumpja vidukļa kārbu, bet artrodirām veido plecu joslu.
Jaunums!!: Asterolepis ornata un Priekšējais sānu-muguras kauls · Redzēt vairāk »
Priekšējais vēdera-sānu kauls
AVL izvietojums (iekrāsots ar sarkanu). Priekšējais vēdera-sānu kauls (Anterior ventro-laterale) saīsinājumā (AVL) ir pāra bruņu plātnes, kas no labās un kreisās puses klāj antiarhu rumpja vēdera puses priekšējo sānu daļu, un kopā ar citiem rumpja kauliem veido rumpja vidukļa kārbu, bet artrodirām veido plecu joslu.
Jaunums!!: Asterolepis ornata un Priekšējais vēdera-sānu kauls · Redzēt vairāk »
Priekšējais vidējais muguras kauls
AMD izvietojums (iekrāsots ar sarkanu). Priekšējais vidējais muguras kauls (Anterior medio-dorsale) saīsinājumā (AMD) ir bruņu plātne, kas klāj antiarhu rumpja muguras puses priekšējo vidus daļu, un kopā ar citiem rumpja kauliem veido rumpja bruņu kārbu.
Jaunums!!: Asterolepis ornata un Priekšējais vidējais muguras kauls · Redzēt vairāk »
Sānu jauktais kauls
MxL izvietojums (iekrāsots ar sarkanu). Sānu jauktais kauls (Mixilaterale) saīsinājumā (MxL) ir pāra bruņu plātnes, kas no labās un kreisās puses klāj antiarhu rumpja muguras puses aizmugurējo sānu daļu, un kopā ar citiem rumpja kauliem veido rumpja vidukļa kārbu.
Jaunums!!: Asterolepis ornata un Sānu jauktais kauls · Redzēt vairāk »
Valters Roberts Gross
Valters Roberts Gross (Walter Robert Gross, 1903—1974) bija vācbaltiešu paleontologs, Berlīnes Humboltu universitātes un Tībingenes Universitātes profesors.
Jaunums!!: Asterolepis ornata un Valters Roberts Gross · Redzēt vairāk »
Vidusdevons
Vidusdevona smilšakmens atsegums pie Salacas (Neļķu klintis). Vidusdevons (D2) jeb vidējais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.
Jaunums!!: Asterolepis ornata un Vidusdevons · Redzēt vairāk »
Zvīņas
Zvīņas jeb zvīņojums ir dažu dzīvo organismu grupu ārējais pārklājums, kas veidots no raga (amniotiem) vai kaula (zivīm) plātnītēm - zvīņām.
Jaunums!!: Asterolepis ornata un Zvīņas · Redzēt vairāk »
