Satura rādītājs
19 attiecības: Aigunas līgums, Ķīnas vēsture, Japāņu jūra, Japānas Impērija, Južnosahaļinska, Klusais okeāns, Korejieši, Krievi, Krievija, Krievijas Impērija, Krievu valoda, Kuriļu salas, Ohotskas jūra, Otrais pasaules karš, Padomju Savienība, Pekinas konvencijas, Sahalīna, Taipinu sacelšanās, Tālo Austrumu federālais apgabals.
- Tālo Austrumu federālais apgabals
Aigunas līgums
Krievijas un Ķīnas impēriju robežas (vēlākās PSRS-Mandžūrijas robežas) pārmaiņas pēc Aigunas līguma. Krievijas impērija pakļāva brūnā krāsā iezīmēto teritoriju. Aigunas līgums ( — Aìhún Tiáoyuē) bija starptautisks līgums, ko 1858.
Skatīt Sahalīnas apgabals un Aigunas līgums
Ķīnas vēsture
Dažādo Ķīnas dinastiju pakļautībā esošo teritoriju izmaiņas. Mūsdienu Ķīnas Tautas Republikas teritorija ir šūpulis vienai no vecākajām pasaules civilizācijām, kuras saknes sniedzas 5000 gadus senā pagātnē.
Skatīt Sahalīnas apgabals un Ķīnas vēsture
Japāņu jūra
Japāņu jūra (Joseon Donghae, Chosŏn Tonghae;, Nihonkai) ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra starp Japānas salām un Āziju.
Skatīt Sahalīnas apgabals un Japāņu jūra
Japānas Impērija
Japānas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1868.
Skatīt Sahalīnas apgabals un Japānas Impērija
Južnosahaļinska
Južnosahaļinska ir pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabala administratīvais centrs.
Skatīt Sahalīnas apgabals un Južnosahaļinska
Klusais okeāns
Klusais okeāns ir pasaules lielākā ūdenstilpe, kas klāj aptuveni trešo daļu Zemes virsmas.
Skatīt Sahalīnas apgabals un Klusais okeāns
Korejieši
Korejieši ir tauta, kas apdzīvo Korejas pussalu un Mandžūriju.
Skatīt Sahalīnas apgabals un Korejieši
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Skatīt Sahalīnas apgabals un Krievi
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Sahalīnas apgabals un Krievija
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Sahalīnas apgabals un Krievijas Impērija
Krievu valoda
Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.
Skatīt Sahalīnas apgabals un Krievu valoda
Kuriļu salas
Kuriļu salas ir vulkānisks arhipelāgs Krievijas Federācijas austrumu daļā starp Ohotskas jūru un Kluso okeānu.
Skatīt Sahalīnas apgabals un Kuriļu salas
Ohotskas jūra
Ohotskas jūra (Ohōtsuku-kai) ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra.
Skatīt Sahalīnas apgabals un Ohotskas jūra
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Skatīt Sahalīnas apgabals un Otrais pasaules karš
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Skatīt Sahalīnas apgabals un Padomju Savienība
Pekinas konvencijas
Krievijas un Ķīnas impēriju robežas (vēlākas PSRS-Mandžūrijas robežas) pārmaiņas pēc Aigunas līguma un Pekinas konvencijām. Krievijas impērija ieguva brūnā un sarkanā krāsā iezīmēto teritoriju. Pekinas konvencijas (— Běijīng Tiáoyuē) bija starptautisku līgumu kopa, ko 1860.
Skatīt Sahalīnas apgabals un Pekinas konvencijas
Sahalīna
Sahalīna (— Karafuto-tō) ir sala Āzijas austrumu piekrastē, lielākā Krievijas Federācijas sala tās dienvidaustrumos.
Skatīt Sahalīnas apgabals un Sahalīna
Taipinu sacelšanās
Taipinu kontrolēta teritorija 1854. gadā - Aņhoi, Djansu, Džedzjanas un Hubei provinces (savādāk iezīmēta Guandžou province, kurā radās taipinu kustība) Taipinu sacelšanās bija pilsoņu karš Ķīnā (1850-1864), ko izraisīja taipinu (taipin - lielais taisnīgums) sektas sacelšanās un atsevišķas valsts izveidošana.
Skatīt Sahalīnas apgabals un Taipinu sacelšanās
Tālo Austrumu federālais apgabals
Tālo Austrumu federālā apgabala karte (pēc 2018) Tālo Austrumu federālais apgabals ir viens no Krievijas federālajiem apgabaliem.
Skatīt Sahalīnas apgabals un Tālo Austrumu federālais apgabals
Skatīt arī
Tālo Austrumu federālais apgabals
- Aizbaikāla novads
- Amūras apgabals
- Anadira
- Birobidžana
- Blagoveščenska (Amūras apgabals)
- Burjatija
- Ebreju autonomais apgabals
- Habarovska
- Habarovskas novads
- Jakutska
- Južnosahaļinska
- Kamčatkas novads
- Magadana
- Magadanas apgabals
- Petropavlovska-Kamčatska
- Piejūras novads
- Saha
- Sahalīnas apgabals
- Ulanude
- Vladivostoka
- Zvjozdnija
- Čita
- Čukotkas autonomais apvidus