Satura rādītājs
38 attiecības: Amūras Baltija, Amerikas Savienotās Valstis, Ķīna, Futbols, Hokejs, Igors Tamms, Japāņu jūra, Japāna, Juls Briners, Klusais okeāns, Kontinentālā hokeja līga, Krievija, Krievijas futbola Premjerlīga, Krievijas Impērija, Krievijas pilsoņu karš, Lejas Bulāna, Luterisms, Mandžūri, Pekinas konvencijas, Piejūras novads, Sarkanā armija, Tālo Austrumu federālais apgabals, Tālo Austrumu Republika, Transsibīrijas dzelzceļš, UTC+10, Vladikaukāza, Vladivostokas "Admiral", Ziemeļkoreja, 1860. gads, 1880. gads, 1895. gads, 1915. gads, 1918. gads, 1950. gads, 1971. gads, 1985. gads, 2002. gads, 2013. gads.
- PSRS kara flotes bāzes
- Piejūras novada pilsētas
- Tālo Austrumu federālais apgabals
Amūras Baltija
Amūras Baltija vai Amurobaltijska ir latviešu dibināts ciems Krievijas Federācijas Amūras apgabala Zejas rajonā.
Skatīt Vladivostoka un Amūras Baltija
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Skatīt Vladivostoka un Amerikas Savienotās Valstis
Ķīna
Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.
Skatīt Vladivostoka un Ķīna
Futbols
Futbols (no foot — 'pēda' un ball — 'bumba'), līdz 1933.
Skatīt Vladivostoka un Futbols
Hokejs
Hokejs ir komandu sporta veids, kuru spēlē uz ledus.
Skatīt Vladivostoka un Hokejs
Igors Tamms
Igors Tamms (dzimis, miris) bija padomju fiziķis teorētiķis.
Skatīt Vladivostoka un Igors Tamms
Japāņu jūra
Japāņu jūra (Joseon Donghae, Chosŏn Tonghae;, Nihonkai) ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra starp Japānas salām un Āziju.
Skatīt Vladivostoka un Japāņu jūra
Japāna
Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.
Skatīt Vladivostoka un Japāna
Juls Briners
Juls Briners (īstajā vārdā Jūlijs Briners; dzimis, miris) bija Vladivostokā (tolaik Tālo Austrumu Republikā) dzimis krievu/šveiciešu/burjatu izcelsmes ASV kino un teātra aktieris.
Skatīt Vladivostoka un Juls Briners
Klusais okeāns
Klusais okeāns ir pasaules lielākā ūdenstilpe, kas klāj aptuveni trešo daļu Zemes virsmas.
Skatīt Vladivostoka un Klusais okeāns
Kontinentālā hokeja līga
Kontinentālā hokeja līga (KHL) ir starptautiska hokeja līga, kura dibināta 2008.
Skatīt Vladivostoka un Kontinentālā hokeja līga
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Vladivostoka un Krievija
Krievijas futbola Premjerlīga
Krievijas futbola Premjerlīga, šobrīd saukta sponsora vārdā par Tinkoff Krievijas Premjerlīgu, ir Krievijas augstākā profesionālā futbola līga.
Skatīt Vladivostoka un Krievijas futbola Premjerlīga
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Vladivostoka un Krievijas Impērija
Krievijas pilsoņu karš
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.
Skatīt Vladivostoka un Krievijas pilsoņu karš
Lejas Bulāna
Lejas Bulāna (arī Bulanka) ir latviešu dibināts ciems Krievijas Federācijas Krasnojarskas novada Karatūzas rajona Motorskas ciema padomes teritorijā.
Skatīt Vladivostoka un Lejas Bulāna
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Skatīt Vladivostoka un Luterisms
Mandžūri
Mandžūri (manju) ir etniskā grupa, kas galvenokārt dzīvo Ķīnas ziemeļaustrumos, vēsturiskajā Mandžūrijā.
Skatīt Vladivostoka un Mandžūri
Pekinas konvencijas
Krievijas un Ķīnas impēriju robežas (vēlākas PSRS-Mandžūrijas robežas) pārmaiņas pēc Aigunas līguma un Pekinas konvencijām. Krievijas impērija ieguva brūnā un sarkanā krāsā iezīmēto teritoriju. Pekinas konvencijas (— Běijīng Tiáoyuē) bija starptautisku līgumu kopa, ko 1860.
Skatīt Vladivostoka un Pekinas konvencijas
Piejūras novads
Piejūras novads ir viens no Krievijas Federācijas novadiem.
Skatīt Vladivostoka un Piejūras novads
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Skatīt Vladivostoka un Sarkanā armija
Tālo Austrumu federālais apgabals
Tālo Austrumu federālā apgabala karte (pēc 2018) Tālo Austrumu federālais apgabals ir viens no Krievijas federālajiem apgabaliem.
Skatīt Vladivostoka un Tālo Austrumu federālais apgabals
Tālo Austrumu Republika
Tālo Austrumu Republika (TAR) bija starp Krievijas PFSR un Japānas impēriju īslaicīgi (1920—1922) pastāvoša bufervalsts Tālajos Austrumos un Austrumsibīrijā ar galvaspilsētu Verhņeudinskā, vēlāk Čitā.
Skatīt Vladivostoka un Tālo Austrumu Republika
Transsibīrijas dzelzceļš
Baikāla ezera krastā Transsibīrijas dzelzceļš ir dzelzceļu tīkls Krievijā, kas savieno Maskavu ar Tālajiem Austrumiem un Japāņu jūru.
Skatīt Vladivostoka un Transsibīrijas dzelzceļš
UTC+10
UTC+10: Zils (decembris), oranžs (jūnijs), dzeltens (visu gadu), gaisi zils - jūras teritorijas UTC+10 atbilst šīm laika zonām.
Skatīt Vladivostoka un UTC+10
Vladikaukāza
Vladikaukāza vai Dzedžikeu ir pilsēta Ziemeļkaukāzā, Krievijas Federācijas dienvidos, Ziemeļosetijas-Alānijas galvaspilsēta.
Skatīt Vladivostoka un Vladikaukāza
Vladivostokas "Admiral"
Vladivostokas "Admiral" ir hokeja klubs, kas bāzēts Vladivostokā, Krievijā un pašlaik spēlē Kontinentālajā hokeja līgā.
Skatīt Vladivostoka un Vladivostokas "Admiral"
Ziemeļkoreja
Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (Chosŏn Minjujuŭi Inmin Konghwaguk), neoficiāli bieži saukta par Ziemeļkoreju, ir valsts Korejas pussalas ziemeļdaļā uz ziemeļiem no 38.
Skatīt Vladivostoka un Ziemeļkoreja
1860. gads
1860.
Skatīt Vladivostoka un 1860. gads
1880. gads
1880.
Skatīt Vladivostoka un 1880. gads
1895. gads
1895.
Skatīt Vladivostoka un 1895. gads
1915. gads
1915.
Skatīt Vladivostoka un 1915. gads
1918. gads
1918.
Skatīt Vladivostoka un 1918. gads
1950. gads
1950.
Skatīt Vladivostoka un 1950. gads
1971. gads
1971.
Skatīt Vladivostoka un 1971. gads
1985. gads
1985.
Skatīt Vladivostoka un 1985. gads
2002. gads
2002.
Skatīt Vladivostoka un 2002. gads
2013. gads
2013.
Skatīt Vladivostoka un 2013. gads
Skatīt arī
PSRS kara flotes bāzes
- Astrahaņa
- Baltijska
- Boļšojkameņa
- Fokina (Piejūras novads)
- Isikuls
- Karaļauči
- Kaspijska
- Kronštate
- Magadana
- Murmanska
- Novorosijska
- Paldiski
- Petropavlovska-Kamčatska
- Poti
- Severodvinska
- Solovku salas
- Somenlinna
- Visocka
- Vladivostoka
Piejūras novada pilsētas
- Arseņjeva
- Artjoma
- Boļšojkameņa
- Daļņegorska
- Daļņerečenska
- Fokina (Piejūras novads)
- Partizanska
- Spaska-Daļņija
- Usurijska
- Vladivostoka
- Ļesozavodska
Tālo Austrumu federālais apgabals
- Aizbaikāla novads
- Amūras apgabals
- Anadira
- Birobidžana
- Blagoveščenska (Amūras apgabals)
- Burjatija
- Ebreju autonomais apgabals
- Habarovska
- Habarovskas novads
- Jakutska
- Južnosahaļinska
- Kamčatkas novads
- Magadana
- Magadanas apgabals
- Petropavlovska-Kamčatska
- Piejūras novads
- Saha
- Sahalīnas apgabals
- Ulanude
- Vladivostoka
- Zvjozdnija
- Čita
- Čukotkas autonomais apvidus