Ātrāk nekā pārlūku!
18 attiecības: Apšubeka, Bazīdijsporas, Bērzi, Bērzubeka, Beku dzimta, Cepurīte (mikoloģija), Dzeltenbrūnā apšubeka, Kātiņš (mikoloģija), Lācīši (ģints), Mikoriza, Mikrometrs, Ozoli, Ozolu lācītis, Priedes, Sēņošana, Sēņu kulinārija, Sēnes, Stobriņi (mikoloģija).
Apšubeka
Apšubeka jeb apšu beka ir nosaukums astoņām Latvijā sastopamām lācīšu ģints sēnēm.
Jaunums!!: Sila lācītis un Apšubeka · Redzēt vairāk »
Bazīdijsporas
Divas bazīdijas hifu galos ar bazīdijsporām. Sarkanā krāsā iekrāsotas bazīdijas, zaļā - sporas. Dārza atmatenes bazīdijsporas uz bazīdijām Bazīdijsporas ir īpašas reproduktīvas šūnas, kuras veidojas bazīdijsēņu himēnija slānī uz īpašiem izaugumiem — bazīdijām.
Jaunums!!: Sila lācītis un Bazīdijsporas · Redzēt vairāk »
Bērzi
Bērzi (Betula) ir bērzu dzimtas lapu koku, krūmu vai puskrūmu ģints.
Jaunums!!: Sila lācītis un Bērzi · Redzēt vairāk »
Bērzubeka
Bērzubeka jeb bērzu beka ir nosaukums sešām Latvijā sastopamām lācīšu ģints sēnēm.
Jaunums!!: Sila lācītis un Bērzubeka · Redzēt vairāk »
Beku dzimta
Beku dzimta (Boletaceae) ir himēnijsēņu klases sēņu dzimta.
Jaunums!!: Sila lācītis un Beku dzimta · Redzēt vairāk »
Cepurīte (mikoloģija)
Sarkanā mušmire Jaunu atmateņu cepurītes Pienaines ''Lactarius indigo'' cepurītes apakšdaļa ar lapiņu veida himenoforu Beku dzimtas cepurītes bieži ir t.s. spilvenveida. Sēnes cepurīte ir sēnes augļķermeņa augšējā daļa ar sporu veidojošo slāni — himēniju, kas bazīdijsēnēm atrodas cepurītes apakšdaļā, bet asku sēnēm somiņās apotēciju iekšpusē pie ārējās malas.
Jaunums!!: Sila lācītis un Cepurīte (mikoloģija) · Redzēt vairāk »
Dzeltenbrūnā apšubeka
Dzeltenbrūnā apšubeka (Leccinum versipelle jeb Leccinum testaceoscabrum, agrāk boletus rufescens) ir liela, Latvijā vidēji bieža beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Sila lācītis un Dzeltenbrūnā apšubeka · Redzēt vairāk »
Kātiņš (mikoloģija)
Pieaugušai lauka atmatenei uz kātiņa ir gredzens no daļējā plīvura, bet nav maksts Sēnes kātiņš ir sēnes augļķermeņa stumbrveida daļa, kas paceļ sēnes cepurīti virs augsnes, lai no tās izbirstošās sporas varētu uztvert vējš.
Jaunums!!: Sila lācītis un Kātiņš (mikoloģija) · Redzēt vairāk »
Lācīši (ģints)
Lācīši (Leccinum) ir beku dzimtas sēņu ģints, kura Latvijā sastāv no apšubeku, bērzubeku un lācīšu sugām.
Jaunums!!: Sila lācītis un Lācīši (ģints) · Redzēt vairāk »
Mikoriza
micēlija izveidotā ektomikoriza. Mikoriza (— 'sēņu'; rhiza — 'saknes') ir sēņu un augu simbiotiski–mutuāliskas attiecības, sēņu hifām kolonizējot auga saknes.
Jaunums!!: Sila lācītis un Mikoriza · Redzēt vairāk »
Mikrometrs
Mikrometrs jeb mikrons ir metra miljonā daļa.
Jaunums!!: Sila lācītis un Mikrometrs · Redzēt vairāk »
Ozoli
Ozoli (Quercus) ir dižskābaržu dzimtas koku un krūmu ģints, kurā ietilpst aptuveni 450 sugas.
Jaunums!!: Sila lācītis un Ozoli · Redzēt vairāk »
Ozolu lācītis
Ozolu lācītis (Leccinum quercinum) ir Latvijā reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Sila lācītis un Ozolu lācītis · Redzēt vairāk »
Priedes
Priedes (Pinus) ir priežu dzimtas (Pinaceae) ģints.
Jaunums!!: Sila lācītis un Priedes · Redzēt vairāk »
Sēņošana
Sēņotāja grozs ar ēdamām sēnēm Sēņošana ir savvaļas sēņu augļķermeņu ievākšana, parasti pārtikas vajadzībām.
Jaunums!!: Sila lācītis un Sēņošana · Redzēt vairāk »
Sēņu kulinārija
Sēņu ragū ar rīsiem Cepta lielā dižsardzene ar mērci Sēņu kulinārija (— "virtuves") ir sēņu ēdienu pagatavošanas māksla, kā pavārmākslas sastāvdaļa.
Jaunums!!: Sila lācītis un Sēņu kulinārija · Redzēt vairāk »
Sēnes
Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts.
Jaunums!!: Sila lācītis un Sēnes · Redzēt vairāk »
Stobriņi (mikoloģija)
Parastā bērzubeka griezumā Lāču samtbekas stobriņi iespiedumu viet;as aktīvi zilē Piena grābeklenes himenofors ir sacietējuši stobriņi, kas līdzinās adatiņām Melnās zvīņbekas stobriņu atveres Sēnes stobriņi ir stobriņu sēnes augļķermeņa daļa jeb himenofors, kas sastāv no daudziem sīkiem lejup vērstiem stobriņiem ar sporu veidojošo slāni himēniju uz tiem.
Jaunums!!: Sila lācītis un Stobriņi (mikoloģija) · Redzēt vairāk »
