Satura rādītājs
42 attiecības: Aškenazi, Aizpute, Bima, Daugavpils, Daugavpils sinagoga, Ebreji, Ivrits, Jaunjelgava, Jūdaisms, Jelgava, Jelgavas Lielā sinagoga, Jeruzaleme, Jeruzalemes templis, Kuldīga, Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945), Latvijas PSR, Latvijas vācu okupācija (1941—1945), Liepāja, Menora, Prāga, Rīga, Rīgas Horālā sinagoga, Rīgas sinagogas, Rēzekne, Rēzeknes Zaļā sinagoga, Sabile, Sabiles sinagoga, Sefardi, Skaistkalne, Talsi, Tora, Ventspils, 1830. gads, 1845. gads, 1850. gads, 1854. gads, 1871. gads, 1875. gads, 1879. gads, 1890. gads, 1905. gads, 1909. gads.
- Sinagogas
Aškenazi
Aškenazi ((jehudei Aškenaz) — 'Aškenazi pēcnācēji') ir lielākā ebreju tautas daļa, kas izveidojusies Vidus- un Austrumeiropā, Svētās Romas impērijas un Polijas—Lietuvas kopvalsts teritorijās, kur vēsturiski lietoja jidišu un kuru jūdaisma rituāli joprojām atšķiras no Rietumeiropas un Vidusjūras reģiona izcelsmes sefardu ebrejiem, kā arī Tuvo Austrumu un Centrālāzijas izcelsmes mizrahi ebrejiem.
Skatīt Sinagoga un Aškenazi
Aizpute
Aizpute ir sena Dienvidkurzemes novada pilsēta Latvijā.
Skatīt Sinagoga un Aizpute
Bima
Bima ir pilsēta Indonēzijā, Rietumu Nusa Tengaras provinces otra lielākā pilsēta.
Skatīt Sinagoga un Bima
Daugavpils
Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.
Skatīt Sinagoga un Daugavpils
Daugavpils sinagoga
Daugavpils sinagoga ir ebreju sinagoga Daugavpilī.
Skatīt Sinagoga un Daugavpils sinagoga
Ebreji
Ebreji ir semītu grupas tauta, kuras izcelsme ir Tuvie Austrumi.
Skatīt Sinagoga un Ebreji
Ivrits
Ivrits (עִבְרִית, ‘ivrit) ir semītu saimes mūsdienu ebreju valoda, kas ir Izraēlas valsts valoda.
Skatīt Sinagoga un Ivrits
Jaunjelgava
Jaunjelgava ir pilsēta Daugavas kreisajā krastā Sēlijas kultūrvēsturiskajā novadā, Aizkraukles novadā.
Skatīt Sinagoga un Jaunjelgava
Jūdaisms
Jūdaisms ir ebreju reliģija un kultūra, viena no vecākajām zināmajām monoteistiskajām ticībām.
Skatīt Sinagoga un Jūdaisms
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Skatīt Sinagoga un Jelgava
Jelgavas Lielā sinagoga
Jaunā sinagoga (baltā ēka ar zaļo kupolu) Jelgavas Lielā sinagoga bija arhitekta Oto Dīces projektēta sinagoga Jelgavā, Ūdens ielā 1, ko 1860.
Skatīt Sinagoga un Jelgavas Lielā sinagoga
Jeruzaleme
Jeruzaleme (Yerushalayim;, al Quds) ir sena pilsēta Tuvajos Austrumos, kam ir īpaša nozīme jūdaismā, kristietībā un islāmā.
Skatīt Sinagoga un Jeruzaleme
Jeruzalemes templis
Tempļa kalns mūsdienās Jeruzalemes templis jeb Svētais templis ( — 'Svētais nams') ir jūdaisma svētākā svētvieta, atradās Jeruzalemē, pašreizējā Tempļa kalna vietā.
Skatīt Sinagoga un Jeruzalemes templis
Kuldīga
Kuldīga ir Latvijas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada administratīvais centrs, 155 km no Rīgas.
Skatīt Sinagoga un Kuldīga
Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)
Sarkanās armijas uzbrukums 1943.—1944. gadā Latvijas okupācijas hronoloģija 1944.—1945.
Skatīt Sinagoga un Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)
Latvijas PSR
Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940.
Skatīt Sinagoga un Latvijas PSR
Latvijas vācu okupācija (1941—1945)
Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Latvijas vācu okupācija ir Padomju Savienības 1940.
Skatīt Sinagoga un Latvijas vācu okupācija (1941—1945)
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Skatīt Sinagoga un Liepāja
Menora
Menoras rekonstrukcija Jeruzalemē Menora ir Torā aprakstīts septiņzaru zelta svečturis, ko, sekojot Dieva norādēm, izgatavojis Mozus.
Skatīt Sinagoga un Menora
Prāga
Prāga ir Čehijas galvaspilsēta, kas atrodas valsts vidienē pie Vltavas upes.
Skatīt Sinagoga un Prāga
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Skatīt Sinagoga un Rīga
Rīgas Horālā sinagoga
Rīgas Horālā sinagoga pirms 1906. gada Rīgas Horālās sinagogas iekšskats (Latvijas neatkarības dienas svinības 1937. gada novembrī). Rīgas Horālā sinagoga dibināta 1871.
Skatīt Sinagoga un Rīgas Horālā sinagoga
Rīgas sinagogas
Rīgas lielā horālā sinagoga pirms Pirmā pasaules kara Peitavas ielas sinagoga mūsdienās Stabu ielas sinagogas fasādes projekts Rīgas sinagogas jeb Rīgas ebreju lūgšanu nami līdz Otrajam pasaules karam atradās vairākās pilsētas vietās.
Skatīt Sinagoga un Rīgas sinagogas
Rēzekne
Rēzekne ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām Rēzeknes upes ielejā Latgales vidienē.
Skatīt Sinagoga un Rēzekne
Rēzeknes Zaļā sinagoga
Rēzeknes sinagoga vai arī Zaļā sinagoga, literatūrā saukta arī par Beth midrash ("mācību māja"), atrodas Krāslavas un Izraēlas ielu stūrī Rēzeknes pilsētas vecajā daļā, dienvidu rajonā.Tā ir vissenāka koka ēka pilsētā, un arī vienīga no 12 sinagogām, kas saglabājušies līdz mūsdienām.
Skatīt Sinagoga un Rēzeknes Zaļā sinagoga
Sabile
Sabile ir pilsēta Kurzemē, Talsu novada dienvidu daļā, Abavas krastos Ziemeļkursas augstienes dienviddaļā,Latvijas ģeogrāfijas atlants.
Skatīt Sinagoga un Sabile
Sabiles sinagoga
Sabiles sinagoga ir bijusī ebreju sinagoga Sabilē.
Skatīt Sinagoga un Sabiles sinagoga
Sefardi
Ebreju sefardu pāris tradicionālajā apģērbā (Sarajeva, 1900) Sefardi ebreji ir ebreju tautas daļa, kas vēsturiski izveidojās musulmaņu iekarotajā Ibērijas pussalā un pašlaik veido ap 16% no visiem pasaules ebrejiem, ievērojami atpaliekot no aškenazi ebrejiem.
Skatīt Sinagoga un Sefardi
Skaistkalne
Skaistkalne (agrāk Šēnberga) ir ciems Bauskas novada Skaistkalnes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Sinagoga un Skaistkalne
Talsi
Talsi ir pilsēta Kurzemes ziemeļu daļā, Talsu novada centrs.
Skatīt Sinagoga un Talsi
Tora
Atvērta Tora dievkalpojuma laikā Tora (senebreju: תּוֹרָה (torah) — ‘mācība, likums’) ir Vecās Derības pirmo piecu, Mozum piedēvēto, grāmatu kopuma apzīmējums.
Skatīt Sinagoga un Tora
Ventspils
Ventspils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, liela Baltijas jūras ostas pilsēta.
Skatīt Sinagoga un Ventspils
1830. gads
1830 (MDCCCXXX) bija parastais gads, kas sākās piektdienā.
Skatīt Sinagoga un 1830. gads
1845. gads
1845.
Skatīt Sinagoga un 1845. gads
1850. gads
1850.
Skatīt Sinagoga un 1850. gads
1854. gads
1854.
Skatīt Sinagoga un 1854. gads
1871. gads
1871.
Skatīt Sinagoga un 1871. gads
1875. gads
1875.
Skatīt Sinagoga un 1875. gads
1879. gads
1879.
Skatīt Sinagoga un 1879. gads
1890. gads
1890.
Skatīt Sinagoga un 1890. gads
1905. gads
1905.
Skatīt Sinagoga un 1905. gads
1909. gads
1909.
Skatīt Sinagoga un 1909. gads
Skatīt arī
Sinagogas
- Sinagoga