Ātrāk nekā pārlūku!
30 attiecības: Adrijas jūra, Austrijas Impērija, Austroungārija, Austrumromas impērija, Avāri (senie), Blanka Vlašiča, Centrāleiropas laiks, Dalmācija, Dienvidslāvija, Diokletiāna pils, Diokletiāns, Gorans Ivaniševičs, Horvātija, Horvātijas karš, Igors Tudors, Itālija, Jakovs Gotovacs, Josips Brozs Tito, Otrais pasaules karš, Pirmais pasaules karš, Rijeka, Senā Roma, Slāvi, Splitas-Dalmācijas župānija, Stipe Pletikosa, Tonijs Kukočs, Ungārija, Vācija, Venēcijas Republika, Zadara.
Adrijas jūra
Adrijas jūra ir Vidusjūras vistālāk ziemeļos novietotā daļa starp Apenīnu pussalu un Balkānu pussalu.
Jaunums!!: Splita un Adrijas jūra · Redzēt vairāk »
Austrijas Impērija
Austrijas Impērija bija Hābsburgu dinastijas pārvaldītās impērijas nosaukums no 1804.
Jaunums!!: Splita un Austrijas Impērija · Redzēt vairāk »
Austroungārija
Austroungārija, oficiālais nosaukums Impērijas padomē pārstāvētās karalistes un zemes un Sv.
Jaunums!!: Splita un Austroungārija · Redzēt vairāk »
Austrumromas impērija
Austrumromas impērija (burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453.
Jaunums!!: Splita un Austrumromas impērija · Redzēt vairāk »
Avāri (senie)
Avāru kaganāta un apkārtējo valstu robežas ap 650. gadu. Avāri bija stepju klejotāju cilšu apvienība, kas Lielās tautu staigāšanas laikā iebruka dienvidaustrumu Eiropā, kur kopā ar slāviem izveidoja Avāru kaganātu (562—823).
Jaunums!!: Splita un Avāri (senie) · Redzēt vairāk »
Blanka Vlašiča
Blanka Vlašiča (dzimusi Splitā, Dienvidslāvijā) ir Horvātijas bijusī vieglatlēte, startēja augstlēkšanas sacensībās.
Jaunums!!: Splita un Blanka Vlašiča · Redzēt vairāk »
Centrāleiropas laiks
Centrāleiropas laiks (Central European Time - CET) ir viens no nosaukumiem laika zonai, kura ir 1 stundu priekšā UTC ar laika nobīdi UTC+1.
Jaunums!!: Splita un Centrāleiropas laiks · Redzēt vairāk »
Dalmācija
Melnkalnē Dalmācija ir vēsturisks reģions Horvātijā, kas atrodas Adrijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Splita un Dalmācija · Redzēt vairāk »
Dienvidslāvija
Dienvidslāvija (Jugoslavija, Југославија) ir apzīmējums dienvidu slāvu apvienotajai valstij, kas pastāvēja no 1929.
Jaunums!!: Splita un Dienvidslāvija · Redzēt vairāk »
Diokletiāna pils
Diokletiāna pils ir sena pils Splitā, Horvātijā, kas uzcelta pēc Romas impērijas imperatora Diokletiāna rīkojuma 4.
Jaunums!!: Splita un Diokletiāna pils · Redzēt vairāk »
Diokletiāns
Diokletiāns, pilnā vārdā Gajs Aurēlijs Valērijs Diokletiāns, (Gaius Aurelius Valerius Diocletianus, dzimis,Barnes, New Empire, pp. 30, 46. miris Barnes, "Lactantius and Constantine", pp. 32—35; Barnes, New Empire, pp. 31—32.) bija Romas impērijas imperators no 284.
Jaunums!!: Splita un Diokletiāns · Redzēt vairāk »
Gorans Ivaniševičs
Gorans Ivaniševičs (Goran Ivanišević, dzimis Splitā, Horvātijā) ir bijušais horvātu tenisists.
Jaunums!!: Splita un Gorans Ivaniševičs · Redzēt vairāk »
Horvātija
Horvātijas Republika ir valsts Eiropā, Balkānu reģionā, tās galvaspilsēta ir Zagreba.
Jaunums!!: Splita un Horvātija · Redzēt vairāk »
Horvātijas karš
Horvātijas karš ( — 'Tēvzemes karš', — 'Karš Horvātijā') bija bruņots konflikts no 1991.
Jaunums!!: Splita un Horvātijas karš · Redzēt vairāk »
Igors Tudors
Igors Tudors (dzimis) ir horvātu futbola treneris un bijušais futbolists, spēlējis aizsarga pozīcijā, bijis Horvātijas futbola izlases dalībnieks.
Jaunums!!: Splita un Igors Tudors · Redzēt vairāk »
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Splita un Itālija · Redzēt vairāk »
Jakovs Gotovacs
M. Ujeviča Jakovs Gotovacs (dzimis 1895.gada 11. oktobrī Splitā, miris 1982. gada 16. oktobrī Zagrebā) bija horvātu komponists un diriģents.
Jaunums!!: Splita un Jakovs Gotovacs · Redzēt vairāk »
Josips Brozs Tito
Maršals Josips Brozs Tito (serbu-horvātu: Јосип Броз Тито, Josip Broz Tito, dzimis vai 25. maijā Kumrovecā, Austroungārijā, miris Ļubļanā, DSFR) bija revolucionārs, partizānu vadonis un ilggadīgs sociālistiskās Dienvidslāvijas federācijas vadītājs.
Jaunums!!: Splita un Josips Brozs Tito · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Splita un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Splita un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Rijeka
Rijeka (slovēņu: Reka), vēsturiski bieži pazīstama ar itāļu nosaukumu Fiume ir pilsēta Horvātijas rietumos, Dalmācijas ziemeļos pie Adrijas jūras, Kvarnera līcī.
Jaunums!!: Splita un Rijeka · Redzēt vairāk »
Senā Roma
Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.
Jaunums!!: Splita un Senā Roma · Redzēt vairāk »
Slāvi
Slāvu tautu izplatība Slāvi ir etnolingvistiska tautu grupa, kas mūsdienās galvenokārt apdzīvo Austrumeiropu, Dienvidaustrumeiropu, kā arī Āzijas ziemeļus un vidusdaļu un runā kādā no slāvu valodām.
Jaunums!!: Splita un Slāvi · Redzēt vairāk »
Splitas-Dalmācijas župānija
Splitas-Dalmācijas župānija ir župānija Horvātijas dienvidu daļā, kas robežojas ar Dubrovnikas-Neretvas župāniju dienvidaustrumos, ar Šibenikas-Kninas župāniju ziemeļrietumos un ar Bosniju un Hercegovinu austrumos un ziemeļos.
Jaunums!!: Splita un Splitas-Dalmācijas župānija · Redzēt vairāk »
Stipe Pletikosa
Stipe Pletikosa (dzimis) ir bijušais Horvātijas futbola vārtsargs.
Jaunums!!: Splita un Stipe Pletikosa · Redzēt vairāk »
Tonijs Kukočs
Tonijs Kukočs (dzimis Splitā, Dienvidslāvijā) ir bijušais horvātu basketbolists, spēlēja vieglā uzbrucēja pozīcijā.
Jaunums!!: Splita un Tonijs Kukočs · Redzēt vairāk »
Ungārija
Ungārija ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras.
Jaunums!!: Splita un Ungārija · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Splita un Vācija · Redzēt vairāk »
Venēcijas Republika
Venēcijas Republika aptuvens nosaukums valstij, kas izveidojās tagadējās Venēcijas teritorijā un gadsimtu laikā savu varu izpleta Veneto, Dalmācijā un Vidusjūras reģionā.
Jaunums!!: Splita un Venēcijas Republika · Redzēt vairāk »
Zadara
Sv. Donāta baznīca un romiešu forums Zadarā Zadara ir ostas pilsēta Horvātijā, Dalmācijā pie Adrijas jūras.
Jaunums!!: Splita un Zadara · Redzēt vairāk »
