Satura rādītājs
35 attiecības: Abdomens, Acs, Ala, Augstākie vēži, Žokļkājas, Brazīlija, Detrīts, Dienvidāfrika, Elpošana, Fosilijas, Galva, Gondvāna, Jūra, Jura (periods), Kanāda, Karapakss, Karbons, Kāja, Kumacejvēži, Laurāzija, Loceklis (anatomija), Marsūpijs, Mātīte, Oostegīti, Paleozojs, Perakarīdi, Pigments, Rietumaustrālija, Rostrums, Saldūdens, Tanaīdvēži, Telsons, Uropodi, Vēžveidīgie, Vēderkājas.
Abdomens
garnelei. (iezīmēts ar dzeltenu joslu) Abdomens (no — 'vēders') jeb posmkāju vēders ir posmkāju ķermeņa aizmugurējā daļa, kas parasti sastāv no skaidri izšķiramiem segmentiem.
Skatīt Speleogrifvēži un Abdomens
Acs
Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.
Skatīt Speleogrifvēži un Acs
Ala
Gūtmaņa ala Siguldā Acsibi ala Ala ir dabiski veidojies dobums pazemē, kurā var iekļūt cilvēks.
Skatīt Speleogrifvēži un Ala
Augstākie vēži
Augstākie vēži (Malacostraca) ir plašākā vēžveidīgo posmkāju apakštipa klase, kas iekļauj sevī pašus lielākos apakštipa pārstāvjus.
Skatīt Speleogrifvēži un Augstākie vēži
Žokļkājas
Mitrenes ''Oniscus asellus'' žokļkāju pāris. Žokļkājas ir vēžveidīgo ar galvu saaugušo krūšu segmentu specializētas pāru ekstremitātes, kas piedalās barības satveršanai un noturēšanai.
Skatīt Speleogrifvēži un Žokļkājas
Brazīlija
Brazīlija, oficiāli Brazīlijas Federatīvā Republika (República Federativa do Brasil), ir valsts Dienvidamerikā, kas aizņem 47% no kontinenta.
Skatīt Speleogrifvēži un Brazīlija
Detrīts
Krastā izskalots aļģu detrīts Detrīts (lat. detritus — saberzts) ir organogēns drupu materiāls nogulumos vai nogulumiežos.
Skatīt Speleogrifvēži un Detrīts
Dienvidāfrika
Dienvidāfrika, oficiāli Dienvidāfrikas Republika (Republiek van Suid-Afrika; Republic of South Africa), saīsinājumā DĀR, ir valsts Dienvidāfrikā.
Skatīt Speleogrifvēži un Dienvidāfrika
Elpošana
Elpošanas sistēma Elpošana ir dzīvo būtņu viens no svarīgākajiem procesiem, kas iespaido fizioloģiskas funkcijas organismā, tas ir procesu kopums, kas nodrošina skābekļa nonākšanu organismā un ogļskābās gāzes izvadīšanu (ārēja elpošana), kā arī skābekļa izmantošanu šūnās un audos, lai oksidētu organiskas vielas un atbrīvotu enerģiju, kas nepieciešama dzīvības procesiem (šūnveida jeb audu elpošana).
Skatīt Speleogrifvēži un Elpošana
Fosilijas
cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.
Skatīt Speleogrifvēži un Fosilijas
Galva
200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.
Skatīt Speleogrifvēži un Galva
Gondvāna
Gondvāna paleoģeogrāfijā bija viens no diviem Zemes superkontinentiem (otrs bija Laurāzija).
Skatīt Speleogrifvēži un Gondvāna
Jūra
300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.
Skatīt Speleogrifvēži un Jūra
Jura (periods)
Jura (Juras periods) ir mezozoja ēras vidējais periods, sācies pirms 201 miljoniem gadu, ildzis 56 miljonus gadu un beidzies pirms 145 miljoniem gadu.
Skatīt Speleogrifvēži un Jura (periods)
Kanāda
Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.
Skatīt Speleogrifvēži un Kanāda
Karapakss
garnelei. (iekrāsots ar sarkanu) Karapakss ir bruņas daļa, kas klāj posmkāju ķermeņa priekšējās daļas (krūšu daļas, galvkrūšu) vai arī bruņurupuču ķermeņa virspusi.
Skatīt Speleogrifvēži un Karapakss
Karbons
Karbons bija piektais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 60 miljonus gadu (358,9 ± 0,4 — 298,9 ± 0,15 Ma).
Skatīt Speleogrifvēži un Karbons
Kāja
Kukaiņa kājas diagramma. Kājas ir dzīvnieku un cilvēka ķermeņa daļas, kas nodrošina pārvietošanos.
Skatīt Speleogrifvēži un Kāja
Kumacejvēži
Kumacejvēži (lat. Cumacea) ir augstāko vēžu perakarīdu virskārtas kārta.
Skatīt Speleogrifvēži un Kumacejvēži
Laurāzija
Laurāzijas un Gondvānas superkontinentu karte Laurāzija paleoģeogrāfijā bija viens no diviem Zemes superkontinentiem (otrs bija Gondvāna).
Skatīt Speleogrifvēži un Laurāzija
Loceklis (anatomija)
Loceklis jeb ekstremitāte (no — 'robeža, gals') anatomijā ir ķermeņa ārējā daļa vai dabīgs tā pagarinājums, kas izvirzās ārā no organisma ķermeņa, piemēram, mugurkaulnieka roka vai aste.
Skatīt Speleogrifvēži un Loceklis (anatomija)
Marsūpijs
Mitrenes marsūpijs šķērsgriezumā. Marsūpijs jeb olu kamera (arī perējamā kameraZooloģija — 1. sēj. (Bezmugurkaulnieki), red. G. Abrikosovs un L. Levinsons — LVI, Rīga, 1964. g., 343.lpp.) ir maisveidīgs veidojums krūšu daļas apakšpusē perakarīdu virskārtas vēžveidīgo mātītēm, kas kalpo olu iznēsāšanai un mazuļu izšķilšanai, kuri, apejot kāpuru stadiju, veido pieaugušu īpatņu samazinātu kopiju, sauktu par manku.
Skatīt Speleogrifvēži un Marsūpijs
Mātīte
Veneras simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu sievišķo dzimumu Mātīte jeb sievišķais dzimums (♀) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo sievišķās dzimumšūnas olšūnas.
Skatīt Speleogrifvēži un Mātīte
Oostegīti
Sānpelde (''Orchestia gammarellus'') ar olām un oostegītiem virs tām. Oostegīti ir plānas un elastīgas hitīna plātnītes, kas perakarīdu virskārtas mātītēm atiet no krūšu kāju pamatposmiem (koksopodītiem) mediālā virzienā, un, viduslīnijā savstarpēji sakļaujoties, izveido zem krūtīm perējamo kameru jeb marsūpiju, kur tiek iznēsātas olas un no tām izperēti jaunie vēzīši.
Skatīt Speleogrifvēži un Oostegīti
Paleozojs
Devona periodā radušies pirmatnējie augi mākslinieka skatījumā Paleozojs (palaios — ‘sens, vecs’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās 6 ģeoloģiskajos periodos: kembrijā, ordovikā, silūrā, devonā, karbonā un permā.
Skatīt Speleogrifvēži un Paleozojs
Perakarīdi
Perakarīdi (lat. Peracarida) ir augstāko vēžu virskārta.
Skatīt Speleogrifvēži un Perakarīdi
Pigments
Indijā Pigments (— 'krāsa', 'krāsviela') ir tāda krāsviela, kas nešķīst iekrāsojamajā vidē.
Skatīt Speleogrifvēži un Pigments
Rietumaustrālija
Rietumaustrālija ir viens no Austrālijas sešiem štatiem.
Skatīt Speleogrifvēži un Rietumaustrālija
Rostrums
Divu vēžu sugu atšķirīgie rostrumi. Rostrums (no — 'knābis') ir termins, ko anatomijā lieto filoģenētiski nesaistītu dzīvnieku struktūru apzīmēšanai.
Skatīt Speleogrifvēži un Rostrums
Saldūdens
Baikālā atrodas ap 20% atkusušā virszemes saldūdens Saldūdens ir ūdens, kur izšķīdušo sāļu saturs ir mazāks nekā 0,05%.
Skatīt Speleogrifvēži un Saldūdens
Tanaīdvēži
Tanaīdvēži (lat. Tanaidacea) ir augstāko vēžu perakarīdu virskārtas kārta.
Skatīt Speleogrifvēži un Tanaīdvēži
Telsons
Telsona izvietojums garnelei. (iekrāsots) Telsons jeb anālais segments ir vēžveidīgo pēdējais vēdera (abdomena) posms, kura ventrālajā pusē atrodas anālā atvere.
Skatīt Speleogrifvēži un Telsons
Uropodi
Langustina (''Nephrops norvegicus'') astes spura. Abās pusēs no telsona (centrā) atrodas uropodi. Uropodi ir vēžveidīgo abdomena sestā segmenta ekstremitātes, kas morfoloģiski un funkcionāli atšķiras no pārējām abdomena ekstremitātēm.
Skatīt Speleogrifvēži un Uropodi
Vēžveidīgie
Vēžveidīgie (Crustacea) ir posmkāju tipa apakštips.
Skatīt Speleogrifvēži un Vēžveidīgie
Vēderkājas
garnelei. (iezīmēts ar oranžu) Vēderkājas jeb pleopodi ir ekstremitātes, kas atrodas augstāko vēžu vēdera segmentu apakšpusē.
Skatīt Speleogrifvēži un Vēderkājas