Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Staņislavs Kerbedzis

Indekss Staņislavs Kerbedzis

Staņislavs Kerbedzis (1810–1899) bija lietuviešu cilmes inženieris, tiltu būves speciālists, Pēterburgas Universitātes profesors (1842), Krievijas Impērijas armijas ģenerālmajors (1850), Pēterburgas Zinātņu akadēmijas goda loceklis (1858).

Satura rādītājs

  1. 23 attiecības: Ģenerālis, Īstenais slepenpadomnieks, Ņeva, Daugava, Dubīsa, Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava, Inženieris, Krievijas Impērija, Kronštate, Lūznavas muiža, Luga, Novembra sacelšanās, Panevēža, Pēterburgas Zinātņu akadēmija, Polijas—Lietuvas ūnija, Riebiņu muiža, Varšava, Varšavas guberņa, Venta, Ventas—Dubīsas kanāls, Viļņas guberņa, Viļņas Universitāte, Visla.

Ģenerālis

Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Dāvids Sīmansons (1859—1933). Ģenerālis (no  — ‘galvenais’) ir augstāko virsnieku dienesta pakāpe.

Skatīt Staņislavs Kerbedzis un Ģenerālis

Īstenais slepenpadomnieks

Īstenais slepenpadomnieks Pēteris Valujevs (1815—1890). Īstenais slepenpadomnieks bija Krievijas Impērijas II kategorijas civildienesta pakāpe no 1724.

Skatīt Staņislavs Kerbedzis un Īstenais slepenpadomnieks

Ņeva

Ņeva ir upe Krievijas ziemeļrietumos.

Skatīt Staņislavs Kerbedzis un Ņeva

Daugava

Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.

Skatīt Staņislavs Kerbedzis un Daugava

Dubīsa

Dubīsa (žemaišu: Dobīsa), arī Dubisa, ir upe, kas tek caur Žemaitijas augstieni Lietuvas centrālajā daļā.

Skatīt Staņislavs Kerbedzis un Dubīsa

Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava

Dzelzceļa līnijas Pēterburga—Varšava karte ar atzariem uz Rīgu un Kēnigsbergu (1862). Varšavas stacija Pēterburgā ap 1900. gadu Pleskavas stacija Rēzeknes stacija pēc 1905. gada Daugavpils dzelzceļa stacija ap 1900. gadu Senākais dzelzceļa tilts pār Daugavas upi Daugavpilī Viļņas dzelzceļa stacija ap 1915.

Skatīt Staņislavs Kerbedzis un Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava

Inženieris

Džona Seimūra Lūkasa 1868. gada glezna, kurā ir attēlota inženieru sanāksme. Gleznas nosaukums: ''Conference of Engineers at the Menai Straits Preparatory to Floating one of the Tubes of the Britannia Bridge'' Inženieris ir profesionāls inženierzinātņu speciālists, kam ir augstākā tehniskā izglītība.

Skatīt Staņislavs Kerbedzis un Inženieris

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Skatīt Staņislavs Kerbedzis un Krievijas Impērija

Kronštate

Kronštate ir pilsēta Krievijā Somu līča Kotļinas salā.

Skatīt Staņislavs Kerbedzis un Kronštate

Lūznavas muiža

Muižas pirmā stāva un pagraba atklāšana pēc renovācijas 2015 gada 25. aprīlī. Lūznavas muiža, arī Dlužņevas muiža, agrāk Laizēnu muiža, atrodas Lūznavas ciemā, apmēram 22 km attālumā no Rēzeknes.

Skatīt Staņislavs Kerbedzis un Lūznavas muiža

Luga

Lugas norise. Luga ir literārs darbs, kura saturs atklājas darbībā un personu sarunās un kurš galvenokārt ir paredzēts iestudēšanai teātrī.

Skatīt Staņislavs Kerbedzis un Luga

Novembra sacelšanās

Novembra sacelšanās (1830—1831) bija bruņota sacelšanās pret Krievijas impērijas varu Polijā un Lietuvā.

Skatīt Staņislavs Kerbedzis un Novembra sacelšanās

Panevēža

Panevēža (dažkārt saukta arī Paņevēža, Poņevēži) ir pilsēta Lietuvā, Aukštaitijas neformālā galvaspilsēta, 136 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Viļņas.

Skatīt Staņislavs Kerbedzis un Panevēža

Pēterburgas Zinātņu akadēmija

Pēterburgas Zinātņu akadēmija jeb Ķeizariskā Zinātņu akadēmija (Academia Scientiarum Imperialis, Императорская академия наук) bija Krievijas Impērijas augstākā zinātniskā iestāde no 1724.

Skatīt Staņislavs Kerbedzis un Pēterburgas Zinātņu akadēmija

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.

Skatīt Staņislavs Kerbedzis un Polijas—Lietuvas ūnija

Riebiņu muiža

Riebiņu muižas kungu māja mūsdienās (2001). S. Maslovska akvarelis "Rudens Riebiņos" (1902). Riebiņu muiža, arī Rībenes muiža, agrāk Ribenišku muiža, bija muiža, kuras vēlīnā klasicisma stilā būvētā kungu māja atrodas Riebiņu ciemā, 8 km no Preiļiem un 213 km no Rīgas.

Skatīt Staņislavs Kerbedzis un Riebiņu muiža

Varšava

Varšava ir Polijas galvaspilsēta no 1596.

Skatīt Staņislavs Kerbedzis un Varšava

Varšavas guberņa

Varšavas guberņa Krievijas Impērijas kartē (1914) Varšavas guberņa bija Krievijas Impērijas Polijas Karalistes (1837—1915), Polijas reģentūras karalistes (1916—1918) un Polijas Republikas (līdz 1919. gadam) administratīvi teritoriālā vienība.

Skatīt Staņislavs Kerbedzis un Varšavas guberņa

Venta

Venta ir upe Latvijā un Lietuvā.

Skatīt Staņislavs Kerbedzis un Venta

Ventas—Dubīsas kanāls

Ventas—Dubīsas kanāls ir pamests kanāls, kas savienoja Dubīsas upi ziemeļos no Baziļoniem Šauļu rajonā ar Ventas upi Kelmes rajonā pie Šaukēnu Tolučiem.

Skatīt Staņislavs Kerbedzis un Ventas—Dubīsas kanāls

Viļņas guberņa

Viļņas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1795, 1801-1915), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidaustrumu daļa un Baltkrievijas ziemeļrietumu daļa.

Skatīt Staņislavs Kerbedzis un Viļņas guberņa

Viļņas Universitāte

Viļņas Universitāte ir lielākā un vecākā Lietuvas universitāte, tā ir arī vecākā universitāte Baltijas valstīs.

Skatīt Staņislavs Kerbedzis un Viļņas Universitāte

Visla

Visla ir upe Eiropā, Polijas lielākā upe.

Skatīt Staņislavs Kerbedzis un Visla

Zināms kā Kerbedzis, Kierbedź, Stanisław Kierbedź.