Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Pūču dzimta

Indekss Pūču dzimta

Pūču dzimta (Strigidae) ir viena no divām pūčveidīgo (Strigiformes) putnu dzimtām, otra ir plīvurpūču dzimta (Tytonidae).

37 attiecības: Acs, Antarktīda, Apodziņš, Apodziņi, Apogi, Ausainā pūce, Ausainās pūces, Auss, Ģints (bioloģija), Ūpji, Īstās pūces, Baltā pūce, Bikšainais apogs, Bikšainie apogi, Ceļotājpūcīte, Dzimumdimorfisms, Dzirde, Gaisma, Kontinents, Krāsa, Latvija, Maskarēnu pūces, Mazā ausainā pūcīte, Mazās pūcītes, Mājas apogs, Meža pūce, Morfoloģija (bioloģija), Pūčveidīgie, Plīvurpūču dzimta, Purva pūce, Spalva, Suga, Svītrainā pūce, Urālpūce, Ziemeļpūce, 19. gadsimts, 20. gadsimts.

Acs

Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.

Jaunums!!: Pūču dzimta un Acs · Redzēt vairāk »

Antarktīda

Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.

Jaunums!!: Pūču dzimta un Antarktīda · Redzēt vairāk »

Apodziņš

Apodziņš (Glaucidium passerinum) ir maza auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Pūču dzimta un Apodziņš · Redzēt vairāk »

Apodziņi

Apodziņi, apodziņu ģints (Glaucidium) ir pūčveidīgo (Strigiformes) putnu ģints, kas pieder pūču dzimtai (Strigidae).

Jaunums!!: Pūču dzimta un Apodziņi · Redzēt vairāk »

Apogi

Apogi, apogu ģints (Athene) ir pūču dzimtas (Strigidae) pūčveidīgo putnu ģints.

Jaunums!!: Pūču dzimta un Apogi · Redzēt vairāk »

Ausainā pūce

Ausainā pūce (Asio otus) ir vidēja izmēra naktsaktīva pūce, kas izplatīta visā Eiropā, izņemot galējos ziemeļus, Āzijā līdz Tālajiem Austrumiem, Ziemeļāfrikā no Marokas līdz Tunisijai un Ziemeļamerikā no Kanādas dienvidiem līdz Meksikai.

Jaunums!!: Pūču dzimta un Ausainā pūce · Redzēt vairāk »

Ausainās pūces

Ausainās pūces, ausaino pūču ģints (Asio) ir pūču dzimtas (Strigidae) putnu ģints, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Pūču dzimta un Ausainās pūces · Redzēt vairāk »

Auss

Auss ir dzirdes un līdzsvara pāra orgāns, kas uztver skaņu un ķermeņa stāvokļa izmaiņas.

Jaunums!!: Pūču dzimta un Auss · Redzēt vairāk »

Ģints (bioloģija)

Ģints ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.

Jaunums!!: Pūču dzimta un Ģints (bioloģija) · Redzēt vairāk »

Ūpji

Ūpji, ūpju ģints (Bubo) ir pūčveidīgo (Strigiformes) putnu ģints, kas pieder pūču dzimtai (Strigidae).

Jaunums!!: Pūču dzimta un Ūpji · Redzēt vairāk »

Īstās pūces

Īstās pūces, īsto pūču ģints (Strix) ir pūčveidīgo (Strigiformes) putnu ģints, kas pieder pūču dzimtai (Strigidae).

Jaunums!!: Pūču dzimta un Īstās pūces · Redzēt vairāk »

Baltā pūce

Baltā pūce (Bubo scandiacus) ir liela auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgais putns, kas pieder ūpju ģintij (Bubo).

Jaunums!!: Pūču dzimta un Baltā pūce · Redzēt vairāk »

Bikšainais apogs

thumb Bikšainais apogs (Aegolius funereus) ir pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgo putnu suga, kas izplatīta ziemeļu puslodes mērenajā joslā (Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā).

Jaunums!!: Pūču dzimta un Bikšainais apogs · Redzēt vairāk »

Bikšainie apogi

Bikšainie apogi, bikšaino apogu ģints (Aegolius) ir pūčveidīgo (Strigiformes) putnu ģints, kas pieder pūču dzimtai (Strigidae).

Jaunums!!: Pūču dzimta un Bikšainie apogi · Redzēt vairāk »

Ceļotājpūcīte

Ceļotājpūcīte (Psiloscops flammeolus) ir pūču dzimtas (Strigidae) putnu suga, kas ir vienīgā ceļotājpūcīšu ģintī (Psiloscops).

Jaunums!!: Pūču dzimta un Ceļotājpūcīte · Redzēt vairāk »

Dzimumdimorfisms

Fazānu tēviņš un mātīte Dzimumdimorfisms (dimorfisms no — 'divi', 'divreiz', un morphe — 'forma') ir pazīmju atšķirība starp vienas sugas mātītēm un tēviņiem.

Jaunums!!: Pūču dzimta un Dzimumdimorfisms · Redzēt vairāk »

Dzirde

250px Dzirde ir norišu kopums, kas palīdz cilvēkiem un dzīvniekiem uztvert skaņas, jeb akustiskās svārstības.

Jaunums!!: Pūču dzimta un Dzirde · Redzēt vairāk »

Gaisma

ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.

Jaunums!!: Pūču dzimta un Gaisma · Redzēt vairāk »

Kontinents

Āzijā. Kontinents (tulkojumā "kopā turēta zeme") ir liels sauszemes masīvs, ko no visām pusēm apskalo jūras un/vai okeāns.

Jaunums!!: Pūču dzimta un Kontinents · Redzēt vairāk »

Krāsa

Krāsa ir svarīga daļa no cilvēku izteiksmes Krāsa ir gaismas frekvences (viļņa garuma) uztveršana; to var pielīdzināt skaņas tonim, kas ir skaņas frekvences (viļņa garuma) uztveršana.

Jaunums!!: Pūču dzimta un Krāsa · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Pūču dzimta un Latvija · Redzēt vairāk »

Maskarēnu pūces

Maskarēnu pūces (Mascarenotus) ir izmirusi pūčveidīgo ģints, kuras trīs sugas apdzīvoja Maskarēnu salas Indijas okeāna rietumu daļā.

Jaunums!!: Pūču dzimta un Maskarēnu pūces · Redzēt vairāk »

Mazā ausainā pūcīte

Mazā ausainā pūcītes jeb mazā pūcīte (Otus scops) ir maza auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgo putnu suga, kurai ir 5 pasugas.

Jaunums!!: Pūču dzimta un Mazā ausainā pūcīte · Redzēt vairāk »

Mazās pūcītes

Mazās pūcītes, mazo pūcīšu ģints (Otus) ir pūčveidīgo (Strigiformes) putnu ģints, kas pieder pūču dzimtai (Strigidae).

Jaunums!!: Pūču dzimta un Mazās pūcītes · Redzēt vairāk »

Mājas apogs

Mājas apogs (Athene noctua) ir pūču dzimtas putns.

Jaunums!!: Pūču dzimta un Mājas apogs · Redzēt vairāk »

Meža pūce

Meža pūce (Strix aluco) ir vidēja izmēra naktsaktīva pūce, kas sastopama lielākajā daļā Eirāzijas un ir visbiežāk sastopamā pūču suga Latvijā.

Jaunums!!: Pūču dzimta un Meža pūce · Redzēt vairāk »

Morfoloģija (bioloģija)

Lapu morfoloģija. Dažādas atšķirības lapu formā, malu robojumā un dzīslojumā. Morfoloģija ir bioloģijas nozare, kas pēta un apraksta gan dzīvo organismu un to daļu ārējo uzbūvi (formu, krāsu, atšķirības u.c.), tā arī organismu iekšējo uzbūvi.

Jaunums!!: Pūču dzimta un Morfoloģija (bioloģija) · Redzēt vairāk »

Pūčveidīgie

Pūčveidīgie, pūčveidīgo kārtas putni (Strigiformes) ir plēsīgi putni.

Jaunums!!: Pūču dzimta un Pūčveidīgie · Redzēt vairāk »

Plīvurpūču dzimta

Plīvurpūču dzimta (Tytonidae) ir viena no divām pūčveidīgo (Strigiformes) putnu dzimtām, otra ir pūču dzimta (Strigidae).

Jaunums!!: Pūču dzimta un Plīvurpūču dzimta · Redzēt vairāk »

Purva pūce

Purva pūce (Asio flammeus) ir pūču dzimtas (Strigidae) suga, kas pieder pie ausaino pūču ģints (Asio).

Jaunums!!: Pūču dzimta un Purva pūce · Redzēt vairāk »

Spalva

Dažādu putnu spalvas Spalva ir ādas ragvielas veidojums, kas sastāv no cieta, bet elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm jeb burām.

Jaunums!!: Pūču dzimta un Spalva · Redzēt vairāk »

Suga

Suga: mājas zirgs Suga (no  — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.

Jaunums!!: Pūču dzimta un Suga · Redzēt vairāk »

Svītrainā pūce

Svītrainā pūce (Surnia ulula) ir vidēja izmēra dienasaktīva pūce, kas ligzdo Eirāzijas un Ziemeļamerikas ziemeļu daļā.

Jaunums!!: Pūču dzimta un Svītrainā pūce · Redzēt vairāk »

Urālpūce

Urālpūce, video Urālpūce jeb garastes pūce (Strix uralensis) ir samērā liela, pārsvarā naktsaktīva pūce, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu daļā no Skandināvijas rietumos, līdz Tālajiem Austrumiem.

Jaunums!!: Pūču dzimta un Urālpūce · Redzēt vairāk »

Ziemeļpūce

Ziemeļpūce jeb ziemeļu pūce (Strix nebulosa) ir liela, pārsvarā naktsaktīva pūce, kas izplatīta tikai ziemeļu puslodē.

Jaunums!!: Pūču dzimta un Ziemeļpūce · Redzēt vairāk »

19. gadsimts

19.

Jaunums!!: Pūču dzimta un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »

20. gadsimts

20.

Jaunums!!: Pūču dzimta un 20. gadsimts · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Pūču apakšdzimta, Strigidae, Striginae.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »