Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Baltā pūce

Indekss Baltā pūce

Baltā pūce (Bubo scandiacus) ir liela auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgais putns, kas pieder ūpju ģintij (Bubo).

Satura rādītājs

  1. 78 attiecības: Aļaska, Acs, Ala, Arktika, Šetlendas salas, Ķīna, Baltā krāsa, Baltirbes, Bridējputni, Centimetrs, Dānija, Dūkuru dzimta, Džordžija, Dezoksiribonukleīnskābe, Dziedātājputni, Eirāzija, Fazānu apakšdzimta, Francija, Grauzēji, Grenlande, Holande, Kaiju dzimta, Kanāda, Kauls, Kāja, Kārlis Linnejs, Kilograms, Kilometrs, Klijkaijas, Klinšu ērglis, Knābis, Krievija, Kuņģis, Kurzeme, Kvebeka, Latvija, Lauči, Lielais piekūns, Ligzda, Mātīte, Murkšķis, Nags, Novaja Zemļa, Ola, Ondatra, Parastais jenots, Pūču dzimta, Pīle, Pelēkais vilks, Peles, ... Izvērst indekss (28 vairāk) »

  2. Ūpji

Aļaska

Aļaska (izrunā) ir pēc platības lielākais Amerikas Savienoto Valstu štats.

Skatīt Baltā pūce un Aļaska

Acs

Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.

Skatīt Baltā pūce un Acs

Ala

Gūtmaņa ala Siguldā Acsibi ala Ala ir dabiski veidojies dobums pazemē, kurā var iekļūt cilvēks.

Skatīt Baltā pūce un Ala

Arktika

Sarkanā krāsā novilkta jūlija vidējās gaisa temperatūras 10 °C izoterma, kas ir viena no Arktikas robežas definīcijām Arktikas topogrāfiskā karte Arktika ir Zemes ziemeļu polārais apgabals, kas atrodas apkārt ziemeļpolam.

Skatīt Baltā pūce un Arktika

Šetlendas salas

Šetlendas salas vai Šetlenda (Shetland) ir arhipelāgs Atlantijas okeānā, Skotijas ziemeļaustrumu piekrastē.

Skatīt Baltā pūce un Šetlendas salas

Ķīna

Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.

Skatīt Baltā pūce un Ķīna

Baltā krāsa

Baltā krāsa jeb vienkārši balts ir ahromatiskā krāsa līdzās melnajai un pelēkajai.

Skatīt Baltā pūce un Baltā krāsa

Baltirbes

Baltirbes, baltirbju ģints (Lagopus) ir viena no vistveidīgo (Galliformes) kārtas fazānu dzimtas (Phasianidae) putnu ģintīm, kas pieder rubeņu apakšdzimtai (Tetraoninae).

Skatīt Baltā pūce un Baltirbes

Bridējputni

Bridējputni (Charadrii) ir viena no tārtiņveidīgo putnu (Charadriiformes) apakškārtām, kas mūsdienās, balstoties uz ģenētiskajiem pētījumiem, ir sadalījusies vairākās apakškārtās: bridējputni (Charadrii), krasta bridējputni (Chionidi), neparastie bridējputni (Thinocori) un slokveidīgie bridējputni (Scolopaci).

Skatīt Baltā pūce un Bridējputni

Centimetrs

Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.

Skatīt Baltā pūce un Centimetrs

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Skatīt Baltā pūce un Dānija

Dūkuru dzimta

Dūkuru dzimta (Podicipedidae) ir vienīgā dūkurveidīgo putnu kārtas (Podicipediformes) dzimta, kas apvieno 22 sugas, no kurām 3 izmirušas pēdējo 30 gadu laikā.

Skatīt Baltā pūce un Dūkuru dzimta

Džordžija

Džordžija ir Amerikas Savienoto Valstu štats, kas atrodas Dienvidaustrumu reģionā.

Skatīt Baltā pūce un Džordžija

Dezoksiribonukleīnskābe

DNS fragments. DNS sastāv no divām savītām spirālēm Dezoksiribonukleīnskābe (DNS) ir viena no nukleīnskābēm.

Skatīt Baltā pūce un Dezoksiribonukleīnskābe

Dziedātājputni

Dziedātājputni (Passeri) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) apakškārta.

Skatīt Baltā pūce un Dziedātājputni

Eirāzija

Eirāzija Eirāzija ir uz Zemes lielākā sauszemes teritorija, kas apvieno Eiropu un Āziju.

Skatīt Baltā pūce un Eirāzija

Fazānu apakšdzimta

Fazānu apakšdzimta (Phasianinae) ir viena no vistveidīgo kārtas (Galliformes) putnu apakšdzimtām fazānu dzimtā (Phasianidae).

Skatīt Baltā pūce un Fazānu apakšdzimta

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Skatīt Baltā pūce un Francija

Grauzēji

Grauzēji (Rodentia) ir zīdītāju klases (Mammalia) dzīvnieku kārta.

Skatīt Baltā pūce un Grauzēji

Grenlande

Grenlande ( — 'Zaļā zeme') ir lielākā sala pasaulē un pieder Dānijai.

Skatīt Baltā pūce un Grenlande

Holande

Ziemeļholandes un Dienvidholandes provinces Nīderlandes kartē Holande ir ģeogrāfisks reģions Nīderlandes rietumos.

Skatīt Baltā pūce un Holande

Kaiju dzimta

Kaiju dzimta (Laridae) ir tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) kosmopolītiska jūrasputnu dzimta.

Skatīt Baltā pūce un Kaiju dzimta

Kanāda

Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.

Skatīt Baltā pūce un Kanāda

Kauls

''Humerus'' — augšdelma kauls (labās rokas) Kauli ir izturīgi, pietiekoši elastīgi saistaudi, kas pilda balsta funkcijas.

Skatīt Baltā pūce un Kauls

Kāja

Kukaiņa kājas diagramma. Kājas ir dzīvnieku un cilvēka ķermeņa daļas, kas nodrošina pārvietošanos.

Skatīt Baltā pūce un Kāja

Kārlis Linnejs

Kārlis Linnejs (dzimis, miris) bija zviedru botāniķis, ārsts un zoologs, kas lika pamatus mūsdienu binārās nomenklatūras shēmai.

Skatīt Baltā pūce un Kārlis Linnejs

Kilograms

collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).

Skatīt Baltā pūce un Kilograms

Kilometrs

Kilometrs (saīsinājumā km) ir SI sistēmas garuma atvasinātā mērvienība.

Skatīt Baltā pūce un Kilometrs

Klijkaijas

Klijkaijas, klijkaiju ģints (Stercorarius) apvieno 7 klijkaiju sugas.

Skatīt Baltā pūce un Klijkaijas

Klinšu ērglis

Klinšu ērglis (Aquila chrysaetos) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) vanagveidīgais putns.

Skatīt Baltā pūce un Klinšu ērglis

Knābis

Dažādi putnu knābji Knābis (rostrum) ir putniem raksturīgs orgāns, kuru veido pagarināti bezzobaini žokļi, kas klāti ar ragvielas apvalku (ramfotēku).

Skatīt Baltā pūce un Knābis

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Skatīt Baltā pūce un Krievija

Kuņģis

Kuņģis ir gremošanas orgānu sistēmas maisveida paplašinājums starp barības vadu un tievo zarnu.

Skatīt Baltā pūce un Kuņģis

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Skatīt Baltā pūce un Kurzeme

Kvebeka

Kvebeka (izrunā: vai) ir vislielākā Kanādas province pēc platības un otra lielākā pēc iedzīvotāju skaita.

Skatīt Baltā pūce un Kvebeka

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Skatīt Baltā pūce un Latvija

Lauči

Lauči, lauču ģints (Fulica) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) ģints, kas apvieno 10 mūsdienās dzīvojošas un vienu izmirušu sugu.

Skatīt Baltā pūce un Lauči

Lielais piekūns

Lielais piekūns (Falco peregrinus), pazīstams arī vienkārši kā piekūns, ir visā pasaulē izplatīts piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.

Skatīt Baltā pūce un Lielais piekūns

Ligzda

Dienvidāfrikas bezdelīgu ligzdu kolonija zem tilta Ligzda ir dažādu dzīvnieku būvēts patvērums, kas kalpo par vietu gulēšanai, dzīvošanai un pēcnācēju iznēsāšanai.

Skatīt Baltā pūce un Ligzda

Mātīte

Veneras simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu sievišķo dzimumu Mātīte jeb sievišķais dzimums (♀) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo sievišķās dzimumšūnas olšūnas.

Skatīt Baltā pūce un Mātīte

Murkšķis

Murkšķi, murkšķu ģints (Marmota) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) ģintīm, kas pieder zemes vāveru apakšdzimtai (Xerinae).

Skatīt Baltā pūce un Murkšķis

Nags

Rokas pirksta nags Nags ir ragvielas plāksnīte uz locekļu pirkstu galiem, epidermas derivāti.

Skatīt Baltā pūce un Nags

Novaja Zemļa

Novaja Zemļa ( — ‘Jaunā zeme’) ir Krievijas Federācijai piederošs salu arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā starp Barenca un Karas jūrām.

Skatīt Baltā pūce un Novaja Zemļa

Ola

Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.

Skatīt Baltā pūce un Ola

Ondatra

Ondatra jeb bizamžurka (Ondatra zibethicus) ir vienīgā ondatru ģints suga.

Skatīt Baltā pūce un Ondatra

Parastais jenots

Parastais jenots jeb ziemeļu jenots, arī Ziemeļamerikas jenots jeb vienkārši jenots (Procyon lotor) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).

Skatīt Baltā pūce un Parastais jenots

Pūču dzimta

Pūču dzimta (Strigidae) ir viena no divām pūčveidīgo (Strigiformes) putnu dzimtām, otra ir plīvurpūču dzimta (Tytonidae).

Skatīt Baltā pūce un Pūču dzimta

Pīle

Par pīli sauc daļu pīļu dzimtas (Anatidae) putnu.

Skatīt Baltā pūce un Pīle

Pelēkais vilks

Pelēkais vilks (Canis lupus) jeb vienkārši vilks ir lielākais suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.

Skatīt Baltā pūce un Pelēkais vilks

Peles

Peles, peļu ģints (Mus) ir mazi grauzēju kārtas (Rodentia) dzīvnieki, kas pieder peļu dzimtas (Muridae) Vecās pasaules peļu apakšdzimtai (Murinae).

Skatīt Baltā pūce un Peles

Pirksts

Cilvēka pēdas pirksti Pirksts (dsk.: digiti) ir iegarena, kustīga plaukstas vai pēdas daļa.

Skatīt Baltā pūce un Pirksts

Plēsīgais putns

Baltgalvas grifs (''Gyps fulvus''), viena no plēsīgo putnu sugām Plēsīgajam putnam ir spēcīgs, ass knābis, ar kuru tas saplosa upuri, attēlā baltgalvas ērglis (''Haliaeetus leucocephalus'') Plēsīgais putns ir putns, kas medī un barojas ar citiem dzīvniekiem.

Skatīt Baltā pūce un Plēsīgais putns

Polārlapsa

Polārlapsa (Vulpes lagopus) ir lapsu ģints (Vulpes) suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.

Skatīt Baltā pūce un Polārlapsa

Putni

Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.

Skatīt Baltā pūce un Putni

Rubeņu apakšdzimta

Rubeņu apakšdzimta (Tetraoninae) ir viena no fazānu dzimtas (Phasianidae) apakšdzimtām, kas apvieno 19 sugas, kas iedalītas 9 ģintīs.

Skatīt Baltā pūce un Rubeņu apakšdzimta

Skandināvija

Ziemeļvalstu teritorijas, kuras arī reizēm pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm. Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions Skandināvijas pussalā.

Skatīt Baltā pūce un Skandināvija

Skotija

Skotija ir viena no Apvienotās Karalistes četrām daļām (pārējās ir Anglija, Velsa un Ziemeļīrija).

Skatīt Baltā pūce un Skotija

Slīteres nacionālais parks

Slīteres nacionālais parks ir mazākais no četriem Latvijas nacionālajiem parkiem.

Skatīt Baltā pūce un Slīteres nacionālais parks

Sniega zoss

Sniega zoss (Anser caerulescens) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns.

Skatīt Baltā pūce un Sniega zoss

Sniegs

Sniegs mežā Bulgārijā Sniega sega mežā Sniega sega Sniegs ir cieto atmosfēras nokrišņu veids, kas veidojas, mikroskopiskiem ūdens pilieniem zemā gaisa temperatūrā kristalizējoties un augot simetriskās, starainu zvaigznīšu formās.

Skatīt Baltā pūce un Sniegs

Somija

Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.

Skatīt Baltā pūce un Somija

Spalva

Dažādu putnu spalvas Spalva ir ādas ragvielas veidojums, kas sastāv no cieta, bet elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm jeb burām.

Skatīt Baltā pūce un Spalva

Spārnu plētums

Nogriežņa AB garums ir lidmašīnas ''Boeing 777-200ER'' spārnu plētums Spārnu plētums ir attālums no lidmašīnas vai putna viena spārna gala līdz otram.

Skatīt Baltā pūce un Spārnu plētums

Suns

Suns jeb mājas suns (Canis lupus familiaris) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas ir viena no pelēkā vilka (Canis lupus) pasugām.

Skatīt Baltā pūce un Suns

Tēviņš

Marsa simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu vīrišķo dzimumu Tēviņš jeb vīrišķais dzimums (♂) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo vīrišķās dzimumšūnas gametas, kas atrodas spermatozoīdos.

Skatīt Baltā pūce un Tēviņš

Teksasa

Teksasa (izrunā) ir otrs lielākais štats Amerikas Savienotajās Valstīs gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.

Skatīt Baltā pūce un Teksasa

Truši

Truši ir neliela auguma zīdītāji, kas pieder zaķu dzimtai (Leporidae).

Skatīt Baltā pūce un Truši

Tundra

Vrangeļa salā Tundra (no — ‘bezmeža kalns’) ir biomas veids, kurā ir kavēta koku augšana zemās temperatūras un īsās veģetācijas sezonas dēļ.

Skatīt Baltā pūce un Tundra

Vārnu dzimta

Vārnu dzimta (Corvidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimtām, kas pieder pie dziedātājputnu apakškārtas (Passeri).

Skatīt Baltā pūce un Vārnu dzimta

Vāveres

Vāveres, vāveru dzimta (Sciuridae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas pieder vāverveidīgo (Sciuromorpha) apakškārtai.

Skatīt Baltā pūce un Vāveres

Zaķi

Zaķi (Lepus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) ģints, kas apvieno 32 sugas.

Skatīt Baltā pūce un Zaķi

Zīdītāji

Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.

Skatīt Baltā pūce un Zīdītāji

Ziemeļamerika

Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita.

Skatīt Baltā pūce un Ziemeļamerika

Zivis

Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.

Skatīt Baltā pūce un Zivis

Zobi

Zobu priekšpuse Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku.

Skatīt Baltā pūce un Zobi

Zoss

Par zosi sauc daļu pīļu dzimtas (Anatidae) putnu.

Skatīt Baltā pūce un Zoss

19. gadsimts

19.

Skatīt Baltā pūce un 19. gadsimts

20. gadsimts

20.

Skatīt Baltā pūce un 20. gadsimts

Skatīt arī

Ūpji

Zināms kā Bubo scandiacus, Nyctea scandiaca.

, Pirksts, Plēsīgais putns, Polārlapsa, Putni, Rubeņu apakšdzimta, Skandināvija, Skotija, Slīteres nacionālais parks, Sniega zoss, Sniegs, Somija, Spalva, Spārnu plētums, Suns, Tēviņš, Teksasa, Truši, Tundra, Vārnu dzimta, Vāveres, Zaķi, Zīdītāji, Ziemeļamerika, Zivis, Zobi, Zoss, 19. gadsimts, 20. gadsimts.