Satura rādītājs
78 attiecības: Aļaska, Acs, Ala, Arktika, Šetlendas salas, Ķīna, Baltā krāsa, Baltirbes, Bridējputni, Centimetrs, Dānija, Dūkuru dzimta, Džordžija, Dezoksiribonukleīnskābe, Dziedātājputni, Eirāzija, Fazānu apakšdzimta, Francija, Grauzēji, Grenlande, Holande, Kaiju dzimta, Kanāda, Kauls, Kāja, Kārlis Linnejs, Kilograms, Kilometrs, Klijkaijas, Klinšu ērglis, Knābis, Krievija, Kuņģis, Kurzeme, Kvebeka, Latvija, Lauči, Lielais piekūns, Ligzda, Mātīte, Murkšķis, Nags, Novaja Zemļa, Ola, Ondatra, Parastais jenots, Pūču dzimta, Pīle, Pelēkais vilks, Peles, ... Izvērst indekss (28 vairāk) »
- Ūpji
Aļaska
Aļaska (izrunā) ir pēc platības lielākais Amerikas Savienoto Valstu štats.
Skatīt Baltā pūce un Aļaska
Acs
Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.
Skatīt Baltā pūce un Acs
Ala
Gūtmaņa ala Siguldā Acsibi ala Ala ir dabiski veidojies dobums pazemē, kurā var iekļūt cilvēks.
Skatīt Baltā pūce un Ala
Arktika
Sarkanā krāsā novilkta jūlija vidējās gaisa temperatūras 10 °C izoterma, kas ir viena no Arktikas robežas definīcijām Arktikas topogrāfiskā karte Arktika ir Zemes ziemeļu polārais apgabals, kas atrodas apkārt ziemeļpolam.
Skatīt Baltā pūce un Arktika
Šetlendas salas
Šetlendas salas vai Šetlenda (Shetland) ir arhipelāgs Atlantijas okeānā, Skotijas ziemeļaustrumu piekrastē.
Skatīt Baltā pūce un Šetlendas salas
Ķīna
Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.
Skatīt Baltā pūce un Ķīna
Baltā krāsa
Baltā krāsa jeb vienkārši balts ir ahromatiskā krāsa līdzās melnajai un pelēkajai.
Skatīt Baltā pūce un Baltā krāsa
Baltirbes
Baltirbes, baltirbju ģints (Lagopus) ir viena no vistveidīgo (Galliformes) kārtas fazānu dzimtas (Phasianidae) putnu ģintīm, kas pieder rubeņu apakšdzimtai (Tetraoninae).
Skatīt Baltā pūce un Baltirbes
Bridējputni
Bridējputni (Charadrii) ir viena no tārtiņveidīgo putnu (Charadriiformes) apakškārtām, kas mūsdienās, balstoties uz ģenētiskajiem pētījumiem, ir sadalījusies vairākās apakškārtās: bridējputni (Charadrii), krasta bridējputni (Chionidi), neparastie bridējputni (Thinocori) un slokveidīgie bridējputni (Scolopaci).
Skatīt Baltā pūce un Bridējputni
Centimetrs
Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.
Skatīt Baltā pūce un Centimetrs
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Skatīt Baltā pūce un Dānija
Dūkuru dzimta
Dūkuru dzimta (Podicipedidae) ir vienīgā dūkurveidīgo putnu kārtas (Podicipediformes) dzimta, kas apvieno 22 sugas, no kurām 3 izmirušas pēdējo 30 gadu laikā.
Skatīt Baltā pūce un Dūkuru dzimta
Džordžija
Džordžija ir Amerikas Savienoto Valstu štats, kas atrodas Dienvidaustrumu reģionā.
Skatīt Baltā pūce un Džordžija
Dezoksiribonukleīnskābe
DNS fragments. DNS sastāv no divām savītām spirālēm Dezoksiribonukleīnskābe (DNS) ir viena no nukleīnskābēm.
Skatīt Baltā pūce un Dezoksiribonukleīnskābe
Dziedātājputni
Dziedātājputni (Passeri) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) apakškārta.
Skatīt Baltā pūce un Dziedātājputni
Eirāzija
Eirāzija Eirāzija ir uz Zemes lielākā sauszemes teritorija, kas apvieno Eiropu un Āziju.
Skatīt Baltā pūce un Eirāzija
Fazānu apakšdzimta
Fazānu apakšdzimta (Phasianinae) ir viena no vistveidīgo kārtas (Galliformes) putnu apakšdzimtām fazānu dzimtā (Phasianidae).
Skatīt Baltā pūce un Fazānu apakšdzimta
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Skatīt Baltā pūce un Francija
Grauzēji
Grauzēji (Rodentia) ir zīdītāju klases (Mammalia) dzīvnieku kārta.
Skatīt Baltā pūce un Grauzēji
Grenlande
Grenlande ( — 'Zaļā zeme') ir lielākā sala pasaulē un pieder Dānijai.
Skatīt Baltā pūce un Grenlande
Holande
Ziemeļholandes un Dienvidholandes provinces Nīderlandes kartē Holande ir ģeogrāfisks reģions Nīderlandes rietumos.
Skatīt Baltā pūce un Holande
Kaiju dzimta
Kaiju dzimta (Laridae) ir tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) kosmopolītiska jūrasputnu dzimta.
Skatīt Baltā pūce un Kaiju dzimta
Kanāda
Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.
Skatīt Baltā pūce un Kanāda
Kauls
''Humerus'' — augšdelma kauls (labās rokas) Kauli ir izturīgi, pietiekoši elastīgi saistaudi, kas pilda balsta funkcijas.
Skatīt Baltā pūce un Kauls
Kāja
Kukaiņa kājas diagramma. Kājas ir dzīvnieku un cilvēka ķermeņa daļas, kas nodrošina pārvietošanos.
Skatīt Baltā pūce un Kāja
Kārlis Linnejs
Kārlis Linnejs (dzimis, miris) bija zviedru botāniķis, ārsts un zoologs, kas lika pamatus mūsdienu binārās nomenklatūras shēmai.
Skatīt Baltā pūce un Kārlis Linnejs
Kilograms
collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).
Skatīt Baltā pūce un Kilograms
Kilometrs
Kilometrs (saīsinājumā km) ir SI sistēmas garuma atvasinātā mērvienība.
Skatīt Baltā pūce un Kilometrs
Klijkaijas
Klijkaijas, klijkaiju ģints (Stercorarius) apvieno 7 klijkaiju sugas.
Skatīt Baltā pūce un Klijkaijas
Klinšu ērglis
Klinšu ērglis (Aquila chrysaetos) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) vanagveidīgais putns.
Skatīt Baltā pūce un Klinšu ērglis
Knābis
Dažādi putnu knābji Knābis (rostrum) ir putniem raksturīgs orgāns, kuru veido pagarināti bezzobaini žokļi, kas klāti ar ragvielas apvalku (ramfotēku).
Skatīt Baltā pūce un Knābis
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Baltā pūce un Krievija
Kuņģis
Kuņģis ir gremošanas orgānu sistēmas maisveida paplašinājums starp barības vadu un tievo zarnu.
Skatīt Baltā pūce un Kuņģis
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Baltā pūce un Kurzeme
Kvebeka
Kvebeka (izrunā: vai) ir vislielākā Kanādas province pēc platības un otra lielākā pēc iedzīvotāju skaita.
Skatīt Baltā pūce un Kvebeka
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Baltā pūce un Latvija
Lauči
Lauči, lauču ģints (Fulica) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) ģints, kas apvieno 10 mūsdienās dzīvojošas un vienu izmirušu sugu.
Skatīt Baltā pūce un Lauči
Lielais piekūns
Lielais piekūns (Falco peregrinus), pazīstams arī vienkārši kā piekūns, ir visā pasaulē izplatīts piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.
Skatīt Baltā pūce un Lielais piekūns
Ligzda
Dienvidāfrikas bezdelīgu ligzdu kolonija zem tilta Ligzda ir dažādu dzīvnieku būvēts patvērums, kas kalpo par vietu gulēšanai, dzīvošanai un pēcnācēju iznēsāšanai.
Skatīt Baltā pūce un Ligzda
Mātīte
Veneras simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu sievišķo dzimumu Mātīte jeb sievišķais dzimums (♀) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo sievišķās dzimumšūnas olšūnas.
Skatīt Baltā pūce un Mātīte
Murkšķis
Murkšķi, murkšķu ģints (Marmota) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) ģintīm, kas pieder zemes vāveru apakšdzimtai (Xerinae).
Skatīt Baltā pūce un Murkšķis
Nags
Rokas pirksta nags Nags ir ragvielas plāksnīte uz locekļu pirkstu galiem, epidermas derivāti.
Skatīt Baltā pūce un Nags
Novaja Zemļa
Novaja Zemļa ( — ‘Jaunā zeme’) ir Krievijas Federācijai piederošs salu arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā starp Barenca un Karas jūrām.
Skatīt Baltā pūce un Novaja Zemļa
Ola
Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.
Skatīt Baltā pūce un Ola
Ondatra
Ondatra jeb bizamžurka (Ondatra zibethicus) ir vienīgā ondatru ģints suga.
Skatīt Baltā pūce un Ondatra
Parastais jenots
Parastais jenots jeb ziemeļu jenots, arī Ziemeļamerikas jenots jeb vienkārši jenots (Procyon lotor) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).
Skatīt Baltā pūce un Parastais jenots
Pūču dzimta
Pūču dzimta (Strigidae) ir viena no divām pūčveidīgo (Strigiformes) putnu dzimtām, otra ir plīvurpūču dzimta (Tytonidae).
Skatīt Baltā pūce un Pūču dzimta
Pīle
Par pīli sauc daļu pīļu dzimtas (Anatidae) putnu.
Skatīt Baltā pūce un Pīle
Pelēkais vilks
Pelēkais vilks (Canis lupus) jeb vienkārši vilks ir lielākais suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.
Skatīt Baltā pūce un Pelēkais vilks
Peles
Peles, peļu ģints (Mus) ir mazi grauzēju kārtas (Rodentia) dzīvnieki, kas pieder peļu dzimtas (Muridae) Vecās pasaules peļu apakšdzimtai (Murinae).
Skatīt Baltā pūce un Peles
Pirksts
Cilvēka pēdas pirksti Pirksts (dsk.: digiti) ir iegarena, kustīga plaukstas vai pēdas daļa.
Skatīt Baltā pūce un Pirksts
Plēsīgais putns
Baltgalvas grifs (''Gyps fulvus''), viena no plēsīgo putnu sugām Plēsīgajam putnam ir spēcīgs, ass knābis, ar kuru tas saplosa upuri, attēlā baltgalvas ērglis (''Haliaeetus leucocephalus'') Plēsīgais putns ir putns, kas medī un barojas ar citiem dzīvniekiem.
Skatīt Baltā pūce un Plēsīgais putns
Polārlapsa
Polārlapsa (Vulpes lagopus) ir lapsu ģints (Vulpes) suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.
Skatīt Baltā pūce un Polārlapsa
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Skatīt Baltā pūce un Putni
Rubeņu apakšdzimta
Rubeņu apakšdzimta (Tetraoninae) ir viena no fazānu dzimtas (Phasianidae) apakšdzimtām, kas apvieno 19 sugas, kas iedalītas 9 ģintīs.
Skatīt Baltā pūce un Rubeņu apakšdzimta
Skandināvija
Ziemeļvalstu teritorijas, kuras arī reizēm pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm. Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions Skandināvijas pussalā.
Skatīt Baltā pūce un Skandināvija
Skotija
Skotija ir viena no Apvienotās Karalistes četrām daļām (pārējās ir Anglija, Velsa un Ziemeļīrija).
Skatīt Baltā pūce un Skotija
Slīteres nacionālais parks
Slīteres nacionālais parks ir mazākais no četriem Latvijas nacionālajiem parkiem.
Skatīt Baltā pūce un Slīteres nacionālais parks
Sniega zoss
Sniega zoss (Anser caerulescens) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns.
Skatīt Baltā pūce un Sniega zoss
Sniegs
Sniegs mežā Bulgārijā Sniega sega mežā Sniega sega Sniegs ir cieto atmosfēras nokrišņu veids, kas veidojas, mikroskopiskiem ūdens pilieniem zemā gaisa temperatūrā kristalizējoties un augot simetriskās, starainu zvaigznīšu formās.
Skatīt Baltā pūce un Sniegs
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Skatīt Baltā pūce un Somija
Spalva
Dažādu putnu spalvas Spalva ir ādas ragvielas veidojums, kas sastāv no cieta, bet elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm jeb burām.
Skatīt Baltā pūce un Spalva
Spārnu plētums
Nogriežņa AB garums ir lidmašīnas ''Boeing 777-200ER'' spārnu plētums Spārnu plētums ir attālums no lidmašīnas vai putna viena spārna gala līdz otram.
Skatīt Baltā pūce un Spārnu plētums
Suns
Suns jeb mājas suns (Canis lupus familiaris) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas ir viena no pelēkā vilka (Canis lupus) pasugām.
Skatīt Baltā pūce un Suns
Tēviņš
Marsa simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu vīrišķo dzimumu Tēviņš jeb vīrišķais dzimums (♂) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo vīrišķās dzimumšūnas gametas, kas atrodas spermatozoīdos.
Skatīt Baltā pūce un Tēviņš
Teksasa
Teksasa (izrunā) ir otrs lielākais štats Amerikas Savienotajās Valstīs gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Skatīt Baltā pūce un Teksasa
Truši
Truši ir neliela auguma zīdītāji, kas pieder zaķu dzimtai (Leporidae).
Skatīt Baltā pūce un Truši
Tundra
Vrangeļa salā Tundra (no — ‘bezmeža kalns’) ir biomas veids, kurā ir kavēta koku augšana zemās temperatūras un īsās veģetācijas sezonas dēļ.
Skatīt Baltā pūce un Tundra
Vārnu dzimta
Vārnu dzimta (Corvidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimtām, kas pieder pie dziedātājputnu apakškārtas (Passeri).
Skatīt Baltā pūce un Vārnu dzimta
Vāveres
Vāveres, vāveru dzimta (Sciuridae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas pieder vāverveidīgo (Sciuromorpha) apakškārtai.
Skatīt Baltā pūce un Vāveres
Zaķi
Zaķi (Lepus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) ģints, kas apvieno 32 sugas.
Skatīt Baltā pūce un Zaķi
Zīdītāji
Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.
Skatīt Baltā pūce un Zīdītāji
Ziemeļamerika
Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita.
Skatīt Baltā pūce un Ziemeļamerika
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Skatīt Baltā pūce un Zivis
Zobi
Zobu priekšpuse Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku.
Skatīt Baltā pūce un Zobi
Zoss
Par zosi sauc daļu pīļu dzimtas (Anatidae) putnu.
Skatīt Baltā pūce un Zoss
19. gadsimts
19.
Skatīt Baltā pūce un 19. gadsimts
20. gadsimts
20.
Skatīt Baltā pūce un 20. gadsimts
Skatīt arī
Ūpji
Zināms kā Bubo scandiacus, Nyctea scandiaca.