Satura rādītājs
79 attiecības: Aioras, Amerikas vālodžu dzimta, Antarktīda, Arktikas stērstu dzimta, Audējputnu dzimta, Auss, Austrālāzijas mušķērāju dzimta, Austrālija, Ūdensstrazdi, Ķauķīšu dzimta, Ķauķu dzimta, Žubīšu dzimta, Čakstu dzimta, Āfrika, Balsene, Baltactiņu dzimta, Bārdzīlīte, Bezdelīgu dzimta, Cīruļu dzimta, Cetiju dzimta, Cielavu dzimta, Cilvēks, Dofamīns, Dzīvnieki, Dziedātājputni, Dziedātājstrazds, Dziesma, Dzilnīši, Dzimta (bioloģija), Eiropa, Erickiņš, Gaiss, Garastīšu dzimta, Gondvāna, Grauds, Jaunās Pasaules zvirbuļu dzimta, Jaungvineja, Jaunzēlande, Kāpelētājķauķu dzimta, Kārlis Linnejs, Klinšuvārnas, Knābis, Krāšņgalvīši, Krustknābji, Kukaiņi, Lakstīgala, Mātīte, Mežastrazdu dzimta, Mizložņu dzimta, Mušķērāju dzimta, ... Izvērst indekss (29 vairāk) »
Aioras
Aioras, aioru ģints (Aegithina) ir vienīgā aioru dzimtas (Aegithinidae) ģints, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Skatīt Dziedātājputni un Aioras
Amerikas vālodžu dzimta
Amerikas vālodžu dzimta (Icteridae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 109 dziedātājputnu sugas un kuras tiek iedalītas 30 ģintīs.
Skatīt Dziedātājputni un Amerikas vālodžu dzimta
Antarktīda
Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.
Skatīt Dziedātājputni un Antarktīda
Arktikas stērstu dzimta
Arktikas stērstu dzimta (Calcariidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 6 neliela auguma dziedātājputnu sugas, kas tiek iedalītas 3 ģintīs.
Skatīt Dziedātājputni un Arktikas stērstu dzimta
Audējputnu dzimta
Audējputnu dzimta (Ploceidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 117 neliela auguma dziedātājputnu sugas, kas tiek iedalītas 15 ģintīs.
Skatīt Dziedātājputni un Audējputnu dzimta
Auss
Auss ir dzirdes un līdzsvara pāra orgāns, kas uztver skaņu un ķermeņa stāvokļa izmaiņas.
Skatīt Dziedātājputni un Auss
Austrālāzijas mušķērāju dzimta
Austrālāzijas mušķērāju dzimta (Petroicidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta.
Skatīt Dziedātājputni un Austrālāzijas mušķērāju dzimta
Austrālija
Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.
Skatīt Dziedātājputni un Austrālija
Ūdensstrazdi
Ūdensstrazdi, ūdensstrazdu ģints (Cinclus) ir vienīgā ūdensstrazdu dzimtas (Cinclidae) ģints, kas apvieno 5 dziedātājputnu sugas.
Skatīt Dziedātājputni un Ūdensstrazdi
Ķauķīšu dzimta
Ķauķīšu dzimta jeb lapuķauķu dzimta (Phylloscopidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta, kas apvieno 77 sugas, kas tiek iedalītas 2 ģintīs.
Skatīt Dziedātājputni un Ķauķīšu dzimta
Ķauķu dzimta
Ķauķu dzimta (Sylviidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta, kas mūsdienās apvieno 70 sugas, kas tiek iedalītas 20 ģintīs.
Skatīt Dziedātājputni un Ķauķu dzimta
Žubīšu dzimta
Žubīšu dzimta (Fringillidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dziedātājputnu dzimtām.
Skatīt Dziedātājputni un Žubīšu dzimta
Čakstu dzimta
Čakstu dzimta (Laniidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dziedātājputnu dzimtām, kas apvieno 34 mūsdienās dzīvojošas putnu sugas un kas tiek iedalītas 4 ģintīs.
Skatīt Dziedātājputni un Čakstu dzimta
Āfrika
Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Skatīt Dziedātājputni un Āfrika
Balsene
Balsenes anatomija (angļu valodā) Balsene ir elpceļa augšējā daļa, ko veido skrimšļi un balss saites.
Skatīt Dziedātājputni un Balsene
Baltactiņu dzimta
Baltactiņu dzimta jeb briļļuputnu dzimta (Zosteropidae) ir zvirbuļveidīgo (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 130 dziedātājputnu sugas un kas tiek iedalītas 15 ģintīs.
Skatīt Dziedātājputni un Baltactiņu dzimta
Bārdzīlīte
Bārdzīlīte (Panurus biarmicus) ir zvirbuļveidīgo putnu suga, kas apdzīvo tikai viena veida biotopus — plašus niedrājus lielā daļā Eirāzijas.
Skatīt Dziedātājputni un Bārdzīlīte
Bezdelīgu dzimta
Bezdelīgu dzimta (Hirundinidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).
Skatīt Dziedātājputni un Bezdelīgu dzimta
Cīruļu dzimta
Cīruļu dzimta (Alaudidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta.
Skatīt Dziedātājputni un Cīruļu dzimta
Cetiju dzimta
Cetiju dzimta (Cettiidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta, kas apvieno 32 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 7 ģintīs.
Skatīt Dziedātājputni un Cetiju dzimta
Cielavu dzimta
Cielavu dzimta (Motacillidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta.
Skatīt Dziedātājputni un Cielavu dzimta
Cilvēks
Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, un kam piemīt saprāts un apziņa.
Skatīt Dziedātājputni un Cilvēks
Dofamīns
Dofamīns, bieži saukts arī par dopamīnu (no), ir kateholamīnu grupas viela, kam ir nozīmīga loma dzīvnieku psiholoģiskajās norisēs.
Skatīt Dziedātājputni un Dofamīns
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Skatīt Dziedātājputni un Dzīvnieki
Dziedātājputni
Dziedātājputni (Passeri) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) apakškārta.
Skatīt Dziedātājputni un Dziedātājputni
Dziedātājstrazds
Dziedātājstrazds (Turdus philomelos) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) putns, kuram ir ļoti plašs izplatības areāls Eirāzijā, bet tas sastopams arī Ziemeļāfrikā un Austrālāzijā.
Skatīt Dziedātājputni un Dziedātājstrazds
Dziesma
nošu rakstā Dziesma ir neliela apjoma vokāls skaņdarbs, kas tiek izpildīts ar balsi, dziedot.
Skatīt Dziedātājputni un Dziesma
Dzilnīši
Dzilnīši, dzilnīšu ģints (Sitta) ir vienīgā dzilnīšu dzimtas (Sittidae) ģints, kas apvieno 28 neliela auguma putnu sugas.
Skatīt Dziedātājputni un Dzilnīši
Dzimta (bioloģija)
Dzimta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Skatīt Dziedātājputni un Dzimta (bioloģija)
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt Dziedātājputni un Eiropa
Erickiņš
Erickiņš jeb rudais erickiņš (Phoenicurus phoenicurus) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Skatīt Dziedātājputni un Erickiņš
Gaiss
Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.
Skatīt Dziedātājputni un Gaiss
Garastīšu dzimta
Garastīšu dzimta (Aegithalidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).
Skatīt Dziedātājputni un Garastīšu dzimta
Gondvāna
Gondvāna paleoģeogrāfijā bija viens no diviem Zemes superkontinentiem (otrs bija Laurāzija).
Skatīt Dziedātājputni un Gondvāna
Grauds
Dažādu augu graudi Graudi ir sausi graudzāļu dzimtas augu auglīši, no kā, atdalot sēnalas, iegūst uzturā lietojamas grūbas, ko var saskaldīt putraimos un tālāk sasmalcināt miltos, bet graudus diedzējot iegūst iesalu, kas ir galvenā izejviela raudzēto dzērienu (kvasa, alus) un spirta rūpniecībā.
Skatīt Dziedātājputni un Grauds
Jaunās Pasaules zvirbuļu dzimta
Jaunās Pasaules zvirbuļu dzimta (Passerellidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 136 neliela auguma dziedātājputnu sugu un kas tiek iedalītas 28 ģintīs.
Skatīt Dziedātājputni un Jaunās Pasaules zvirbuļu dzimta
Jaungvineja
Jaungvineja ir otra pasaules lielākā sala pēc Grenlandes, atdalījusies no Austrālijas aptuveni pirms 7 000 gadiem, kad ceļoties Pasaules okeāna līmenim applūda tagadējais Torresa šaurums.
Skatīt Dziedātājputni un Jaungvineja
Jaunzēlande
Jaunzēlande ir valsts Okeānijas dienvidrietumos un Klusā okeāna dienvidrietumu daļā.
Skatīt Dziedātājputni un Jaunzēlande
Kāpelētājķauķu dzimta
Kāpelētājķauķu dzimta (Acrocephalidae) ir neliela auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta, kas apvieno 61 sugu, kas tiek iedalītas 6 ģintīs.
Skatīt Dziedātājputni un Kāpelētājķauķu dzimta
Kārlis Linnejs
Kārlis Linnejs (dzimis, miris) bija zviedru botāniķis, ārsts un zoologs, kas lika pamatus mūsdienu binārās nomenklatūras shēmai.
Skatīt Dziedātājputni un Kārlis Linnejs
Klinšuvārnas
Klinšuvārnas (Picathartes) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) klinšuvārnu dzimtas (Picathartidae) vienīgā ģints.
Skatīt Dziedātājputni un Klinšuvārnas
Knābis
Dažādi putnu knābji Knābis (rostrum) ir putniem raksturīgs orgāns, kuru veido pagarināti bezzobaini žokļi, kas klāti ar ragvielas apvalku (ramfotēku).
Skatīt Dziedātājputni un Knābis
Krāšņgalvīši
Krāšņgalvīši, krāšņgalvīšu ģints (Regulus) ir vienīgā krāšņgalvīšu dzimtas (Regulidae) ģints, kas apvieno 6 neliela auguma putnu sugas.
Skatīt Dziedātājputni un Krāšņgalvīši
Krustknābji
Krustknābji, krustknābju ģints (Loxia) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Skatīt Dziedātājputni un Krustknābji
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Skatīt Dziedātājputni un Kukaiņi
Lakstīgala
Lakstīgala (Luscinia luscinia) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputnu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas (Saxicolinae).
Skatīt Dziedātājputni un Lakstīgala
Mātīte
Veneras simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu sievišķo dzimumu Mātīte jeb sievišķais dzimums (♀) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo sievišķās dzimumšūnas olšūnas.
Skatīt Dziedātājputni un Mātīte
Mežastrazdu dzimta
Mežastrazdu dzimta (Turdidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).
Skatīt Dziedātājputni un Mežastrazdu dzimta
Mizložņu dzimta
Mizložņu dzimta (Certhiidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 11 neliela auguma dziedātājputnu sugas, kuras tiek iedalītas 2 ģintīs.
Skatīt Dziedātājputni un Mizložņu dzimta
Mušķērāju dzimta
Mušķērāju dzimta (Muscicapidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).
Skatīt Dziedātājputni un Mušķērāju dzimta
Nakts
Nakts uz Zemes (daudzu foto no mākslīgā pavadoņa montāža) Nakts ir laika periods, kad Saule atrodas zem horizonta.
Skatīt Dziedātājputni un Nakts
Nektārs
Kamēlijas nektārs Nektārs (no (néktar) — 'dievu barība') ir salds, caurspīdīgs šķidrums, ko augos izdala īpaši dziedzeri, nektāra tvertnes — nektāriji.
Skatīt Dziedātājputni un Nektārs
Oga
Četras ogas: ērkšķogas, hurma, jāņogas un vīnogas Oga ir daudzsēklu auglis ar sulīgu augļapvalka vidējo (mezokarpu) un iekšējo kārtu (endokarpu).
Skatīt Dziedātājputni un Oga
Paceplīšu dzimta
Paceplīšu dzimta (Troglodytidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 88 neliela auguma dziedātājputnu sugas, kuras tiek iedalītas 19 ģintīs.
Skatīt Dziedātājputni un Paceplīšu dzimta
Paradīzes putnu dzimta
Paradīzes putnu dzimta (Paradisaeidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas dzimta, kuras pārstāvjus raksturo košais apspalvojums un iespaidīgi krāšņās riesta dejas. Dzimtai pieder 41 suga, kas tiek iedalītas 16 ģintīs. Lielākā daļa no paradīzes putniem dzīvo Jaungvinejā. Viens no pirmajiem plašākiem paradīzes putnu aprakstiem latviski bija pieejams vācu zoologa un rakstnieka Bernharda Gržimeka grāmatā "Četrkājainie austrālieši", kuru izdevniecība "Zvaigzne" laida klajā 1973.
Skatīt Dziedātājputni un Paradīzes putnu dzimta
Pasaule
Pasaule ir termins, kas ietver Zemes uztveri no cilvēka skatu punkta.
Skatīt Dziedātājputni un Pasaule
Peļkājītes
Peļkājītes, peļkājīšu ģints (Prunella) ir vienīgā peļkājīšu dzimtas (Prunellidae) ģints, kas apvieno 13 neliela auguma dziedātājputnu sugas.
Skatīt Dziedātājputni un Peļkājītes
Purva ķauķis
thumb Purva ķauķis (Acrocephalus palustris) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.
Skatīt Dziedātājputni un Purva ķauķis
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Skatīt Dziedātājputni un Putni
Sēkla
linu sēklas. Sēkla ir sēklaugu vairošanās un izplatīšanas orgāns.
Skatīt Dziedātājputni un Sēkla
Sisinātājķauķu dzimta
Sisinātājķauķu dzimta (Locustellidae) ir neliela auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta, kas apvieno 63 sugas, kas tiek iedalītas 11 ģintīs.
Skatīt Dziedātājputni un Sisinātājķauķu dzimta
Skaņa
Maijvabole kustina savus spārnus vidēji 45 reizes sekundē. Tās dūkšanas frekvence ir aptuveni 45 Hz Bite kustina spārnus vidēji 200 reizes sekundē. Tās skanēšanas frekvence ir aptuveni 200 Hz Ods kustina spārnus vidēji 5000 reizes sekundē. Tā sīkšanas frekvence ir aptuveni 5000Hz Skaņa ir mehāniskās enerģijas pārvietošanās elastīgā vielā svārstību veidā.
Skatīt Dziedātājputni un Skaņa
Somzīlīšu dzimta
Somzīlīšu dzimta (Remizidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).
Skatīt Dziedātājputni un Somzīlīšu dzimta
Stērstes
Stērstes, stērstu ģints (Emberiza) ir vienīgā stērstu dzimtas (Emberizidae) ģints, kas apvieno 44 neliela auguma dziedātājputnu sugas.
Skatīt Dziedātājputni un Stērstes
Strazdu dzimta
Strazdu dzimta (Sturnidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).
Skatīt Dziedātājputni un Strazdu dzimta
Suga
Suga: mājas zirgs Suga (no — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.
Skatīt Dziedātājputni un Suga
Tanagru dzimta
Tanagru dzimta (Thraupidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 383 dziedātājputnu sugas, kuras tiek iedalītas 95 ģintīs.
Skatīt Dziedātājputni un Tanagru dzimta
Tēviņš
Marsa simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu vīrišķo dzimumu Tēviņš jeb vīrišķais dzimums (♂) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo vīrišķās dzimumšūnas gametas, kas atrodas spermatozoīdos.
Skatīt Dziedātājputni un Tēviņš
Vālodžu dzimta
Vālodžu dzimta (Oriolidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 38 dziedātājputnu sugas, kuras tiek iedalītas 4 ģintīs.
Skatīt Dziedātājputni un Vālodžu dzimta
Vālodze
Vālodze (Oriolus oriolus) ir krāšņs vālodžu dzimtas (Oriolidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā un Āfrikā.
Skatīt Dziedātājputni un Vālodze
Vārnu dzimta
Vārnu dzimta (Corvidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimtām, kas pieder pie dziedātājputnu apakškārtas (Passeri).
Skatīt Dziedātājputni un Vārnu dzimta
Zīdastes
Zīdastes, zīdastu ģints (Bombycilla) ir vienīgā zīdastu dzimtas (Bombycillidae) ģints, kas apvieno 3 dziedātājputnu sugas.
Skatīt Dziedātājputni un Zīdastes
Zīlīšu dzimta
Zīlīšu dzimta (Paridae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).
Skatīt Dziedātājputni un Zīlīšu dzimta
Zinātnieks
Zinātnieks (dažreiz saukts arī par pētnieku) ir cilvēks, kurš ir akadēmiski izglītots lietpratējs kādā no zinātnes nozarēm.
Skatīt Dziedātājputni un Zinātnieks
Zvirbuļi
Zvirbuļi jeb īstie zvirbuļi (Passer) ir zvirbuļu dzimtas (Passeridae) zvirbuļveidīgo putnu ģints, kas apvieno 28 sugas.
Skatīt Dziedātājputni un Zvirbuļi
Zvirbuļu dzimta
Zvirbuļu dzimta (Passeridae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta, kas apvieno 43 sugas un kas tiek iedalītas 8 ģintīs.
Skatīt Dziedātājputni un Zvirbuļu dzimta
Zvirbuļu infrakārta
Zvirbuļu infrakārta (Passerida) ir dziedātājputnu (Passeri) infrakārta.
Skatīt Dziedātājputni un Zvirbuļu infrakārta
Zvirbuļveidīgie
Zvirbuļveidīgo putnu kārta (Passeriformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder papagaiļu un zvirbuļu virskārtai (Psittacopasserae).
Skatīt Dziedātājputni un Zvirbuļveidīgie
2006. gads
2006.
Skatīt Dziedātājputni un 2006. gads
Zināms kā Corvoidea, Dziedātājputns, Lirastu virsdzimta, Medusputnu virsdzimta, Meliphagoidea, Menuroidea, Muscicapoidea, Mušķērāju virsdzimta, Passeri, Passeroidea, Sylvioidea, Vārnu virsdzimta, Zvirbuļu virsdzimta, Ķauķu virsdzimta.