Satura rādītājs
20 attiecības: Augļi, Ķauķi, Āfrika, Āzija, Āzijas tuksneša ķauķis, Brūnspārnu ķauķis, Dārza ķauķis, Dzimta (bioloģija), Eiropa, Gaišais ķauķis, Kāja, Knābis, Koks, Kukaiņi, Latvija, Melngalvas ķauķis, Oga, Svītrainais ķauķis, Ziemeļamerika, Zvirbuļveidīgie.
Augļi
Augļu stends Barselonas tirgū Augļi ir ēdami un sulīgi segsēkļu veidojumi no ziediem.
Skatīt Ķauķu dzimta un Augļi
Ķauķi
Ķauķi, ķauķu ģints (Sylvia) ir ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputnu ģints, kas apvieno 28 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Skatīt Ķauķu dzimta un Ķauķi
Āfrika
Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Skatīt Ķauķu dzimta un Āfrika
Āzija
Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.
Skatīt Ķauķu dzimta un Āzija
Āzijas tuksneša ķauķis
Āzijas tuksneša ķauķis jeb vienkārši tuksneša ķauķis (Sylvia nana) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas centrālajā un rietumu daļā, kā arī Eiropas pašos galējos austrumos, ziemo Āzijas dienvidrietumos un Āfrikas ziemeļaustrumos.
Skatīt Ķauķu dzimta un Āzijas tuksneša ķauķis
Brūnspārnu ķauķis
Brūnspārnu ķauķis (Sylvia communis) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā, ziemo Āfrikā uz dienvidiem aiz Sahāras.
Skatīt Ķauķu dzimta un Brūnspārnu ķauķis
Dārza ķauķis
Dārza ķauķis (Sylvia borin) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā, ziemo Āfrikā uz dienvidiem aiz Sahāras.
Skatīt Ķauķu dzimta un Dārza ķauķis
Dzimta (bioloģija)
Dzimta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Skatīt Ķauķu dzimta un Dzimta (bioloģija)
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt Ķauķu dzimta un Eiropa
Gaišais ķauķis
Gaišais ķauķis jeb malējiņš (Sylvia curruca) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā, ziemo Āfrikā un Āzijas dienvidos.
Skatīt Ķauķu dzimta un Gaišais ķauķis
Kāja
Kukaiņa kājas diagramma. Kājas ir dzīvnieku un cilvēka ķermeņa daļas, kas nodrošina pārvietošanos.
Skatīt Ķauķu dzimta un Kāja
Knābis
Dažādi putnu knābji Knābis (rostrum) ir putniem raksturīgs orgāns, kuru veido pagarināti bezzobaini žokļi, kas klāti ar ragvielas apvalku (ramfotēku).
Skatīt Ķauķu dzimta un Knābis
Koks
Vecs ozols Koki ir daudzgadīgi augi ar vienu galveno stumbru.
Skatīt Ķauķu dzimta un Koks
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Skatīt Ķauķu dzimta un Kukaiņi
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Ķauķu dzimta un Latvija
Melngalvas ķauķis
Melngalvas ķauķis (Sylvia atricapilla) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikā, ziemo Eiropas rietumos, Āfrikas centrālās daļas rietumos un austrumos.
Skatīt Ķauķu dzimta un Melngalvas ķauķis
Oga
Četras ogas: ērkšķogas, hurma, jāņogas un vīnogas Oga ir daudzsēklu auglis ar sulīgu augļapvalka vidējo (mezokarpu) un iekšējo kārtu (endokarpu).
Skatīt Ķauķu dzimta un Oga
Svītrainais ķauķis
Svītrainais ķauķis (Sylvia nisoria) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijas rietumos, ziemo Āfrikas austrumos.
Skatīt Ķauķu dzimta un Svītrainais ķauķis
Ziemeļamerika
Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita.
Skatīt Ķauķu dzimta un Ziemeļamerika
Zvirbuļveidīgie
Zvirbuļveidīgo putnu kārta (Passeriformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder papagaiļu un zvirbuļu virskārtai (Psittacopasserae).