Satura rādītājs
30 attiecības: Airkāji, Antarktīda, Augi, Ausroņi, Enaliarktīdi, Hiēnu dzimta, Jūra, Jenotu dzimta, Kaķveidīgie, Koks, Kontinents, Latīņu valoda, Lāčsuņu dzimta, Lāču dzimta, Lielā panda, Mazo pandu dzimta, Nags, Okeāns, Paleocēns, Pasaule, Plēsēji, Roņi, Sermuļu dzimta, Sermuļu virsdzimta, Skunksi, Suņlāču dzimta, Suņu dzimta, Valzirgs, Visēdāji, Zobi.
- Plēsēji
Airkāji
Airkāji, airkāju virsdzimtas (Pinnipedia) dzīvnieki ir daļēji jūras dzīvnieki, kas daļu dzīves pavada gan ūdenī, gan uz sauszemes, tie pieder plēsēju kārtas (Carnivora) suņveidīgo apakškārtai (Caniformia).
Skatīt Suņveidīgie un Airkāji
Antarktīda
Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.
Skatīt Suņveidīgie un Antarktīda
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Skatīt Suņveidīgie un Augi
Ausroņi
Ausroņi jeb ausainie roņi, ausroņu dzimta (Otariidae) ir viena no plēsēju kārtas (Carnivora) airkāju dzimtām.
Skatīt Suņveidīgie un Ausroņi
Enaliarktīdi
Enaliarktīdi (Enaliarctos) ir aizvēsturisku dzīvnieku vienīgā zināmā ģints enaliarktīdu dzimtā (Enaliarctidae).
Skatīt Suņveidīgie un Enaliarktīdi
Hiēnu dzimta
Hiēnu dzimtas (Hyaenidae) dzīvnieki ir plēsēju kārtas (Carnivora) kaķveidīgie (Feliformia) zīdītāji.
Skatīt Suņveidīgie un Hiēnu dzimta
Jūra
300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.
Skatīt Suņveidīgie un Jūra
Jenotu dzimta
Jenotu dzimtas (Procyonidae) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).
Skatīt Suņveidīgie un Jenotu dzimta
Kaķveidīgie
Kaķveidīgie, kaķveidīgo apakškārtas (Feliformia) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas (Carnivora).
Skatīt Suņveidīgie un Kaķveidīgie
Koks
Vecs ozols Koki ir daudzgadīgi augi ar vienu galveno stumbru.
Skatīt Suņveidīgie un Koks
Kontinents
Āzijā. Kontinents (tulkojumā "kopā turēta zeme") ir liels sauszemes masīvs, ko no visām pusēm apskalo jūras un/vai okeāns.
Skatīt Suņveidīgie un Kontinents
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Skatīt Suņveidīgie un Latīņu valoda
Lāčsuņu dzimta
Lāčsuņi ir izmirusi, aizvēsturiska plēsēju kārtas (Carnivora) dzimta, kas pieder suņveidīgo apakškārtai (Caniformia).
Skatīt Suņveidīgie un Lāčsuņu dzimta
Lāču dzimta
Lāču dzimtas (Ursidae) dzīvnieki ir lieli plēsēju kārtas zīdītāji, kas pieder suņveidīgo apakškārtai (Caniformia), un ir tuvi radinieki airkājiem (Pinnipedia).
Skatīt Suņveidīgie un Lāču dzimta
Lielā panda
Lielā panda (Ailuropoda melanoleuca) ir lāču dzimtas (Ursidae) zīdītājs.
Skatīt Suņveidīgie un Lielā panda
Mazo pandu dzimta
Mazo pandu dzimtas (Ailuridae) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).
Skatīt Suņveidīgie un Mazo pandu dzimta
Nags
Rokas pirksta nags Nags ir ragvielas plāksnīte uz locekļu pirkstu galiem, epidermas derivāti.
Skatīt Suņveidīgie un Nags
Okeāns
Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.
Skatīt Suņveidīgie un Okeāns
Paleocēns
Paleocēns (— "sens" + — "jauns") ir paleogēna perioda pirmā epoha ar kuru sākas kainozojs.
Skatīt Suņveidīgie un Paleocēns
Pasaule
Pasaule ir termins, kas ietver Zemes uztveri no cilvēka skatu punkta.
Skatīt Suņveidīgie un Pasaule
Plēsēji
Plēsēji (Carnivora, no carn — 'gaļa' un vorāre — 'rīt, ātri ēst') ir zīdītāju kārta, kuras lielākā pārstāvju daļa ir gaļēdāji.
Skatīt Suņveidīgie un Plēsēji
Roņi
Roņi, roņu dzimta (Phocidae) ir viena no plēsēju kārtas (Carnivora) dzimtām, kas pieder airkāju virsdzimtai (Pinnipedia).
Skatīt Suņveidīgie un Roņi
Sermuļu dzimta
Sermuļu dzimtas jeb caunu dzimtas (Mustelidae) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).
Skatīt Suņveidīgie un Sermuļu dzimta
Sermuļu virsdzimta
Sermuļu virsdzimta (Musteloidea) ir viena no suņveidīgo apakškārtas (Caniformia) plēsēju virsdzimtām, kas apvieno 4 dzimtas.
Skatīt Suņveidīgie un Sermuļu virsdzimta
Skunksi
Skunksi, skunksu dzimtas (Mephitidae) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).
Skatīt Suņveidīgie un Skunksi
Suņlāču dzimta
Suņlāči ir izmirusi, aizvēsturiska plēsēju kārtas (Carnivora) dzimta, kas pieder suņveidīgo apakškārtai (Caniformia).
Skatīt Suņveidīgie un Suņlāču dzimta
Suņu dzimta
Suņu dzimtas (Canidae) dzīvnieki ir plēsēji, un tie iedalās trīs daļās: suņu ciltī (Canini), lapsu ciltī (Vulpini) un dzimtas pamatciltī (Basal Caninae), kas ir primitīvākā no visām trijām, tajā ir iedalītas divas suņu dzimtas ģintis (lielausu lapsas un jenotsuņi), kas īsti neiederas nedz suņu ciltī, nedz lapsu ciltī.
Skatīt Suņveidīgie un Suņu dzimta
Valzirgs
Valzirgs (Odobenus rosmarus) ir vienīgā suga valzirgu dzimtā (Odobenidae), kas izdzīvojusi līdz mūsdienām.
Skatīt Suņveidīgie un Valzirgs
Visēdāji
Kraukļi ir visēdāji. Visēdāji ir sugas, kas ikdienā pārtiek no augiem un dzīvniekiem.
Skatīt Suņveidīgie un Visēdāji
Zobi
Zobu priekšpuse Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku.
Skatīt Suņveidīgie un Zobi
Skatīt arī
Plēsēji
- Kaķveidīgie
- Mazo pandu dzimta
- Plēsēji
- Sermuļu dzimta
- Suņveidīgie
Zināms kā Caniformia, Suņveidīgo apakškārta.