Ātrāk nekā pārlūku!
47 attiecības: Alkohols, Atsevišķā studentu rota, Šaržēto konvents, Ādolfs Bļodnieks, Baltā krāsa, Fraternitas Lettica, Hugo Celmiņš, Indriķis Šterns, Izglītība, Karaspēks, Karogs, Latvieši, Latviešu valoda, Latvija, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas okupācija (1940), Latvijas Republikas aizsardzības ministru uzskaitījums, Latvijas Republikas Ministru prezidents, Latvijas valsts pasludināšana, Lettgallia, Lettonia, Maskava, Mārtiņš Nukša, Pauls Sakss, Pirmais pasaules karš, Prezidiju Konvents, Princips, Rīga, Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918), Rīgas Tehniskā universitāte, Selonija, Studentu korporācijas, Vācbaltieši, Vilis Olavs, Zaļā krāsa, Zelts, Zemgalija, Zigfrīds Anna Meierovics, 14. decembris, 1900. gads, 1915. gads, 1918. gads, 1919. gads, 1940. gads, 1989. gads, 20. decembris, 23. maijs.
Alkohols
Alkohols (no, al kuhl — ‘smalks pulveris’) var būt.
Jaunums!!: Talavija un Alkohols · Redzēt vairāk »
Atsevišķā studentu rota
Atsevišķās studentu rotas karavīri 1919. gada vasarā (no Talavijas jubilejas albuma). Latviešu atsevišķā rota, literatūrā biežāk dēvēta par Atsevišķo studentu rotu (pēc 1919. gada 21. marta: 3. Atsevišķā bataljona 1. rota) bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, kas piedalījās Latvijas brīvības cīņās 1919.
Jaunums!!: Talavija un Atsevišķā studentu rota · Redzēt vairāk »
Šaržēto konvents
Tērbatas un Rīgas Šaržēto konventos esošo studentu korporāciju vapeņi. Šaržēto konvents (C!C!) (- "atbildīgais", no - "nasta, atbildība, amats") ir studentu korporāciju jumta organizācija un augstākais pārvaldes orgāns, kas nosaka to iekšējo sadzīvi un regulē savstarpējās attiecības.
Jaunums!!: Talavija un Šaržēto konvents · Redzēt vairāk »
Ādolfs Bļodnieks
Ādolfs Bļodnieks ( —) bija Latvijas politiķis, Latvijas Republikas Ministru prezidents (1933—1934).
Jaunums!!: Talavija un Ādolfs Bļodnieks · Redzēt vairāk »
Baltā krāsa
Baltā krāsa jeb vienkārši balts ir ahromatiskā krāsa līdzās melnajai un pelēkajai.
Jaunums!!: Talavija un Baltā krāsa · Redzēt vairāk »
Fraternitas Lettica
"Fraternitas Lettica" krāsu vairodziņš un cirķelis. Fraternitas Lettica (no latīņu Latviešu brālība) ir pirmā un vienīgā latviešu studentu korporācija, kas dibināta Maskavā.
Jaunums!!: Talavija un Fraternitas Lettica · Redzēt vairāk »
Hugo Celmiņš
Hugo Celmiņš (dzimis, miris) bija Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks, agronoms, divreiz Latvijas Ministru prezidents.
Jaunums!!: Talavija un Hugo Celmiņš · Redzēt vairāk »
Indriķis Šterns
Indriķis Šterns (1918—2005) bija trimdas latviešu vēsturnieks, viduslaiku vēstures speciālists.
Jaunums!!: Talavija un Indriķis Šterns · Redzēt vairāk »
Izglītība
Izglītība ir zināšanu apgūšana vai šī procesa rezultāts.
Jaunums!!: Talavija un Izglītība · Redzēt vairāk »
Karaspēks
Brīvības pieminekļa Valstis pēc aktīvo karavīru skaita (2009) Karaspēks jeb bruņotie spēki ir militārs veidojums, kura uzdevums kara laikā ir pasargāt valsti no agresora.
Jaunums!!: Talavija un Karaspēks · Redzēt vairāk »
Karogs
year.
Jaunums!!: Talavija un Karogs · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Talavija un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Talavija un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Talavija un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Jaunums!!: Talavija un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Jaunums!!: Talavija un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas aizsardzības ministru uzskaitījums
Aizsardzības ministra karogs Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas aizsardzības ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.
Jaunums!!: Talavija un Latvijas Republikas aizsardzības ministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas Ministru prezidents
Latvijas Republikas Ministru prezidents ir Latvijas Ministru kabineta vadītājs, valsts premjerministrs.
Jaunums!!: Talavija un Latvijas Republikas Ministru prezidents · Redzēt vairāk »
Latvijas valsts pasludināšana
V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" "Pagaidu Valdības Vēstneša" 1. numurs par Latvijas valsts izsludināšanu 1918. gada 18. novembrī. Latvijas valsts pasludināšana 1918.
Jaunums!!: Talavija un Latvijas valsts pasludināšana · Redzēt vairāk »
Lettgallia
"Lettgallia" krāsu vairodziņš un cirķelis. Lettgallia (no latīņu valodas — 'Latgale') ir trešā vecākā latviešu studentu korporācija, kas ir akadēmiska mūža organizācija, kura vieno latviešu studentus un augstskolu beigušos tautiešus — filistrus, sekojot vienotiem mērķiem, ideāliem, principiem, savstarpējās biedrošanās un sadzīves norisei, Latviski nacionālā garā, savos locekļos audzinot dziļu pienākumu sajūtu, drosmi aizstāvēt savu tautību, valsti, sabiedrību, katru savas sabiedrības locekli, sevi un patiesību.
Jaunums!!: Talavija un Lettgallia · Redzēt vairāk »
Lettonia
Lettonia ir studentu korporācija, kas vieno dažādu akadēmisko kursu studentus un vecāka gadagājuma studijas beigušos — filistrus, sekojot nacionāliem un patriotiskiem ideāliem, un veidotu kopējos principos sakņotu savstarpēju draudzību.
Jaunums!!: Talavija un Lettonia · Redzēt vairāk »
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Jaunums!!: Talavija un Maskava · Redzēt vairāk »
Mārtiņš Nukša
Mārtiņš Augusts Nukša (1878‑1942) bija latviešu politiķis un diplomāts.
Jaunums!!: Talavija un Mārtiņš Nukša · Redzēt vairāk »
Pauls Sakss
Pauls Sakss (Pauls Zakss, Павел Иванович Сакс, 01./14.01.1878, Jaunpils pagasta Peilēnos – 31.03.1966. Bruklinā, Ņujorkas pavalsts, Amerikas Savienotās Valstis) bija latviešu tenors, vokālais pedagogs un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Talavija un Pauls Sakss · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Talavija un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Prezidiju Konvents
Prezidiju Konvents (P!K!) ir visu Latvijas studentu korporāciju jumta organizācija un augstākais pārvaldes orgāns, kas nosaka to iekšējo sadzīvi un regulē savstarpējās attiecības.
Jaunums!!: Talavija un Prezidiju Konvents · Redzēt vairāk »
Princips
Princips var būt.
Jaunums!!: Talavija un Princips · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Talavija un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)
Rīgas Politehniskais institūts bija tehniska augstskola, kas tika dibināta uz Rīgas Politehniskās augstskolas bāzes, to pārveidojot no privātas augstskolas ar vācu mācību valodu par valsts augstskolu ar krievu mācību valodu, tomēr saglabājot iekšējo autonomiju.
Jaunums!!: Talavija un Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918) · Redzēt vairāk »
Rīgas Tehniskā universitāte
Raiņa Bulvārī 19, ap 1890. gadu. Mūsdienās tā ir galvenā Latvijas Universitātes ēka language.
Jaunums!!: Talavija un Rīgas Tehniskā universitāte · Redzēt vairāk »
Selonija
"Selonija" krāsu vairodziņš un cirķelis Selonija ir vecākā no Rīgā dibinātajām latviešu studentu korporācijām.
Jaunums!!: Talavija un Selonija · Redzēt vairāk »
Studentu korporācijas
Studentu korporācijas ir akadēmiskas vīriešu mūža organizācijas, kas vieno studentus un augstskolu pabeigušos biedrus.
Jaunums!!: Talavija un Studentu korporācijas · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Talavija un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vilis Olavs
Vilis Olavs, līdz 1890.
Jaunums!!: Talavija un Vilis Olavs · Redzēt vairāk »
Zaļā krāsa
Zaļā krāsa jeb vienkārši zaļš ir krāsa, kura ir redzamās gaismas daļa un tās viļņa garums ir aptuveni no 520 līdz 570 nm.
Jaunums!!: Talavija un Zaļā krāsa · Redzēt vairāk »
Zelts
Zelts ir ķīmiskais elements ar simbolu Au un atomskaitli 79.
Jaunums!!: Talavija un Zelts · Redzēt vairāk »
Zemgalija
Zemgalija bija 1892.
Jaunums!!: Talavija un Zemgalija · Redzēt vairāk »
Zigfrīds Anna Meierovics
Zigfrīds Anna Meierovics ( —) bija Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks.
Jaunums!!: Talavija un Zigfrīds Anna Meierovics · Redzēt vairāk »
14. decembris
14.
Jaunums!!: Talavija un 14. decembris · Redzēt vairāk »
1900. gads
1900.
Jaunums!!: Talavija un 1900. gads · Redzēt vairāk »
1915. gads
1915.
Jaunums!!: Talavija un 1915. gads · Redzēt vairāk »
1918. gads
1918.
Jaunums!!: Talavija un 1918. gads · Redzēt vairāk »
1919. gads
1919.
Jaunums!!: Talavija un 1919. gads · Redzēt vairāk »
1940. gads
1940.
Jaunums!!: Talavija un 1940. gads · Redzēt vairāk »
1989. gads
1989.
Jaunums!!: Talavija un 1989. gads · Redzēt vairāk »
20. decembris
20.
Jaunums!!: Talavija un 20. decembris · Redzēt vairāk »
23. maijs
23.
Jaunums!!: Talavija un 23. maijs · Redzēt vairāk »
