Satura rādītājs
34 attiecības: Cassini, Cassini-Huygens, Džons Heršels, Džovanni Kasīni, Diena, Diona (pavadonis), Encelads (pavadonis), Galileo (starpplanētu zonde), Ganimēds (pavadonis), Grams, Hiperions (pavadonis), Japets (pavadonis), Kalipso (pavadonis), Kallisto (pavadonis), Kelvins, Kilograms, Kilometrs, Krons, Kubikcentimetrs, Mēness, Merkurs (planēta), Mimass (pavadonis), Odisejs, Orbītas ekscentricitāte, Orbitālā rezonanse, Paātrinājums, Reja (pavadonis), Saturna pavadoņi, Saturns (planēta), Telesto (pavadonis), Titāni, Titāns (pavadonis), Triecienkrāteris, Viljams Heršels.
Cassini
''Cassini'' montāžas laikā Cassini bija ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) kosmiskais aparāts Saturna apkārtnes izpētei, starpplanētu zondes Cassini-Huygens orbitālais aparāts.
Skatīt Tētija (pavadonis) un Cassini
Cassini-Huygens
Cassini mākslinieka skatījumā Cassini-Huygens (vienkāršības dēļ saukta arī Cassini) bija sadarbības misija starp NASA, Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA) un Itālijas Kosmosa aģentūru (IKA), lai nosūtītu zondi Saturna sistēmas izpētei.
Skatīt Tētija (pavadonis) un Cassini-Huygens
Džons Heršels
Sers Džons Frederiks Viljams Heršels, Pirmais baronets Heršels (dzimis, miris) bija angļu matemātiķis, astronoms un ķīmiķis.
Skatīt Tētija (pavadonis) un Džons Heršels
Džovanni Kasīni
Džovanni Domeniko Kasīni (Giovanni Domenico Cassini; dzimis, miris) bija matemātiķis, astronoms, inženieris un astrologs.
Skatīt Tētija (pavadonis) un Džovanni Kasīni
Diena
terminatoru. Ziemeļu piepolārā zona ir vienmēr apspīdēta (polārā diena), bet dienvidu polārā zona vienmēr aptumšota (polārā nakts) Diena ir diennakts gaišais periods, t.i. laika posms no saullēkta līdz saulrietam.
Skatīt Tētija (pavadonis) un Diena
Diona (pavadonis)
Diona ir Saturna pavadonis, ko atklājis Džovanni Kasīni 1684.
Skatīt Tētija (pavadonis) un Diona (pavadonis)
Encelads (pavadonis)
Encelads jeb Encelāds, pazīstams arī kā Saturns II, ir sestais lielākais Saturna pavadonis, kuru atklāja britu astronoms Viljams Heršels.
Skatīt Tētija (pavadonis) un Encelads (pavadonis)
Galileo (starpplanētu zonde)
Galileo bija NASA starpplanētu zonde Jupitera un tā pavadoņu pētīšanai.
Skatīt Tētija (pavadonis) un Galileo (starpplanētu zonde)
Ganimēds (pavadonis)
Ganimēds ir Jupitera pavadonis, viens no Galileja pavadoņiem.
Skatīt Tētija (pavadonis) un Ganimēds (pavadonis)
Grams
Grams (SI simbols: g) ir metriskā sistēmas masas mērvienība, kas pielīdzināma kilograma daļai.
Skatīt Tētija (pavadonis) un Grams
Hiperions (pavadonis)
Hiperions ir Saturna pavadonis, kuru 1848.
Skatīt Tētija (pavadonis) un Hiperions (pavadonis)
Japets (pavadonis)
Japets, ir trešais lielākais Saturna pavadonis un vienpadsmitais lielākais Saules sistēmā.
Skatīt Tētija (pavadonis) un Japets (pavadonis)
Kalipso (pavadonis)
Kalipso (sākotnēji S/1980 S25) ir mazais Saturna pavadonis.
Skatīt Tētija (pavadonis) un Kalipso (pavadonis)
Kallisto (pavadonis)
Kallisto ir viens no Jupitera pavadoņiem.
Skatīt Tētija (pavadonis) un Kallisto (pavadonis)
Kelvins
Kelvins (simbols: K) ir temperatūras mērvienība, tā ir viena no septiņām SI pamatmērvienībām.
Skatīt Tētija (pavadonis) un Kelvins
Kilograms
collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).
Skatīt Tētija (pavadonis) un Kilograms
Kilometrs
Kilometrs (saīsinājumā km) ir SI sistēmas garuma atvasinātā mērvienība.
Skatīt Tētija (pavadonis) un Kilometrs
Krons
Krons ar sirpi rokā Rubensa glezna, kurā Saturns jeb Krons apēd vienu no saviem bērniem Krons (sengrieķu valodā: Κρόνος, Krónos) sengrieķu mitoloģijā bija Urāna (debess) un Gajas (zeme) dēls.
Skatīt Tētija (pavadonis) un Krons
Kubikcentimetrs
Kubikcentimetrs ir viena no tilpuma mērvienībām.
Skatīt Tētija (pavadonis) un Kubikcentimetrs
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs).
Skatīt Tētija (pavadonis) un Mēness
Merkurs (planēta)
Merkurs ir Saulei tuvākā un mazākā Saules sistēmas planēta.
Skatīt Tētija (pavadonis) un Merkurs (planēta)
Mimass (pavadonis)
Mimass ir Saturna pavadonis, pats mazākais zināmais astronomiskais ķermenis ar gravitācijas iespaidā veidotu lodveida formu.
Skatīt Tētija (pavadonis) un Mimass (pavadonis)
Odisejs
Odiseja skulptūra Odisejs bija grieķis, Itakas karalis un tēls Homēra darbos "Iliāda" un "Odiseja".
Skatīt Tētija (pavadonis) un Odisejs
Orbītas ekscentricitāte
Orbītu piemēri ar dažādām ekscentricitātēm Orbītas ekscentricitāte ir orbītas formu raksturojošs parametrs.
Skatīt Tētija (pavadonis) un Orbītas ekscentricitāte
Orbitālā rezonanse
Orbitālā rezonanse Orbitālā rezonanse ir situācija, kad divu vai vairāku debess ķermeņu apriņķojumu periodu attiecība ir izsakāma ar veseliem skaitļiem.
Skatīt Tētija (pavadonis) un Orbitālā rezonanse
Paātrinājums
Paātrinājums ir ķermeņa ātruma izmaiņa laika vienībā. Paātrinājums ir ķermeņa ātruma maiņas temps.
Skatīt Tētija (pavadonis) un Paātrinājums
Reja (pavadonis)
Džovanni Domeniko Kasīni, Rejas atklājējs Reja ir otrs lielākais Saturna pavadonis un devītais lielākais pavadonis Saules sistēmā.To 1672.
Skatīt Tētija (pavadonis) un Reja (pavadonis)
Saturna pavadoņi
Tabulā norādīti Saturna pavadoņi (sākot ar tuvāko planētai).
Skatīt Tētija (pavadonis) un Saturna pavadoņi
Saturns (planēta)
Saturns, viena no milzu planētām, ir Saules sistēmas sestā planēta no Saules.
Skatīt Tētija (pavadonis) un Saturns (planēta)
Telesto (pavadonis)
Telesto (sākotnēji S/1980 S13) ir mazais Saturna pavadonis.
Skatīt Tētija (pavadonis) un Telesto (pavadonis)
Titāni
Reja, Krona sieva, viens no titāniem Titāni (Titãnes) sengrieķu mitoloģijā ir spēcīga dievību rase, kas bija Gajas un Urāna pēcnācēji un valdīja tā saucamajā Zelta laikmetā.
Skatīt Tētija (pavadonis) un Titāni
Titāns (pavadonis)
Titāns ir Saturna pavadonis, otrs lielākais Saules sistēmas planētas pavadonis (aiz Ganimēda).
Skatīt Tētija (pavadonis) un Titāns (pavadonis)
Triecienkrāteris
Arizonas triecienkrāteris. Triecienkrāteris (arī meteorīta krāteris) ir kosmiska ķermeņa virsmas padziļinājums, kas izveidojies, mazākam ķermenim (piemēram, meteorītam) ietriecoties virsmā.
Skatīt Tētija (pavadonis) un Triecienkrāteris
Viljams Heršels
Viljams Heršels (dzimis, miris) bija Vācijā dzimis britu astronoms un komponists, kurš kļuva slavens ar to, ka 1781.
Skatīt Tētija (pavadonis) un Viljams Heršels