Ātrāk nekā pārlūku!
34 attiecības: Cassini, Cassini-Huygens, Džons Heršels, Džovanni Kasīni, Diena, Diona (pavadonis), Encelads (pavadonis), Galileo (starpplanētu zonde), Ganimēds (pavadonis), Grams, Hiperions (pavadonis), Japets (pavadonis), Kalipso (pavadonis), Kallisto (pavadonis), Kelvins, Kilograms, Kilometrs, Krons, Kubikcentimetrs, Mēness, Merkurs (planēta), Mimass (pavadonis), Odisejs, Orbītas ekscentricitāte, Orbitālā rezonanse, Paātrinājums, Reja (pavadonis), Saturna pavadoņi, Saturns (planēta), Telesto (pavadonis), Titāni, Titāns (pavadonis), Triecienkrāteris, Viljams Heršels.
Cassini
''Cassini'' montāžas laikā Cassini bija ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) kosmiskais aparāts Saturna apkārtnes izpētei, starpplanētu zondes Cassini-Huygens orbitālais aparāts.
Jaunums!!: Tētija (pavadonis) un Cassini · Redzēt vairāk »
Cassini-Huygens
Cassini mākslinieka skatījumā Cassini-Huygens (vienkāršības dēļ saukta arī Cassini) bija sadarbības misija starp NASA, Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA) un Itālijas Kosmosa aģentūru (IKA), lai nosūtītu zondi Saturna sistēmas izpētei.
Jaunums!!: Tētija (pavadonis) un Cassini-Huygens · Redzēt vairāk »
Džons Heršels
Sers Džons Frederiks Viljams Heršels, Pirmais baronets Heršels (dzimis, miris) bija angļu matemātiķis, astronoms un ķīmiķis.
Jaunums!!: Tētija (pavadonis) un Džons Heršels · Redzēt vairāk »
Džovanni Kasīni
Džovanni Domeniko Kasīni (Giovanni Domenico Cassini; dzimis, miris) bija matemātiķis, astronoms, inženieris un astrologs.
Jaunums!!: Tētija (pavadonis) un Džovanni Kasīni · Redzēt vairāk »
Diena
terminatoru. Ziemeļu piepolārā zona ir vienmēr apspīdēta (polārā diena), bet dienvidu polārā zona vienmēr aptumšota (polārā nakts) Diena ir diennakts gaišais periods, t.i. laika posms no saullēkta līdz saulrietam.
Jaunums!!: Tētija (pavadonis) un Diena · Redzēt vairāk »
Diona (pavadonis)
Diona ir Saturna pavadonis, ko atklājis Džovanni Kasīni 1684.
Jaunums!!: Tētija (pavadonis) un Diona (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Encelads (pavadonis)
Encelads jeb Encelāds, pazīstams arī kā Saturns II, ir sestais lielākais Saturna pavadonis, kuru atklāja britu astronoms Viljams Heršels.
Jaunums!!: Tētija (pavadonis) un Encelads (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Galileo (starpplanētu zonde)
Galileo bija NASA starpplanētu zonde Jupitera un tā pavadoņu pētīšanai.
Jaunums!!: Tētija (pavadonis) un Galileo (starpplanētu zonde) · Redzēt vairāk »
Ganimēds (pavadonis)
Ganimēds ir Jupitera pavadonis, viens no Galileja pavadoņiem.
Jaunums!!: Tētija (pavadonis) un Ganimēds (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Grams
Grams (SI simbols: g) ir metriskā sistēmas masas mērvienība, kas pielīdzināma kilograma daļai.
Jaunums!!: Tētija (pavadonis) un Grams · Redzēt vairāk »
Hiperions (pavadonis)
Hiperions ir Saturna pavadonis, kuru 1848.
Jaunums!!: Tētija (pavadonis) un Hiperions (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Japets (pavadonis)
Japets, ir trešais lielākais Saturna pavadonis un vienpadsmitais lielākais Saules sistēmā.
Jaunums!!: Tētija (pavadonis) un Japets (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Kalipso (pavadonis)
Kalipso (sākotnēji S/1980 S25) ir mazais Saturna pavadonis.
Jaunums!!: Tētija (pavadonis) un Kalipso (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Kallisto (pavadonis)
Kallisto ir viens no Jupitera pavadoņiem.
Jaunums!!: Tētija (pavadonis) un Kallisto (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Kelvins
Kelvins (simbols: K) ir temperatūras mērvienība, tā ir viena no septiņām SI pamatmērvienībām.
Jaunums!!: Tētija (pavadonis) un Kelvins · Redzēt vairāk »
Kilograms
collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).
Jaunums!!: Tētija (pavadonis) un Kilograms · Redzēt vairāk »
Kilometrs
Kilometrs (saīsinājumā km) ir SI sistēmas garuma atvasinātā mērvienība.
Jaunums!!: Tētija (pavadonis) un Kilometrs · Redzēt vairāk »
Krons
Krons ar sirpi rokā Rubensa glezna, kurā Saturns jeb Krons apēd vienu no saviem bērniem Krons (sengrieķu valodā: Κρόνος, Krónos) sengrieķu mitoloģijā bija Urāna (debess) un Gajas (zeme) dēls.
Jaunums!!: Tētija (pavadonis) un Krons · Redzēt vairāk »
Kubikcentimetrs
Kubikcentimetrs ir viena no tilpuma mērvienībām.
Jaunums!!: Tētija (pavadonis) un Kubikcentimetrs · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: Tētija (pavadonis) un Mēness · Redzēt vairāk »
Merkurs (planēta)
Merkurs ir Saulei tuvākā un mazākā Saules sistēmas planēta.
Jaunums!!: Tētija (pavadonis) un Merkurs (planēta) · Redzēt vairāk »
Mimass (pavadonis)
Mimass ir Saturna pavadonis, pats mazākais zināmais astronomiskais ķermenis ar gravitācijas iespaidā veidotu lodveida formu.
Jaunums!!: Tētija (pavadonis) un Mimass (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Odisejs
Odiseja skulptūra Odisejs bija grieķis, Itakas karalis un tēls Homēra darbos "Iliāda" un "Odiseja".
Jaunums!!: Tētija (pavadonis) un Odisejs · Redzēt vairāk »
Orbītas ekscentricitāte
Orbītu piemēri ar dažādām ekscentricitātēm Orbītas ekscentricitāte ir orbītas formu raksturojošs parametrs.
Jaunums!!: Tētija (pavadonis) un Orbītas ekscentricitāte · Redzēt vairāk »
Orbitālā rezonanse
Orbitālā rezonanse Orbitālā rezonanse ir situācija, kad divu vai vairāku debess ķermeņu apriņķojumu periodu attiecība ir izsakāma ar veseliem skaitļiem.
Jaunums!!: Tētija (pavadonis) un Orbitālā rezonanse · Redzēt vairāk »
Paātrinājums
Paātrinājums ir ķermeņa ātruma izmaiņa laika vienībā. Paātrinājums ir ķermeņa ātruma maiņas temps.
Jaunums!!: Tētija (pavadonis) un Paātrinājums · Redzēt vairāk »
Reja (pavadonis)
Džovanni Domeniko Kasīni, Rejas atklājējs Reja ir otrs lielākais Saturna pavadonis un devītais lielākais pavadonis Saules sistēmā.To 1672.
Jaunums!!: Tētija (pavadonis) un Reja (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Saturna pavadoņi
Tabulā norādīti Saturna pavadoņi (sākot ar tuvāko planētai).
Jaunums!!: Tētija (pavadonis) un Saturna pavadoņi · Redzēt vairāk »
Saturns (planēta)
Saturns, viena no milzu planētām, ir Saules sistēmas sestā planēta no Saules.
Jaunums!!: Tētija (pavadonis) un Saturns (planēta) · Redzēt vairāk »
Telesto (pavadonis)
Telesto (sākotnēji S/1980 S13) ir mazais Saturna pavadonis.
Jaunums!!: Tētija (pavadonis) un Telesto (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Titāni
Reja, Krona sieva, viens no titāniem Titāni (Titãnes) sengrieķu mitoloģijā ir spēcīga dievību rase, kas bija Gajas un Urāna pēcnācēji un valdīja tā saucamajā Zelta laikmetā.
Jaunums!!: Tētija (pavadonis) un Titāni · Redzēt vairāk »
Titāns (pavadonis)
Titāns ir Saturna pavadonis, otrs lielākais Saules sistēmas planētas pavadonis (aiz Ganimēda).
Jaunums!!: Tētija (pavadonis) un Titāns (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Triecienkrāteris
Arizonas triecienkrāteris. Triecienkrāteris (arī meteorīta krāteris) ir kosmiska ķermeņa virsmas padziļinājums, kas izveidojies, mazākam ķermenim (piemēram, meteorītam) ietriecoties virsmā.
Jaunums!!: Tētija (pavadonis) un Triecienkrāteris · Redzēt vairāk »
Viljams Heršels
Viljams Heršels (dzimis, miris) bija Vācijā dzimis britu astronoms un komponists, kurš kļuva slavens ar to, ka 1781.
Jaunums!!: Tētija (pavadonis) un Viljams Heršels · Redzēt vairāk »
