Ātrāk nekā pārlūku!
21 attiecības: Alberts Šveicers, Bādene-Virtemberga, Benedikts XVI, Eduards Buhners, Filips Melanhtons, Frīdrihs Helderlīns, Frics Pregls, Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis, Ginters Blobels, Hanss Bēte, Johanness Keplers, Kārlis Ferdinands Brauns, Marija Gimbutiene, Nobela prēmija, Pētniecība, Sebastiāns Minsters, Tībingene, Universitāte, Vācija, Vilhelms Vunts, Viljams Remzijs.
Alberts Šveicers
Alberts Šveicers (dzimis, miris) bija Vācijas, vēlāk Francijas teologs, ērģelnieks, filozofs, ārsts un medicīnas misionārs.
Jaunums!!: Tībingenes Universitāte un Alberts Šveicers · Redzēt vairāk »
Bādene-Virtemberga
Bādene-Virtemberga ir viena no sešpadsmit federālajām zemēm Vācijas dienvidrietumos.
Jaunums!!: Tībingenes Universitāte un Bādene-Virtemberga · Redzēt vairāk »
Benedikts XVI
Benedikts XVI (dzimis; miris; pilsoniskais vārds — Jozefs Aloizijs Racingers) bija emeritētais pāvests, bijušais Romas katoļu baznīcas galva, kā arī bijušais Vatikāna vadītājs.
Jaunums!!: Tībingenes Universitāte un Benedikts XVI · Redzēt vairāk »
Eduards Buhners
Eduards Buhners (dzimis, miris) bija vācu ķīmiķis.
Jaunums!!: Tībingenes Universitāte un Eduards Buhners · Redzēt vairāk »
Filips Melanhtons
Filips Melanhtons (dzimis kā Philipp Schwartzerd;, miris) bija vācu akadēmiskais darbinieks, teologs, nozīmīga persona luteriskajā Reformācijā, Mārtiņa Lutera draugs, domubiedrs un līdzgaitnieks.
Jaunums!!: Tībingenes Universitāte un Filips Melanhtons · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Helderlīns
Johans Kristiāns Frīdrihs Helderlīns (dzimis, miris) bija 18./19.
Jaunums!!: Tībingenes Universitāte un Frīdrihs Helderlīns · Redzēt vairāk »
Frics Pregls
Frics Pregls arī Frideriks Pregls (Fritz Pregl, Friderik Pregl) (dzimis 1869. gada 3.septembrī Ļubļanā, miris 1930.gada 13.decembrī Grācā) bija slovēņu izcelsmes austriešu ķīmiķis.
Jaunums!!: Tībingenes Universitāte un Frics Pregls · Redzēt vairāk »
Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis
Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis (dzimis, miris) bija vācu filozofs un ideālists, pirmais sistemātiski fundamentālais domātājs, kurš iezīmēja jaunu pieeju sociālajai filozofijai.
Jaunums!!: Tībingenes Universitāte un Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis · Redzēt vairāk »
Ginters Blobels
Ginters Blobels (dzimis, miris) bija vācu izcelsmes amerikāņu biologs, 1999.
Jaunums!!: Tībingenes Universitāte un Ginters Blobels · Redzēt vairāk »
Hanss Bēte
Hanss Albrehts Bēte (dzimis, miris) bija vācu izcelsmes amerikāņu fiziķis.
Jaunums!!: Tībingenes Universitāte un Hanss Bēte · Redzēt vairāk »
Johanness Keplers
Johanness Keplers (Johannes Kepler, Ioannes Keplerus; dzimis, miris) bija vācu astronoms, astrologs un matemātiķis, kā arī viena no centrālajām figūrām 17. gadsimta zinātniskajā revolūcijā.
Jaunums!!: Tībingenes Universitāte un Johanness Keplers · Redzēt vairāk »
Kārlis Ferdinands Brauns
Kārlis Ferdinands Brauns (dzimis, miris) bija vācu izgudrotājs un fiziķis.
Jaunums!!: Tībingenes Universitāte un Kārlis Ferdinands Brauns · Redzēt vairāk »
Marija Gimbutiene
Marija Gimbutiene; dzimusi kā Marija Birute Alseikaite, mirusi) bija lietuviešu izcelsmes amerikāņu arheoloģe, pētīja neolīta un bronzas laikmeta kultūras Eiropā. Viņas darbos izmantotas inovatīvas metodes, kas satuvināja tradicionālo arheoloģiju ar lingvistiku un folkloristiku. Viņa pati šo pieeju nodēvējusi par "arheomitoloģiju". Indoeiropiešu izcelsmes t.s. kurgānu hipotēzes autore. Pētījusi arī seno sabiedrību matriarhātu, kas ietekmējis Lielās Dievības kustības (Goddess movement) attīstību.
Jaunums!!: Tībingenes Universitāte un Marija Gimbutiene · Redzēt vairāk »
Nobela prēmija
Nobela prēmija ir ikgadēja starptautiska balva, ko piešķir cilvēkiem, kas ir veikuši izcilus pētījumus, atklājumus vai devuši ievērojamu sniegumu sabiedrībai zinātnē un kultūrā.
Jaunums!!: Tībingenes Universitāte un Nobela prēmija · Redzēt vairāk »
Pētniecība
laboratorijās Pētniecība jeb pētīšana ir abstrakts jēdziens, kuru var definēt kā zināšanu meklēšanu vai jebkādu sistemātisku izmeklēšanu, izmantojot zinātniskas metodes, lai konstatētu jaunus faktus, atrisinātu kādu problēmu, pierādītu jaunas idejas vai attīstītu jaunas teorijas.
Jaunums!!: Tībingenes Universitāte un Pētniecība · Redzēt vairāk »
Sebastiāns Minsters
Sebastiāns Minsters (Sebastian Münster, 1488. gada 20. janvāris — 1552. gada 26. maijs) bija franciskāņu ordeņa priesteris un skolotājs (1512-1529), Reformācijas laikmeta kartogrāfs, poliglots un ivrita profesors Heidelbergas un Bāzeles Universitātē (1524-1552).
Jaunums!!: Tībingenes Universitāte un Sebastiāns Minsters · Redzēt vairāk »
Tībingene
Tībingene ir pilsēta Vācijas dienvidos, Bādenes-Virtembergas federālajā zemē.
Jaunums!!: Tībingenes Universitāte un Tībingene · Redzēt vairāk »
Universitāte
Viena no Oksfordas Universitātes pilsētiņas ēkām Universitāte (no, kas no — 'kopība') ir autonoma augstākās izglītības (bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas) un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām.
Jaunums!!: Tībingenes Universitāte un Universitāte · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Tībingenes Universitāte un Vācija · Redzēt vairāk »
Vilhelms Vunts
Vilhelms Maksimiliāns Vunts (dzimis, miris) bija vācu ārsts, fiziologs, filozofs un profesors.
Jaunums!!: Tībingenes Universitāte un Vilhelms Vunts · Redzēt vairāk »
Viljams Remzijs
Viljams Remzijs (dzimis, miris) bija skotu ķīmiķis.
Jaunums!!: Tībingenes Universitāte un Viljams Remzijs · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Tībingenas Universitāte, Tībingenas universitāte, Tībingenes universitāte.
