Satura rādītājs
17 attiecības: Austroungārija, Autonomija, Čehoslovākija, Čigāni, Hābsburgu monarhija, Lielmorāvija, Mohāčas kauja, Osmaņu impērijas kari Eiropā, Otrais pasaules karš, Slovākija, Slovāku valoda, Trianonas līgums, Ungāri, Ungārija, Ungārijas Karaliste, Vācieši, Viduslaiki.
Austroungārija
Austroungārija, oficiālais nosaukums Impērijas padomē pārstāvētās karalistes un zemes un Sv.
Skatīt Ungārijas slovāki un Austroungārija
Autonomija
Autonomija ((autonomia), no αὐτόνομος (autonomos), no αὐτο- (auto-) jeb "paš-" un νόμος (nomos) jeb "likums") jeb pašpārvalde filozofijā, politikā, morālē un psiholoģijā apzīmē patstāvību, neatkarību un nepiespiestību lēmumu pieņemšanā.
Skatīt Ungārijas slovāki un Autonomija
Čehoslovākija
Čehoslovākija (čehu un slovāku: Československo, pēc 1990. gada Česko-Slovensko) bija slāvu tautu valsts Centrāleiropā, mūsdienu Čehijas, Slovākijas un Ukrainas valstu robežās, kas ar dažādiem nosaukumiem un politiskajām sistēmām pastāvēja no 1918.
Skatīt Ungārijas slovāki un Čehoslovākija
Čigāni
Čigāni ir tauta, kas dzīvo izkaisīti dažādās pasaules valstīs un kuru vieno čigānu valoda un kopējas tradīcijas.
Skatīt Ungārijas slovāki un Čigāni
Hābsburgu monarhija
Hābsburgu impērija dažādos laika posmos Hābsburgu monarhija ir neoficiāls nosaukums visām zemēm, kas attiecīgajā laika posmā piederēja Austrijas Hābsburgiem.
Skatīt Ungārijas slovāki un Hābsburgu monarhija
Lielmorāvija
Lielmorāvija bija agro viduslaiku slāvu valsts, kas pastāvēja no 833.
Skatīt Ungārijas slovāki un Lielmorāvija
Mohāčas kauja
Ungārijas sadalīšana Mohāčas kauja ir viena no svarīgākajām kaujām Ungārijas un Centrāleiropas vēsturē.
Skatīt Ungārijas slovāki un Mohāčas kauja
Osmaņu impērijas kari Eiropā
Osmaņu impērijas kari Eiropā vēsturē iezīmē dienvidaustrumu Eiropas vēstures posmu, īpašu pasaules uzmanību pievēršot Balkāniem.
Skatīt Ungārijas slovāki un Osmaņu impērijas kari Eiropā
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Skatīt Ungārijas slovāki un Otrais pasaules karš
Slovākija
Slovākija, oficiāli Slovākijas Republika (Slovenská republika) ir valsts Centrāleiropā.
Skatīt Ungārijas slovāki un Slovākija
Slovāku valoda
Slovāku valoda (slovenčina) ir slāvu valodu saimes rietumslāvu atzara valoda, ko prot aptuveni 5,2 miljoni cilvēku, galvenokārt Slovākijā un tās pierobežā kaimiņvalstīs (Čehijā, Serbijā un Ungārijā) dzīvojošie slovāki.
Skatīt Ungārijas slovāki un Slovāku valoda
Trianonas līgums
Ungārijas teritorijas sadalījums Trianonas līguma rezultātā Trianonas līgums ir 1920.
Skatīt Ungārijas slovāki un Trianonas līgums
Ungāri
Ungāri jeb maģāri ir ugru tauta un Ungārijas valsts nācija, lielākā skaitā mīt arī citās Centrāleiropas valstīs bijušās Austroungārijas teritorijā.
Skatīt Ungārijas slovāki un Ungāri
Ungārija
Ungārija ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras.
Skatīt Ungārijas slovāki un Ungārija
Ungārijas Karaliste
Ungārijas Karaliste (ungāru: Magyar Királyság) bija daudzetniska monarhija Centrālajā Eiropā, kas pastāvēja no 1000.
Skatīt Ungārijas slovāki un Ungārijas Karaliste
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Skatīt Ungārijas slovāki un Vācieši
Viduslaiki
Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.
Skatīt Ungārijas slovāki un Viduslaiki
Zināms kā Slovāki Ungārijā.