Satura rādītājs
36 attiecības: Aleksandrs Jakovļevs, Ļeņina ordenis, Ņižņijnovgoroda, Dīrborna, Februāra revolūcija, Felikss Dzeržinskis, Gorkijas Automobiļu rūpnīca, Harkiva, Harkivas guberņa, Harkivas Universitāte, Industrializācija, Jānis Mežlauks, Josifs Staļins, Kara revolucionārās komitejas, Komunarka (poligons), Krievijas Impērija, Krievijas PFSR, Krievijas pilsoņu karš, Latvieši, Lazars Kaganovičs, Leipcigas Universitāte, Lielais terors, Maskava, NKVD "Latviešu operācija", Oktobra revolūcija, Padomju Savienība, Padomju Savienības Komunistiskā partija, Pirmais pasaules karš, PSKP Centrālā komiteja, PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts, Revolucionārā kara padome, Sarkanā Karoga ordenis, Ukrainas PSR, Valsts padomnieks (Krievijas Impērija), Vjačeslavs Molotovs, 1937. gads.
Aleksandrs Jakovļevs
Aleksandrs Jakovļevs (—) bija padomju aviokonstruktors, Jakovļeva aviokonstruktoru biroja izveidotājs.
Skatīt Valērijs Mežlauks un Aleksandrs Jakovļevs
Ļeņina ordenis
Ļeņina ordenis (variants, ko lietoja no 1936. līdz 1943. gadam) Ļeņina ordenis bija augstākais apbalvojums Padomju Savienībā (1930—1991).
Skatīt Valērijs Mežlauks un Ļeņina ordenis
Ņižņijnovgoroda
Ņižņijnovgoroda ir sena pilsēta Krievijas Eiropas daļā, Ņižņijnovgorodas apgabala un Volgas federālā apgabala centrs, Krievijas Federācijas ceturtā lielākā pilsēta.
Skatīt Valērijs Mežlauks un Ņižņijnovgoroda
Dīrborna
Dīrborna ir pilsēta ASV, Mičiganas štatā, Detroitas dienvidrietumos.
Skatīt Valērijs Mežlauks un Dīrborna
Februāra revolūcija
Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.
Skatīt Valērijs Mežlauks un Februāra revolūcija
Felikss Dzeržinskis
Felikss Dzeržinskis (saukts arī par Dzelzs Feliksu (Желе́зный Фе́ликс); dzimis, miris) bija poļu muižnieku izcelsmes komunistu revolucionārs.
Skatīt Valērijs Mežlauks un Felikss Dzeržinskis
Gorkijas Automobiļu rūpnīca
Gorkijas Automobiļu rūpnīca (saīsināti GAZ) ir Krievijas autobūves uzņēmums, vieglo automobiļu, vieglo kravas automobiļu un mikroautobusu ražotājs.
Skatīt Valērijs Mežlauks un Gorkijas Automobiļu rūpnīca
Harkiva
Harkiva ir pilsēta Ukrainas ziemeļaustrumos, apgabala un rajona centrs.
Skatīt Valērijs Mežlauks un Harkiva
Harkivas guberņa
Guberņas ģerbonis. Harkivas guberņa Krievijas Impērijas kartē (1914). Harkivas guberņa jeb Harkovas guberņa bija Krievijas Impērijas, Ukrainas Tautas Republikas, Ukrainas Valsts un Ukrainas PSR guberņa vēsturiskajā Slobodas Ukrainas reģionā, kas oficiāli tika izveidota 1835.
Skatīt Valērijs Mežlauks un Harkivas guberņa
Harkivas Universitāte
Harkivas Universitātes ēkas Brīvības laukumā (2009). Harkivas Ķeizariskās Universitātes ēkas Universitātes ielā (ap 1900). Harkivas V. Karazina Nacionālā universitāte ir otrā vecākā (dibināta 1805. gadā) Ukrainas universitāte pēc Ļvivas Universitātes (dibināta 1661. gadā).
Skatīt Valērijs Mežlauks un Harkivas Universitāte
Industrializācija
Industrializācija ir sociālo un ekonomisko izmaiņu periods, kas pārveido cilvēku grupu no agrāras sabiedrības uz industriālu, iekļaujot plašu ekonomikas pārorganizāciju ražošanas mērķiem.
Skatīt Valērijs Mežlauks un Industrializācija
Jānis Mežlauks
Jānis Mežlauks jeb Ivans Mežlauks (1891—1938) bija latviešu izcelsmes PSRS sabiedriskais un saimnieciskais darbinieks.
Skatīt Valērijs Mežlauks un Jānis Mežlauks
Josifs Staļins
Josifs Džugašvili (dzimis, miris), kopš 1912.
Skatīt Valērijs Mežlauks un Josifs Staļins
Kara revolucionārās komitejas
Petrogradas KRK locekļi Kara revolucionārās komitejas (KRK, krievu: военно-революционные комитеты) bija Strādnieku un kareivju deputātu padomēm pakļautas militāras pārvaldības iestādes, kuras veidoja Krievijā, vēlāk Padomju Krievijā un citās padomju republikās pēc Februāra revolūcijas, sākot ar 1917.
Skatīt Valērijs Mežlauks un Kara revolucionārās komitejas
Komunarka (poligons)
Iebraucamie vārti 2012. gadā Nošaušanas poligons "Komunarka" ir masu slepkavību vieta mežā netālu no Komunarkas ciemata Kalugas šosejas 24.
Skatīt Valērijs Mežlauks un Komunarka (poligons)
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Valērijs Mežlauks un Krievijas Impērija
Krievijas PFSR
Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).
Skatīt Valērijs Mežlauks un Krievijas PFSR
Krievijas pilsoņu karš
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.
Skatīt Valērijs Mežlauks un Krievijas pilsoņu karš
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Skatīt Valērijs Mežlauks un Latvieši
Lazars Kaganovičs
Lazars Kaganovičs; dzimis, miris) bija Ukrainas ebreju izcelsmes PSRS politiķis, viens no tuvākajiem Staļina līdzgaitniekiem. Boļševiku partijas biedrs no 1911. gada. Oktobra revolūcijas laikā vadīja sacelšanos Gomeļā. 1922. gadā, kad Staļins kļuva par partijas ģenerālsekretāru, Kaganovičs tika iecelts par partijas CK orgbiroja locekli un šajā amatā, ar pārtraukumu, palika līdz pat 1946.
Skatīt Valērijs Mežlauks un Lazars Kaganovičs
Leipcigas Universitāte
Leipcigas Universitāte ir sabiedriski finansēta universitāte Leipcigā, Vācijā.
Skatīt Valērijs Mežlauks un Leipcigas Universitāte
Lielais terors
Vinnicas slaktiņa upuru līķiem Lielais terors bija politiskās represijas un vajāšanas Padomju Savienībā no 1936.
Skatīt Valērijs Mežlauks un Lielais terors
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Skatīt Valērijs Mežlauks un Maskava
NKVD "Latviešu operācija"
Vlasa Čubara parakstiem PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta (''NKVD'') "Latviešu operācija" bija viena no tā sauktajām "nacionālajām operācijām" Lielā terora laikā PSRS, kad pēc NKVD rīkojuma, "lai likvidētu Latvijas izlūkdienesta darbu un sagrautu latviešu nacionālistisko, pretpadomju darbību PSRS teritorijā" tika apcietināti visi latviešu biedrību locekļi, visi politemigranti no Latvijas, kuri bija PSRS ieradušies pēc 1920.
Skatīt Valērijs Mežlauks un NKVD "Latviešu operācija"
Oktobra revolūcija
Petrogradā 1917. gada oktobrī. Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē, daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas.
Skatīt Valērijs Mežlauks un Oktobra revolūcija
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Skatīt Valērijs Mežlauks un Padomju Savienība
Padomju Savienības Komunistiskā partija
PSKP biedra karte (1989) Padomju Savienības Komunistiskā partija jeb PSKP (КПСС) bija valdošā un vienīgā politiskā partija PSRS.
Skatīt Valērijs Mežlauks un Padomju Savienības Komunistiskā partija
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Skatīt Valērijs Mežlauks un Pirmais pasaules karš
PSKP Centrālā komiteja
Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālā komiteja (PSKP CK) bija augstākais Padomju Savienības Komunistiskās partijas varas orgāns starp partijas kongresiem.
Skatīt Valērijs Mežlauks un PSKP Centrālā komiteja
PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts
Iekšlietu Tautas komisariāts jeb NKVD bija Padomju Savienības drošības iestāde, kas īstenoja Padomju Savienības komunistiskās partijas varu.
Skatīt Valērijs Mežlauks un PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts
Revolucionārā kara padome
Republikas (vēlāk PSRS) Revolucionārā kara padome (krievu Революционный Военный Совет) bija augstākā Padomju Krievijas (1918—1923), pēc tam Padomju Savienības Bruņoto spēku (1924—1934) vadības iestāde.
Skatīt Valērijs Mežlauks un Revolucionārā kara padome
Sarkanā Karoga ordenis
Sarkanā Karoga ordenis bija pirmais padomju ordenis.
Skatīt Valērijs Mežlauks un Sarkanā Karoga ordenis
Ukrainas PSR
Ukrainas PSR bija padomju republika no 1917.
Skatīt Valērijs Mežlauks un Ukrainas PSR
Valsts padomnieks (Krievijas Impērija)
Valsts padomnieks Johans Frīdrihs fon Reke. Valsts padomnieks bija Krievijas Impērijas V kategorijas civildienesta pakāpe no 1724.
Skatīt Valērijs Mežlauks un Valsts padomnieks (Krievijas Impērija)
Vjačeslavs Molotovs
Vjačeslavs Skrjabins (dzimis; miris), plašāk pazīstams kā Vjačeslavs Molotovs, bija padomju politiķis un diplomāts, 1930.
Skatīt Valērijs Mežlauks un Vjačeslavs Molotovs
1937. gads
1937.
Skatīt Valērijs Mežlauks un 1937. gads
Zināms kā Valery Mezhlauk.