Ātrāk nekā pārlūku!
16 attiecības: Hipatija hronika, Jersika (valsts), Konstantinopole, Mstislavs Vladimirovičs, Polockas Eifrosīnija, Polockas kņazi, Polockas Rurikoviču dinastija, Rogvolods Borisovičs, Rostislavs Gļebovičs, Svjatoslavs Vseslavičs, Svjatoslavs Vsevolodovičs, Vitebskas kņazi, Volīnijas kņazi, 1130. gads, 1132. gads, 1144. gads.
Hipatija hronika
Hipatija hronika jeb arī Ipatija hronika ir baznīcslāvu valodā pārrakstīts vairāku senāku Kijivas Krievzemes hroniku apkopojums.
Jaunums!!: Vasiļko Svjatoslavičs un Hipatija hronika · Redzēt vairāk »
Jersika (valsts)
Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.
Jaunums!!: Vasiļko Svjatoslavičs un Jersika (valsts) · Redzēt vairāk »
Konstantinopole
Konstantinopoles karte Bizantijas laikā Konstantinopole bija Turcijas lielākās pilsētas Stambulas nosaukums līdz 1930.
Jaunums!!: Vasiļko Svjatoslavičs un Konstantinopole · Redzēt vairāk »
Mstislavs Vladimirovičs
Mstislavs Vladimirovičs var būt.
Jaunums!!: Vasiļko Svjatoslavičs un Mstislavs Vladimirovičs · Redzēt vairāk »
Polockas Eifrosīnija
Polockas Eifrosīnijas dibinātā Svētā Pestītāja baznīca (''Царква Сьвятога Спаса'', 1128—1156) Zeltkaļa Lāzara Bogšas 1161. gadā izgatavotais Polockas Eifrosīnijas krusts (1889. gada attēls) left Polockas Eifrosīnija (dzimusi starp 1101. un 1105., mirusi 1173.) bija Vitebskas kņaza Svjatoslava Vseslaviča meita, kas iestājās klosterī un veltīja savu dzīvi kristietības izplatīšanai Polockas kņazistē.
Jaunums!!: Vasiļko Svjatoslavičs un Polockas Eifrosīnija · Redzēt vairāk »
Polockas kņazi
Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.
Jaunums!!: Vasiļko Svjatoslavičs un Polockas kņazi · Redzēt vairāk »
Polockas Rurikoviču dinastija
Polockas Rurikoviču dinastija jeb Polockas Rurikīdi, kas reizēm dēvēti arī par Rogvolodovičiem (baltkrievu Рагвалодавічы vai Ізяслававічы) bija teiksmainā Polockas ķēniņa Rogvoloda (Ragnvalda) meitas Rognedas un Kijevas lielkņaza Vladimira (Valdemāra) pēcnācēji.
Jaunums!!: Vasiļko Svjatoslavičs un Polockas Rurikoviču dinastija · Redzēt vairāk »
Rogvolods Borisovičs
Rogvolods (Vasīlijs) Borisovičs vai Rogvolods-Vasīlijs Rogvolodovičs (miris pēc 1171. gada) bija kņaza Rogvoloda-Borisa Vseslaviča dēls no Polockas Rurikoviču dinastijas.
Jaunums!!: Vasiļko Svjatoslavičs un Rogvolods Borisovičs · Redzēt vairāk »
Rostislavs Gļebovičs
Rostislavs Gļebovičs (dzimis pēc 1090., miris 1165. gadā) bija viens no Minskas kņaza Gļeba Vseslaviča dēliem no Polockas Rurikoviču dinastijas.
Jaunums!!: Vasiļko Svjatoslavičs un Rostislavs Gļebovičs · Redzēt vairāk »
Svjatoslavs Vseslavičs
Svjatoslavs Vseslavičs (Святаслаў Усяславіч, dzimis pirms 1060., miris pēc 1130. gada) bija viens no Polockas kņaza Vseslava Bračislaviča dēliem no Polockas Rurikoviču dinastijas.
Jaunums!!: Vasiļko Svjatoslavičs un Svjatoslavs Vseslavičs · Redzēt vairāk »
Svjatoslavs Vsevolodovičs
Svjatoslavs Vsevolodovičs (dzimis, miris) bija Vsevoloda Lielās Ligzdas dēls, Vladimiras lielkņazs no 1246.
Jaunums!!: Vasiļko Svjatoslavičs un Svjatoslavs Vsevolodovičs · Redzēt vairāk »
Vitebskas kņazi
Vitebskas ģerbonis. Vitebskas kņazs bija Vitebskas kņazistes valdnieka tituls 12.-15.
Jaunums!!: Vasiļko Svjatoslavičs un Vitebskas kņazi · Redzēt vairāk »
Volīnijas kņazi
Volīnijas zemes ģerbonis. Volīnijas kņazi saukti arī par Vladimiras kņaziem bija Volīnijas zemes valdnieka tituls.
Jaunums!!: Vasiļko Svjatoslavičs un Volīnijas kņazi · Redzēt vairāk »
1130. gads
1130.
Jaunums!!: Vasiļko Svjatoslavičs un 1130. gads · Redzēt vairāk »
1132. gads
1132.
Jaunums!!: Vasiļko Svjatoslavičs un 1132. gads · Redzēt vairāk »
1144. gads
1144.
Jaunums!!: Vasiļko Svjatoslavičs un 1144. gads · Redzēt vairāk »
