Ātrāk nekā pārlūku!
15 attiecības: Dainas, Dievs (baltu mitoloģija), Dzīvnieki, Elle, Gothards Frīdrihs Stenders, Jānis Langijs, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latviešu mitoloģija, Lietuva, Lietuviešu mitoloģija, Pazeme, Pekkols, Senlatvijas tautu kristianizēšana, Velna alas, Velnezers.
Dainas
Āronu Matīsa „Mūsu Tautas dziesmas” (1888) Latviešu tautasdziesmas ''Mana baltā māmulīt'' pieraksts no F. Mēnija ''Syntagma de origine Livonorum'' (1632) Dainas jeb tautasdziesmas ir viena no galvenajām latviešu folkloras mutvārdu tradīcijām četru rindu vai, retāk, sešu rindu dzejā.
Jaunums!!: Velns (latviešu mitoloģija) un Dainas · Redzēt vairāk »
Dievs (baltu mitoloģija)
Lielvārdes parkā Dievs (prūšu: Deywss, jātvingu: Deivas — 'debesis') jeb Dieviņš ir viena no senākajām un svarīgākajām mitoloģiskajām būtnēm latviešu un visā baltu mitoloģijā.
Jaunums!!: Velns (latviešu mitoloģija) un Dievs (baltu mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Jaunums!!: Velns (latviešu mitoloģija) un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »
Elle
Viduslaiku elles ilustrācija Hortus deliciarum manuskriptā (ap 1180. gadu) Elle daudzās reliģijās ir ciešanu un soda saņemšanas vieta, kur cilvēks nokļūst pēc nāves.
Jaunums!!: Velns (latviešu mitoloģija) un Elle · Redzēt vairāk »
Gothards Frīdrihs Stenders
Birzgales, vēlāk Žeimeles luterāņu mācītājs Gothards Frīdrihs Stenders (1753). Stendera izgudrotās veļasmašīnas apraksts (Jelgava, 1765). Gothards Frīdrihs Stenders, arī Ģederts Fridriks Štenders (Gotthard Friedrich Stender), saukts par Veco Stenderu (dzimis, miris), bija apgaismības laikmeta vācbaltiešu luterāņu teologs, Sēlpils un Sunākstes mācītājs, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs, "Latviešu valodas vārdnīcas" (Lettisches Lexikon, 1789) autors.
Jaunums!!: Velns (latviešu mitoloģija) un Gothards Frīdrihs Stenders · Redzēt vairāk »
Jānis Langijs
Jānis Langijs jeb Jānis Lange (dzimis 1615. gadā, miris starp 1685. un 1690. gadu) bija Nīcas un Bārtas mācītājs Lejaskurzemē.
Jaunums!!: Velns (latviešu mitoloģija) un Jānis Langijs · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Velns (latviešu mitoloģija) un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Latviešu mitoloģija
Latvju dainu 6. sējumam (1931) Latviešu mitoloģija ir latviešu kultūrai raksturīgo mītu un ticējumu kopums, kas veidojies baltu reliģijas, kristietības un jaunāko laiku tautiskās kultūras (galvenokārt Pirmās atmodas) mijiedarbībā.
Jaunums!!: Velns (latviešu mitoloģija) un Latviešu mitoloģija · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Velns (latviešu mitoloģija) un Lietuva · Redzēt vairāk »
Lietuviešu mitoloģija
Lietuviešu mitoloģija ir lietuviešu mītu un leģendu kopība.
Jaunums!!: Velns (latviešu mitoloģija) un Lietuviešu mitoloģija · Redzēt vairāk »
Pazeme
Pazemes upe Pazeme ir zeme zem Zemes virskārtām, ko var sastapt dažādos veidos un dziļumos.
Jaunums!!: Velns (latviešu mitoloģija) un Pazeme · Redzēt vairāk »
Pekkols
Videvuta karogs (Pekkols kreisajā pusē) Pekkols, arī Pikuls un Pikols, sākotnēji Patols, ir nāves dievs un mirušo valstības — pazemes valdnieks baltu mitoloģijā, viens no trim galvenajiem prūšu pielūgtajiem dieviem.
Jaunums!!: Velns (latviešu mitoloģija) un Pekkols · Redzēt vairāk »
Senlatvijas tautu kristianizēšana
Alegorija par Livonijas kristianizēšanu (1791. gada ilustrācija). R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu karavīri (1791. gada ilustrācija). Senlatvijas tautu kristianizēšana aptver laika posmu no 9. gadsimta vikingu sirojumiem Kursā līdz Zemgales pakļaušanai Livonijas krusta karu noslēgumā 1290.
Jaunums!!: Velns (latviešu mitoloģija) un Senlatvijas tautu kristianizēšana · Redzēt vairāk »
Velna alas
Velna alas ir alas, kuru nosaukumos ietilpst latviešu mitoloģiskās pazemes dievības Velna vārds.
Jaunums!!: Velns (latviešu mitoloģija) un Velna alas · Redzēt vairāk »
Velnezers
Velnezers (arī Velna ezers) ir beznoteces brūnūdens ezers Rīgā, Juglā.
Jaunums!!: Velns (latviešu mitoloģija) un Velnezers · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Jods (latviešu mitoloģija), Jods (latviešu mitoloģijā), Jupis, Velns (latviešu mitoloģijā).
